Rīgas domes komitejā neatbalsta opozīcijas priekšlikumus šī gada galvaspilsētas budžetam

Rīgas 2023. gada budžets tika apstiprināts šī gada 25. janvārī. Tas paredz, ka ieņēmumi veidos kopumā 1,179 miljardus eiro un izdevumi – 1,26 miljardus eiro.

Ņemot vērā, ka šis gads tika sākts ar Finanšu ministrijas 23. decembra rīkojumu "Par valsts pagaidu budžetu 2023. gadam", Rīgas pašvaldības šī gada budžets tika veidots tikai uz ārējo normatīvo aktu noteiktajām prasībām par papildu finansējuma piešķiršanu. Līdz ar to janvārī tika pieņemts pagaidu jeb tehniskais budžets, kuru jau tad bija plānots grozīt vēlāk, kad tiks pieņemts valsts budžets un valdība noslēgs vienošanos ar Latvijas Pašvaldību savienību.

Ministru kabineta un Latvijas Pašvaldību savienības 7. februārī parakstītajā dokumentā tika atrunātas pašvaldību iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu prognozes un aizņemšanās iespējas, tika aktualizēts jautājums par attīstības projektu iekļaušanu Rīgas pašvaldības budžetā.

Vēlāk, 3. martā, par budžetu lēma Rīgas domes Budžeta komisija, savukārt, ceturtdien, 9. martā, to atbalstīja Finanšu un administrācijas lietu komitejā.

Izdevumi sadalīti nozarēs atbilstoši normatīvajiem aktiem par budžeta izdevumu klasifikāciju. Vislielāko izdevumu apjomu plānots novirzīt izglītības nozarei – 33,1% – un ekonomiskai darbībai (ielas un sabiedriskais transports) – 25,8% no kopējā izdevuma apjoma.

Ceturtdien komitejas sēdē opozīcijas deputāti izmantoja iespēju iesniegt savus priekšlikumus par to, kam būtu novirzāmi līdzekļi. Kopumā tika iesniegti 25 priekšlikumi – ievērojama daļa no tiem paredz papildu līdzekļu piešķiršanu izglītībai.

Opozīcijas deputāti, vērtējot situāciju galvaspilsētas izglītības nozarē kā kritisku, iezīmēja nepieciešamību tai atvēlēt vairāk līdzekļu, cita starpā pamatojot šo vajadzību ar izglītības ciešo sasaisti ar pilsētas nākotni.

Deputāte Anna Vladova (S) apelēja pie deputātu sirdsapziņas, norādot, ka diskusijās šoreiz piedalās kā skolas direktore, nevis deputāte, un cita starpā arī aicinot priekšlikumus formulēt kaut vai kā koalīcijas paustus.

Savukārt Miroslavs Mitrofanovs (LKS) sēdē norādīja, ka kopējā situācija Rīgā pēdējo gadu laikā tikai pasliktinās. Noveco ne vien ēkas, bet, kā akcentēja deputāts, arī iedzīvotāji, un to skaits līdz ar citiem faktoriem, krītas. "Rīga neattīstās, neaug, tie infrastruktūras projekti, kas bija ieplānoti pirms 10–15 gadiem, vairs nav vajadzīgi Rīgai," cita starpā iezīmēja politiķis.

Opozīcijas deputāts mudināja uz prioritāšu maiņu un plašāku sarunu par to, kā īstenot remontu, lai Rīga saglabātu kvalitāti iedzīvotājiem.

Opozīcijas deputātu priekšlikumos atrodami aicinājumi piešķirt papildu finansējumu 200 000 eiro apmērā pedagogu atbalsta programmai, paredzot 300 eiro stipendiju katram Rīgā deklarētam pedagoģijas studentam, kurš paralēli strādā kādā no Rīgas izglītības iestādēm.

Tāpat tika lūgts nodrošināt iespēju, piešķirt finansējumu interneta pieslēguma nodrošināšanai katra skolēna mājās. Iecerei būtu nepieciešami aptuveni 2 miljoni eiro.

Opozīcijas deputāti arī saskatīja nepieciešamību budžetā paredzēt jaunas budžeta programmas "Sociālās pirts pakalpojums Rīgas iedzīvotājiem" bāzes finansējumu 2023. gadā, mērķim atvēlot 245 000 eiro un paredzot, ka pirts pakalpojumi būtu pieejami pensionāriem, personām ar invaliditāti, trūcīgajiem, maznodrošinātajiem iedzīvotājiem un citām iedzīvotāju grupām.

Tika aicināts piešķirt papildu finansējumu budžetā, lai līdzfinansētu "daudzstāvu dzīvojamo māju pasažieru liftu avārijas stāvokļa remontu 50% apmērā, integrējot šo papildus līdzfinansējumu Rīgas domes saistošajos noteikumos".

Aicināts tika arī piešķirt papildu finansējumu 6,5 miljonu eiro apmērā, lai nodrošinātu bezmaksas pusdienas visiem Rīgas izglītības iestāžu skolēniem no šī gada septembra. Opozīcijas deputāti arī aicināja atvēlēt 11 miljonus eiro, "lai katram skolēnam, kurš uzsāk mācības Rīgas pilsētas izglītības iestādes 1. klasē tiktu piešķirts vienreizējs atbalsts 50 eiro apmērā". Līdzīgi arī pensionāriem tika aicināts piešķirt 50 eiro pabalstu Ziemassvētkos. Ieceres izmaksas būtu 4,25 miljoni eiro.

Savukārt 200 000 eiro būtu piešķirami Rīgā deklarēto studentu, kas izvēlējušies pedagoga profesiju, studiju izmaksām, paredzēja viens no neatbalstītajiem priekšlikumiem. Līdzīgi arī lūgts piešķirt papildu finansējumu 3 miljonu eiro apmērā, lai piešķirtu līdzfinansējumu 100 eiro mēnesī apmērā katram pedagogam, kurš strādā kādā no Rīgas izglītības iestādēm, komunālo pakalpojumu daļējai segšanai par oktobri, novembri, decembri.

Iesniegts tika arī priekšlikums piešķirt 150 eiro pabalstu īres maksu segšanai skolotājiem, policistiem un ārstiem. Cita starpā arī tika aicināts piešķirt papildu finansējumu 30 000 eiro apmērā reklāmas kampaņai, lai popularizētu pedagogu profesiju.

Priekšlikumu vidū atrodami arī tādi, kas skar pieturvietu ierīkošanu vai ielu remontu. Tā, piemēram, tika aicināts piešķirt papildu finansējumu sabiedriskā transporta pieturvietas "Stacionārs "Biķernieki"" izveidei.

Tāpat tika aicināts paredzēt līdzekļus 1 miljona eiro apmērā, kas dažādās jomās būtu novirzāms saistībā ar karu Ukrainā civiliedzīvotājiem, kuri ieradušies Rīgā. Tāpat līdzekļi būtu izmantojami dažāda veida palīdzībai Ukrainas pašvaldībām.

Par budžeta grozījumiem vēl jābalso Rīgas domes sēdē, kas plānota 22. martā.