Valdība atbalsta piešķirt papildu naudu CVK; opozīcijas priekšlikumus noraida  (6)

Jau vēstīts, ka Saeimā pirmajā lasījumā atbalstītais 2023. gada likumprojekts paredz valsts budžeta ieņēmumus 12 721 099 842 eiro apmērā, bet izdevumus – 14 672 520 291 eiro apmērā. Salīdzinājumā ar 2022. gada budžeta plānu, šogad paredzēts ieņēmumu palielinājums par 2,025 miljardiem eiro, kā arī izdevumu palielinājums par 2,233 miljardiem eiro.

Kopumā tika pieteikta 171 izmaiņa 2023. gada budžetā, kuras teju visas bija iesnieguši opozīcijas deputāti. Vienlaikus valdība atbalstīja Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu piešķirt papildus 135 298 eiro CVK.

CVK priekšsēdētāja Kristīne Saulīte iepriekš "Delfi TV" raidījumā "Spried ar Delfi" atzina, ka šī ir minimālā summa, kas CVK nepieciešama.

Finansējuma pārdale tiek skaidrota ar nepieciešamību nodrošināt komisijas trūkstošo finansējumu nodarbināto atlīdzībai 2023. gada deviņiem mēnešiem un 12 mēnešiem turpmāk ik gadu, tāpat nepieciešams nodrošināt CVK kapacitātes celšanu, tā nodrošinot pietuvošanos vidējam līmenim valsts pārvaldes iestāžu nodarbinātajiem.

Savus priekšlikumus iesnieguši arī partijas "Latvija pirmajā vietā" (LPV) deputāti, piemēram, Ainārs Šlesers (LPV) rosina pārdalīt 20 miljonus eiro VAS "Starptautiskā lidosta Rīga", lai veicinātu aviokompāniju interesi papildus aviobiļetēm piedāvāt tūristiem pakalpojumu paketi – avio biļetes un viesnīcu pakalpojumus.

"Sekojoši par katru tūristu, kurš kā gala mērķi izvēlētos Latviju, avio kompānijai tiktu veikta samaksa 10 eiro apmērā par katru tūrista viesnīcā pavadīto dienu. Lidosta "Rīga" veiktu uzskaiti, aprēķināšanu un līdzekļu izmaksu 30 dienu laikā pēc aviokompānijas sniegtās informācijas par sniegto pakalpojumu sadarbībā ar viesnīcām Latvijā apmēru," skaidro deputāts.

Tāpat Šlesers rosina novirzīt 100 miljonus eiro Labklājības ministrijas īstenotajai "Dzimstības veicināšanas programmai". Minēto summu rosināts novirzīt, lai atbalstītu jaundzimušo ģimenes, izmaksājot vienreizēju bērna piedzimšanas pabalstu 5000 eiro apmērā.

Deputāts Edmunds Zivtiņš (LPV) rosina pārdalīt papildus 17,57 miljonus eiro atlīdzības paaugstināšanai Valsts policijā, kā arī rosinājis piešķirt papildu 4,8 miljonus eiro Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam virsstundu apmaksai.

Savukārt Deputāte Ramona Petraviča (LPV) rosina piešķirt 7,97 miljonus eiro pakāpenisku piemaksu piešķiršanas atjaunošanai pie tām vecuma un invaliditātes pensijām, 8,16 miljonus eiro – īpašiem kopšanas pabalstiem pilngadīgajiem, kuriem invaliditāte ir iegūta pēc pilngadības sasniegšanas, no esošajiem 213,43 eiro uz 313,43 eiro.

Petraviča arī rosina piešķirt papildu 69 miljonus eiro darba samaksas pieauguma nodrošināšanai ārstniecības personām. Bet papildu 126 720 eiro rosinās piešķirt, lai attīstītu ģimenes asistenta pakalpojumu. Deputāte rosina arī par 1,2 miljoniem eiro palielināt finansējumu, lai nodrošinātu algu un atvaļinājumu izmaksu ilgstošas sociālās aprūpes institūciju darbiniekiem, bet vienu miljonu eiro papildus pārdalīt, lai paaugstinātu valsts kompensācijas apmēru medikamentiem depresijas ārstēšanai.

4,43 miljonus eiro Petraviča rosina piešķirt papildus, lai no šā gada janvāra celtu minimālo ienākumu līmeni. Savukārt papildu 436 140 eiro deputāte rosina piešķirt, lai palielinātu minimālās vecuma, invaliditātes un apgādnieka zaudējuma pensijas, bet 30 miljonus eiro deputāte rosina pārdalīt, lai nodrošinātu finansējuma palielinājumu onkoloģijai.

Septiņus miljonus eiro Petraviča rosina pārdalīt, lai nodrošinātu papildu finansējumu primārajā veselības aprūpē cilvēkresursu kapacitātes stiprināšanā valsts apmaksātu pakalpojumu pieejamības veicināšanai.

Arī deputāts Mārcis Jencītis (LPV) iesniedzis savus priekšlikumus 2023. gada budžeta līdzekļu pārdalei, piemēram, no Latvijas Radio un Latvijas Televīzijai piešķirtās naudas deputāts rosina kopumā 1,5 miljonus eiro novirzīt Kultūras ministrijas sakrālā mantojuma programmai.

Arī deputāti Harijas Rokpelnis (ZZS) un Daiga Mieriņa (ZZS) rosina palielināt dotāciju reliģiskajām organizācijām, biedrībām un nodibinājumiem no 84 800 eiro līdz 500 000 eiro.

Savukārt deputāts Oļegs Burovs (LPV) rosina pārdalīt 30 miljonus eiro, lai celtu pedagogu atlīdzību par vienu darba stundu no 7,5 eiro līdz 8,5 eiro, bet pirmsskolas izglītības pedagogiem – no līdzšinējiem 6,69 eiro līdz 7,5 eiro par vienu darba stundu. Piecus miljonus eiro deputāts rosina pārdalīt, lai celtu algas augstskolu pedagogiem, bet 3,14 miljonus eiro viņš rosina papildus novirzīt profesionālās ievirzes sporta izglītības programmām un profesionālās ievirzes mākslas, mūzikas un dejas izglītības programmām. 10 miljonus eiro deputāts rosina papildus piešķirt pētniecības un attīstības finansējuma palielināšanai ne mazāk kā 1,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Savukārt Burovs kopā ar deputātu Kristapu Krištopanu (LPV) rosina par 1,1 miljonu eiro palielināt dotāciju biedrībai "Latvijas Paralimpiskā komiteja".

Partija "Stabilitātei!" iesniegusi priekšlikumu pārdalīt 100 miljonus eiro no Aizsardzības ministrijas budžeta uz Labklājības ministriju, lai nodrošinātu pensiju paaugstinājumu. Tāpat partija rosina pārdalīt 50 miljonus eiro no valsts drošības stiprināšanas pasākumiem uz Veselības ministrijas programmu "Kompensējamo medikamentu un materiālu apmaksāšana", lai palielinātu finansējumu onkoloģisko medikamentu pieejamībai.

"Stabilitātei!" rosina arī papildu finansējumu 60 miljonu eiro apmērā 2023. gadā nepieciešams onkoloģisko pacientu ārstēšanai un aprūpei. Savukārt 7,7 miljonus eiro partija rosina piešķirt ģimenes ārstu praksēm, lai nodrošinātu trešo darbinieku. Partija arī rosina pedagogu, tostarp augstskolu mācībspēku darba samaksas paaugstināšanai pārdalīt finansējumu 35 miljonu eiro apmērā.

196 miljonus eiro "Stabilitātei" rosina pārdalīt, lai senioriem, apgādnieku zaudējušām personām un personām ar invaliditāti piešķirtu vienreizēju pabalstu 350 eiro apmērā, lai mazinātu straujo energoresursu cenu pieauguma radīto negatīvo ietekmi. Savukārt 15,5 miljonus eiro rosināts pārdalīt, lai nodrošināt bērna piedzimšanas pabalstu – 1000 eiro par vienu bērnu.

No Aizsardzības budžeta "Stabilitātei" rosina pārdalīt 83 miljonus eiro, lai nodrošinātu bērna kopšanas pabalstu 300 eiro mēnesī. 360 miljonus eiro partija rosina pārdalīt, lai paaugstinātu ģimenes valsts pabalstu līdz 100 eiro mēnesī.

Dažāda apjoma pārdales – kopumā 30 – rosina arī partija "Progresīvie". Piemēram, piešķirt papildu piecus miljonus eiro, lai paplašinātu stipendiju saņēmēju loku STEM jomas studējošiem un studējošiem no trūcīgām ģimenēm kā arī palielinātu studentu stipendiju no 140 eiro līdz 200 eiro.

Tāpat partija rosina pārdalīt 2,37 miljonus eiro, lai nodrošinātu pilnvērtīgu dalību Eiropas Kosmosa aģentūras asociētās dalībvalsts statusā. 246 225 eiro rosināts pārdalīt no Zemkopības ministrijas un piešķirt atbalstam Latvijas Jaunatnes padomes kapacitātes stiprināšanai.

3,9 miljonus eiro "Progresīvie" rosina pārdalīt, lai piešķirtu finansējumu latviešu valodas apguves programmām pieaugušajiem. Savukārt 521 000 eiro rosināts pārdalīt Latvijas Paralimpiskai komitejai. 2,73 miljonus eiro rosināts pārdalīt jaundzimušo pūriņa nodrošināšanai. 3,05 miljonus eiro partija rosina pārdalīt skolēnu vasaras nodarbinātības pasākumu nodrošināšanai un personu ar invaliditāti iesaistei darba tirgū.

200 000 eiro partija rosina pārdalīt Latvijas jaunuzņēmumu nozares attīstībai un ārvalstu investīciju piesaistes veicināšanai Latvijā, 2,5 miljonus eiro – nacionālajam nevalstisko organizāciju fondam, 750 000 eiro – programmai "Latvijas skolas soma", 1,1 miljonu eiro – pedagogu studiju kredītu dzēšanai, 2,8 miljonus eiro – mērķdotācijai sociālo darbinieku atalgojumam, 52,54 miljonus eiro – piemaksām pie vecuma un invaliditātes pensijām, četrus miljonus eiro – zinātnes bāzes finansējumam, ap 1,5 miljoniem eiro – jaunā doktorantūras modeļa ieviešanai, ap 30 miljoniem eiro – augstākās izglītības studiju vietas bāzes izmaksu aktualizācijai, 35 miljonus eiro – pedagogu, tostarp augstskolu mācībspēku, darba samaksas paaugstināšanai no 2023. gada 1. septembra.

50 miljonus eiro "Progresīvie" rosina pārdalīt augstas prioritātes veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības nodrošināšanai, divus miljonus eiro – psihiskās veselības aprūpes organizēšanas uzlabošanas plāna 2023.–2025. gadam realizācijai, 25 miljonus eiro – kompensējamo zāļu un medicīnas ierīču pieejamības nodrošināšanai, septiņus miljonus eiro – reto slimību jomā 2023.– 2025. gadam plāna realizācijai, četrus miljonus eiro – Nacionālā veselības dienesta informāciju un komunikācijas tehnoloģiju attīstībai, uzturēšanai un nepārtrauktas darbības nodrošināšanai.

Tāpat "Progresīvie" rosina pārdalīt 500 000 eiro licences maksas daļai par Pasaules čempionāta hokejā Rīgā rīkošanas tiesībām, 290 000 eiro – Murjāņu sporta ģimnāzijas mācību – treniņu darba nodrošināšanai, 3,1 miljonu eiro – valsts akreditēto profesionālās un profesionālās ievirzes sporta izglītības programmu īstenošanai, 9,92 miljonus eiro – valsts akreditēto profesionālās un profesionālās ievirzes kultūrizglītības programmu īstenošanai, 3,2 miljonus eiro – pirmsskolas un citu pedagogu grupu darba samaksas daļējai nevienlīdzības novēršanai, vienu miljonu eiro –izglītības mentoru pienākumu veikšanai, pusmiljonu eiro – parasporta jeb paralimpisko sporta veidu kā arī pielāgoto sporta veidu federācijām un pusmiljonu eiro – sociālā atbalsta programmai pedagogiem, kuri zaudē darbu skolu tīkla optimizācijas rezultātā.

Savus priekšlikumus iesniegusi arī Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) frakcija, kura rosina izdevumus finansēt, palielinot budžeta deficītu. Tā 273 000 eiro politiskais spēks rosina piešķirt Latvijas Zinātņu akadēmijas darbības nodrošināšanai. 2,33 miljonus eiro ZZS rosina pārdalīt Jēkabpils, Liepājas, Ogres, Saulkrastu, Siguldas un Gulbenes pašvaldībām bērnu laukumu izveidei, divus miljonus eiro – valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saglabāšanai, 64,8 miljonus eiro – pašvaldību izlīdzināšanas fondam, 10,78 miljonus eiro – brīvpusdienām 1-.6. klašu skolēniem, bet 127 000 eiro Bērnu klīniskās universitātes slimnīcai "Vecāku mājas" darbības nodrošināšanai.

ZZS arī rosina papildus 90 miljonus eiro novirzīt augstas gatavības projektiem pašvaldībās, 285 miljonus eiro – onkoloģijas pakalpojumu nodrošināšanai, 26 miljonus eiro – trešā darbinieka finansēšanai ģimenes ārsta praksēs, 80 miljonus eiro – kompensējamo zāļu nodrošināšanai, 30 miljonus eiro – valsts laboratoriju pakalpojumu nodrošināšanai, bet mediķu atalgojuma celšanai rosināts novirzīt papildus 20 miljonus eiro.

VUGD darbinieku atalgojuma celšanai ZZS rosina novirzīt papildus 64,8 miljonus eiro, 10 miljonus eiro – VUGD depo saglabāšanai laukos, 35 miljonus eiro – augstskolu pedagogu darba samaksas celšanai, 1,5 miljonus eiro jaunās doktorantūras modeļa ieviešanai, 25 miljonus eiro – piena nozarei zaudējumu segšanai.