Latvijā Zolitūdes traģēdijas brīdī būvniecības nozare bija palaista pašplūsmā, nebija nodrošināta noteikto likumu pieņemšana, tāpēc šobrīd ir grūti norādīt uz to, ko tad persona ir pārkāpusi, jo tolaik normatīvi nenoteica stingru atbildību katrai personai, intervijā "Rīta panorāmai" pauda ģenerālprokurors Juris Stukāns.
Jau ziņots, ka arī apgabaltiesa par vainīgu Zolitūdes traģēdijā atzina tikai būvinženieri Ivaru Sergetu, kam piesprieda sešus gadus un sešus mēnešus ilgu cietumsodu, aizliegumu ieņemt amatu uz pieciem gadiem, kā arī no viņa tik piedzīts mantiskais kaitējums. Visi pārējie apsūdzētie tika attaisnoti.
Stukāns, skaidrojot sprieduma iemeslus, pauda, ka iespējams, pie vainas ir juridiski aspekti.
"Katrs, kurš sēž uz apsūdzēto sola un viņam ir attaisnojošs spriedums, zina, ko viņš ir darījis vai nav darījis, bet tā ir tiesiska valsts, un ja valsts nebija pienācīgā kārtā noformējusi prasības, mēs nevaram personu notiesāt," pauda ģenerālprokurors.
Savukārt komentējot lietu izskatīšanas gaitu tiesās kopumā, Stukāns pauda neizpratni par garajiem termiņiem, norādot, ka jau prokuratūrā maznozīmīgās lietās tiek panākts notiesājošs verdikts.
"Kāpēc lietu izskatīšanas ilgumi diemžēl nemazinās – tas man nav saprotams, jo arī tiesnešu korpuss nav samazinājies. Kaut kā ar darba organizāciju nesokās," secināja Stukāns.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
