'Ja būtu vēlme, naudu atrastu' – noraida opozīcijas priekšlikumu palielināt finansējumu medicīnai

Minēto priekšlikumu atbalstīja visas opozīcijas partijas.

Saeima trešdien ārkārtas sēdē skata 2023. gada budžetu un opozīcijas partiju priekšlikumus. Plašas debates izvērsās par "Progresīvo" priekšlikumu budžeta likumā paredzēt, ka no vispārējās valdības budžeta strukturālās bilances mērķa tiktu izslēgti arī izdevumi veselības aprūpei.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) paskaidroja, ka "Progresīvo" priekšlikums nav par veselības aprūpi, bet gan deficīta palielināšanu. Premjers norādīja uz sekām, kādas varētu iestāties, ja valdība palielinātu budžeta deficītu, proti, kredītreitingu aģentūras Latvijai noteiks sliktāku kredītreitingu, kas savukārt liks valdībai vairāk maksāt par ārējo parādu, bet bankas no kredītņēmējiem prasīs lielākus aizņēmuma procentus.

Opozīcijas pārstāvis Andris Šuvajevs (P) uzsvēra, ka visi Kariņa argumenti ir atspēkojami. Viņš arī piebilda, ka nevar ņemt vērā to, ko par Latvijas ekonomiku "saka un domā" reitingu aģentūras.

Opozīcijas deputāts Viktors Valainis (ZZS) piebilda, ka premjers maldina deputātus, apgalvojot, ka nav iespējams Eiropas Komisijai lūgt budžeta atkāpi, ņemot vērā, ka 2017. gadā Latvija to jau ir lūgusi un Komisija to atbalstīja, kā rezultātā Latvijā tika ieviestas reformas veselības aprūpē. Valainis uzsvēra, ka esošās veselības aprūpes sistēmas problēmas būtu risināmas, palielinot deficītu.

Savukārt opozīcijas deputāte Daiga Mieriņa (ZZS) secināja – ja būtu vēlme, naudu daudzām lietām varētu atrast. Viņas ieskatā, veselības aprūpe nav valdības prioritāte, lai gan būtu iespējams atrast naudu un "izdarīt neiedomājamas lietas".

Arī opozīcijas deputāts Gundars Daudze (ZZS) nepiekrita premjeram, ka valsts nevar palielināt budžeta deficītu. Viņš uzsvēra, ka veselības uzturēšanai ir vajadzīga nauda.

"Progresīvo" priekšlikumu atbalstīja 42 deputāti, bet pret balsoja 53.