Tādējādi likumā noteikts, ka personai, kura sasniegusi 15 gadu vecumu un kurai līdz šā gada 30. aprīlim izsniegta tikai pase, prasību par ID karti kā obligātu personu apliecinošu dokumentu nepiemēros līdz attiecīgā pase kļuvusi lietošanai nederīga.
Tajā pašā laikā spēkā paliek prasība personas apliecības obligātu saņemšanu personām, kuras sasniegušas 15 gadu vecumu.
Likuma izmaiņu autori iepriekš norādīja, ka šāds regulējums mazinātu administratīvo slogu un neapmierinātību iedzīvotājiem, kuru rīcībā ir derīga pase un kuriem šobrīd personas apliecības saņemšana nav nepieciešama, kā arī tiem iedzīvotājiem, kuri vēlas izpildīt pienākumu saņemt personas apliecību līdz noteiktajam termiņam, bet to ir sarežģīti veikt PMLP ierobežotās kapacitātes dēļ.
Tas mazinātu arī pārvaldes kapacitātes problēmas, jo izlīdzinātos klientu plūsmas un personas ierastos formēt dokumentus tad, kad tuvojas katram indivīdam izsniegtā personu apliecinošā dokumenta derīguma termiņa beigas, nevis kā tas ir šobrīd, kad vienlaikus lielam personu skaitam jāierodas PMLP līdz šā gada 1. maijam.
Jau vēstīts, ka patlaban ir aptuveni 350 000 iedzīvotāju, kuriem ir tikai pase, vai vispār nav derīga personu apliecinoša dokumenta, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" teica Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) priekšniece Maira Roze.
Viņa akcentēja, ka pārvalde turpina darbu, lai nodrošinātu iespēju iedzīvotājiem saņemt dokumentus. Pašlaik gan ID kartes nav aptuveni 350 tūkstošiem iedzīvotāju.