Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbinieki, kuri 2013. gadā likumīgi slepus
noklausījās uzņēmēja Māra Martinsona sarunas atpūtas kompleksā "Taureņi", nebija saņēmuši Augstākās tiesas atļauju Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča sarunu ierakstīšanai, svētdien ziņo Latvijas Televīzijas raidījums "de facto".
Šis apstāklis šobrīd tiesā ļauj apstrīdēt atsevišķu sarunu fragmentu izmantošanu kā pierādījumus.
Martinsons un Rimšēvičs gan kopā, gan atsevišķi 2013. gadā pirtī sarunājās ar tā laika "Trasta komercbankas" valdes locekli Viktoru Ziemeli. No prokuratūras apsūdzībām izriet, Ziemelis ar Martinsona starpniecību Rimšēvičam devis kukuļus. Sarunās tiek piesauktas naudas summas, par kurām brīžiem nav vienprātības.
Pēc visu trīs personu sarunas ierakstīšanas 2013.gada martā, aprīlī un maijā nekāda redzama darbība nesekoja.
Kriminālprocesu pret Rimšēviču KNAB sāka 2018.gada februārī, kad pret Rimšēviču liecināja "Trasta komercbankas" pārstāvji. Viņu teikto pastiprināja 2013. gada pavasarī noklausītās sarunas.
Tiesa, Augstākās tiesas atļauju KNAB bija saņēmis uzņēmēja Martinsona sarunu ierakstīšanai, bet netika prasīts un iegūts saskaņojums Rimšēviča un Ziemeļa sarunu ierakstīšanai. Tādēļ tiesā šos fragmentus, kuros Martinsona nav klāt, kā pierādījumu var mēģināt apstrīdēt.
Prokurors Aleksandrs Višņakovs LTV nevēlējās nevēlas komentēt, vai KNAB darbiniekiem vajadzēja, izdzirdot Rimšēviča un Ziemeļa sarunu, skriet uz Augstāko tiesu pēc īpašas atļaujas. Viņš atzīmē, ka krimināllieta patlaban atrodas tiesā un viņam "negribētos ietekmēt šo sacīkstes procesu."
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
