"Iepriekšējos gadus ir bijuši uzstādītas zīmes un barjeras, bet tās kāds ir pamanījies vienmēr nojaukt. Šobrīd mēs esam atkal atjaunojuši," Skrundas televīzijai saka Kuldīgas novada pašvaldības vides speciāliste Dace Jansone.
Vandaļi lielākos postījumus nodarījuši pilskalna vaļņa daļā, atstājot tur dziļas rises.
Veckuldīgas pilskalnā kultūrslānis nav biezs – tur cilvēki dzīvojuši jau ap 11. gadsimtu. Pilskalns glabā liecības par Kuldīgas pirmsākumiem, un ir vislielākais kuršu pilskalns.
"Par Latvijas teritorijas vēsturi par vairāk nekā 85% vēstures mēs varam spriest pēc tā saucamajiem lietiskajiem vēstures avotiem. Tās ir cilvēku atstātas pēdas, ko glabā zeme, tās ir senlietas, tās ir, piemēram, atstātās ēdiena atliekas, osteoloģiskais materiāls jeb kauli un daudzas citas lietas, ko pētnieki ar konkrētām zināšanām var izpētīt. Un šis kultūrslānis to visu glabā. Tikko tas tiek pārrakts – vai šajā gadījumā ar braucamrīku sapostīts –, tas vairs nav atjaunojams, jo tā informācija ir pārjaukta un tā vairs nav pētāma," Skrundas televīzijai pauž Rozentāle.
Pilskalns valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā iekļauts jau 1924. gada, tur ir arī īpaši aizsargājamā dabas teritorija.
Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes pārstāve Jana Mikuļska Skrundas televīzijai norāda, ka, izvērtējot nodarīto kaitējumu, administratīvo lietu pārvalde neuzsāks, taču ir vērsusies pie pašvaldības, lai tiktu norobežota iebraukšanas iespēja, lai varētu sakopt izbraukātās rises.
Kuldīgas novada pašvaldības policijā uzsver, ka atbildība par šādu rīcību ir brīdinājums vai naudas sods no 30 līdz 350 eiro. Ja līdz šim objekts tika apsekots vairākas reizes nedēļā, tad tagad būs iekļauts ikdienas maršrutā.
Pēc Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes datiem, pērn Latvijā uzsāktas administratīvās lietas par trīs pilskalnu bojāšanu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
