Līdz ar izmaksu pieaugumu plāno palielināt Rīgas pašvaldības līdzfinansējumu sociālajai palīdzībai

Kā sēdē skaidroja Rīgas domes Labklājības departamenta Sociālās pārvaldes priekšnieks Mārtiņš Moors, grozījumi izstrādāti atbilstoši praksē konstatētajām vajadzībām mainīt sociālo pakalpojumu piešķiršanas, iesniegšanas un samaksas kārtību.

Ieskicējot grozījumu būtību, pašvaldības pārstāvis skaidroja, ka līdz ar plašākas izpratnes gūšanu par vardarbībā cietušām personām palīdzības pakalpojuma saņemšanas kārtību, nolemts mazināt birokrātisko šķērsli, ka vardarbībā cietušām personām palīdzības saņemšanai jāvēršas arī sociālajā dienestā.

"Diezgan dzirdēts speciālistu lokā, ka vēršanās dienestā nereti attur cilvēkus šādas situācijās vērsties un saņemt palīdzību, tāpēc tiek noņemts šķērslis, pieļaujot, ka šo dienestam noteikto novērtēšanu veiks pakalpojuma sniedzējs," atzīmēja Moors, norādot, ka arī attiecīgais pakalpojuma sniedzējs, kas nodrošina palīdzību jau "veic diezgan lielu novērtēšanas darbu".

Plānots arī veicināt labāku uzskaiti par pašvaldības sniegto pakalpojumu pieprasījumu, nosakot, ka iepretim līdzšinējai kārtībai rindu pēc palīdzības no pašvaldības varēs veidot jebkuras tās sniegtajam pakalpojumam. Līdzīgi arī dažādiem aprūpes mājās saņemšanas veidiem normatīvajos aktos paredzēts noteikt vienādus kritērijus.

Secināts arī, ka šobrīd nav nepieciešams turpināt drošās vides ģimenes pakalpojumu, kas tika ieviests brīdī, kad vēl nedarbojās valsts finansētie ārpusģimenes aprūpes atbalsta centri. Šobrīd situācija ir mainījusies un bērnus jau agrā vecumā tagad var ievietot audžuģimenēs. Līdz ar to, ņemot vērā, ka drošās vides pakalpojums bija paredzēts brīdim, kamēr šāda iespēja netika paredzēta, patlaban ir droši šo pakalpojumu izbeigt, skaidroja pašvaldības pārstāvis.

Ar grozījumiem noteikumos arī plānots paplašināt personu loku, kuras varēs saņemt dienas aprūpes centra personām ar demenci pakalpojumu. Tas būs pieejams arī personām ar viegliem vai mēreniem kognitīviem traucējumiem.

"Faktiski tas piedāvājums ir noteikt normā tās būtiskās pazīmes, kas raksturo demenci, jo reizēm cilvēkiem šīs diagnozes nepieciešamība, respektīvi, ārsta diagnozes saņemšana, ir šķērslis, lai nonāktu un izmantotu šo pakalpojumu," atzina Moors. Vērā ņemams esot arī tas, ka dienas centros aizvien ir brīvas vietas personām ar demenci.

Ņemot vērā, ka no 1. janvāra valstī palielināta minimālā alga, kā arī augušas energoresursu un citu pakalpojumu un preču cenas, virknei pakalpojumu tiks palielināts pašvaldības līdzfinansējums. Tas, kā paredz pašvaldībā, ļaus vietvarai nodrošināt sociālos pakalpojumus līdzšinējā apjomā un kvalitātē.

Komitejas priekšsēdētājs Viesturs Kleinbergs (PP) argumentē, ka šādas izmaiņas noteikumos ir būtiskas, ņemot vērā, ka tās ļaus veikt cenu korekciju atbilstoši esošajai situācijai. "Līdz šim domes sasaukumam sociālo pakalpojumu cenu līmenis par gadu vai pat trim atpalika no reālajām izmaksām, tādēļ cieta pakalpojumu kvalitāte vai pieejamība," klāsta deputāts.

Izmaiņas skars arī bērnu "vaučeri" jeb pašvaldības līdzfinansējumu. To vidū būs tādi pakalpojumi kā aprūpe mājās bērniem ar funkcionāliem traucējumiem individualizēta aprūpes pakalpojum veidā, ilgstošas sociālās rehabilitācijas institūcijās nodrošinātā palīdzība pilngadīgām personām, psihologa pakalpojums, "atelpas brīdis" bērniem un pilngadīgām personām, kā arī grupu mājas (dzīvokļa).

"Mēs prognozējam, ka tie, kuri ir izvēlējušies šī tipa ["vaučera"] risinājumu, arī turpinās, jo viņiem tā slodze samazinās, savukārt arī tie, kuri ir rindā, šo izvēlēsies, jo redzēs, ka Rīgas dome ar saviem pakalpojumiem ievēro ārējo faktoru ietekmi uz cenu. Tā proporcija, ko Rīgas dome līdzfinansē pret cenu, saglabājas arī tā pati. Tas arī ir būtiskākais signāls iedzīvotājiem, ka Rīgas dome seko līdzi tendencēm, kas notiek izmaksās," atbildot uz jautājumu par to, kā izmaiņas ietekmēs "vaučerus", skaidroja Moors.

Kā liecina sēdē skatītais lēmuma projekts, līdzšinējais pašvaldības līdzfinansējums ("vaučeris"), piemēram, aprūpes mājās pakalpojumam bērniem ar funkcionāliem traucējumiem bija līdz 490 eiro mēnesī. Taču, no šī gada valstī palielinoties minimālajai algai, kā arī energoresursu un citu pakalpojumu un preču cenām, pašvaldības līdzfinansējums ("vaučeris") palielināts līdz 610 eiro mēnesī.

Tāpat noteikumos veiktas izmaiņas, kas nodrošinās ērtāku sociālo pakalpojumu saņemšanas procesu un paplašinās saņēmēju loku. Piemēram, lai izmantotu iespēju piedalīties atbalsta grupas pakalpojumā vardarbībā cietušām personām vairs nebūs nepieciešams sociālā dienesta nosūtījums, tādā veidā nodrošinot pakalpojumu saņēmēju anonimitāti.

Pašvaldības līdzfinansējuma palielinātā apmēra nodrošināšanai, ja tas tiek piemērots ar šī gada 1. maiju, šogad nepieciešams papildu finansējums aptuveni 1,02 miljonu eiro apmērā, savukārt nākamgad papildus nepieciešami aptuveni 1,75 miljoni eiro.

Rīgas pašvaldībā pieejami 17 sociālā pabalsta veidi un vairāki desmiti sociālo pakalpojumu.