Saeima trešdien, 8. martā, ārkārtas sēdē nolēma no 2023. gada budžeta pakotnes izņemt grozījumus Izglītības likumā, ar kuriem bija iecerēts īstenot skolu tīkla optimizāciju. Debašu laikā izskanēja virkne atšķirīgu ideju, ka šo reformu nevar sasteigt, mazās lauku skolas nebūtu saistāmas ar izglītības kvalitāti, kā arī tika uzsvērts, ka skolu tīkla reforma būs jāīsteno, ņemot vērā demogrāfijas rādītājus.
Debašu laikā izskanēja virkne atšķirīgu ideju, ka šo reformu nevar sasteigt, mazās lauku skolas nebūtu saistāmas ar izglītības kvalitāti, kā arī tika uzsvērts, ka skolu tīkla reforma būs jāīsteno, ņemot vērā demogrāfijas rādītājus.
Pirms balsojuma opozīcijas deputāte Antoņina Ņenaševa (P) uzsvēra, ka viņas pārstāvētais politiskais spēks iestājas par skolu tīkla reformu, lai veicinātu izglītības kvalitāti. Tajā pašā laikā deputāte pauda kritiku par "pagrīdes metodēm", kā "Jaunā vienotība" šīs likuma izmaiņas virzīja Saeimā.
Premjers Krišjānis Kariņš (JV) pauda pārliecību, ka šim Saeimas sasaukumam būs jārisina skolu tīkla jautājums – gribot vai negribot.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
