Latvijai vismaz desmit dienas ir jābūt gatavai pretoties jebkādai agresijai un draudiem, pirmdien diskusijā par topošo Latvijas valsts aizsardzības koncepciju norādīja aizsardzības ministre Ināra Mūrniece (NA).
Ziemeļatlantijas līgums paredz, ka bruņotu uzbrukumu vienai valstij uzskatīs par uzbrukumu visām dalībvalstīm, tomēr ministre vērsa uzmanību, ka saskaņā ar šo līgumu katra valsts ar ilgstošiem un efektīviem centieniem apņemas uzturēt un attīstīt savas individuālās un kolektīvās spējas pretoties bruņotam uzbrukumam.
Runājot par galvenajiem draudiem mūsu reģionā Mūrniece neuzskata, ka Krievijā redzēsim pārmaiņas tuvākajā laikā. Krievijas sāktajā karā Ukrainā ir vajadzīga pilnīga Ukrainas uzvara un Krievijas sakāve. Ukrainai ir nepieciešams atgūt okupētās teritorijas. Tāpat ir jāizveido starptautisks tribunāls Krievijas agresijas noziegumu izmeklēšanai un iztiesāšanai.
Tikai tādā gadījumā varam cerēt uz ilgstošāku mieru reģionā, akcentēja Mūrniece.
Tikmēr arī Baltkrievija ieņem arvien nozīmīgāku lomu Kremļa militārajā stratēģijā, tāpēc arī zināmā termiņa jārēķinās ar iespējamiem draudiem no Baltkrievijas puses, norādīja ministre.
Valsts aizsardzības koncepcija ir politikas plānošanas dokuments, kas nosaka valsts aizsardzības stratēģiskos mērķus un darbības pamatprincipus. Patreiz spēkā esošā koncepcija parlamentā pieņemta 2020. gadā.
Mūrniece diskusijā norādīja, ka jaunā ģeopolitiskā situācija paredz, ka koncepcijas aktuālā redakcija ir jāuzraksta ātrāk, lai gan atbilstoši likumam parlamentam koncepcija ir jāskata otrajā parlamenta darbības gadā. 14. Saeima tika ievēlēta 2022. gadā.