LIZDA pārmet valdībai normatīvo aktu nepildīšanu

Kā informēja LIZDA vadītāja Inga Vanaga, LIZDA esot saskārusies ar valsts amatpersonu rīcību, kas esot pretrunā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajiem valsts pārvaldes principiem, tajā skaitā labas pārvaldības un tiesiskuma principiem.

LIZDA saskata vairāku spēkā esošu tiesību aktu neizpildi no valsts amatpersonu puses, kas ne tikai ietekmējot izglītības un zinātnes nozarē strādājošos, bet arī mazinot sabiedrības uzticēšanos valsts varai un veidojot negatīvu tiesisko apziņu.

"Lai nonāktu pie vienota viedokļa, izpratnes un iespējamiem risinājumiem tiesību aktu piemērošanā un izpildē", LIZDA rīkos diskusiju 20. martā pulksten 10 arodbiedrības biroja telpās.

Kā ziņots, LIZDA nolēmusi dot valdībai laiku līdz 15. martam, lai Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pildītu streika prasības, pretējā gadījumā 24. aprīlī tikšot sākts pedagogu streiks.

Kā norādīja LIZDA, nesaņemot no valdības un nozares ministrijas skaidru solījumu pildīt pedagogiem dotos solījumus un novirzīt konkrētus valsts budžeta līdzekļus pedagogu atalgojuma celšanai un darba slodzes sabalansēšanai, LIZDA padome ar balsu vairākumu ir lēmusi dot valdībai laiku līdz 15.martam, lai dažādos normatīvajos aktos iestrādātu grozījumus par streika prasību izpildi.

Ja mēneša laikā tas netiks izdarīts, 24. aprīlī ar protesta gājienu tikšot sākts visas Latvijas pedagogu streiks.

Vanagas skatījumā, šobrīd lielākā problēma ir, ka ministrija piedāvā algu kāpumu un slodžu balansēšanas grafiku, bet nenorāda precīzas summas un finanšu avotus šiem grafikiem. Vanaga arī uzsvēra, ka nevar piekrist IZM paustajam par piešķirto papildu 61 miljonu eiro, jo šī summa esot paredzēta slodžu balansēšanai neapmaksāto pienākumu atmaksai. Šai naudai neesot nekāda sakara ar grafiku, kas bija vakar jāapstiprina valdības sēdē.

Savukārt IZM atgādina, ka 2023. gada valsts budžeta projektā ir iekļauts vēsturiski lielākais pedagogu darba samaksas pieaugums, vērtējot to saistībā ar iepriekšējā grafika izpildi - papildus piešķirtie 45,5 miljoni eiro bija iekļauti jau pagaidu budžeta bāzē. Vēl papildus tika lemts par 17 miljonu eiro piešķiršanu, kas faktiski ir nodrošinājums skolēnu skaita pieaugumam no 2022.gada 1.septembra, kā arī jaunā finansēšanas modeļa ieviešanai.

Papildus tam valdība lēma par 61 miljona eiro piešķiršanu saistībā ar pedagogu streika vienošanās izpildi. Līdz ar to kopējais resurss 2023.gadā saistībā ar pedagogu darba samaksas izmaiņām ir 124,3 miljoni eiro. Nevienai citai nozarei tik būtiska pieauguma nav bijis.

Jau ziņots, ka pedagogu algas līdz 2025.gadam tiks celtas, sasniedzot stundas likmi 10,35 eiro. IZM ir sagatavojusi rīkojuma projektu par pedagogu darba samaksas pieauguma grafiku, nodrošinot pedagogu zemākās mēneša darba algas likmes pieaugumu laika periodam no 2023. gada 1. septembra līdz 2025. gada 31. decembrim.