Pēdējā darba dienā Latvijas Televīzijā (LTV) nule darbu atstājušā žurnālista Iļja Kozina redakcijā bija kūka. Ziņkārīgākie darba līdzgaitnieki prašņājuši: "Ko tad tālāk?" Viņš kolēģiem atbildējis, ka ir divas ieceres. Pirmā saistās ar uzņēmējdarbību, latviešu valodas mācīšanu. Par otro noteicis: "Pagaidām neatklāšu. Gan jau drīz uzzināsiet." Tāda ir "Delfi" neoficiāli zināmā Kozina pēdējās darbadienas epizode. Divas dienas vēlāk kļuva zināms – otra iecere bija sabiedrisko attiecību speciālista pozīcija partijā "Progresīvie". Tā daudziem bija pārsteigums, taču kopumā žurnālista pārcelšanās uz sabiedrisko attiecību jomu tāda nav.
Žurnālista darbu vada pienākumi
Pauzes nepieciešamība un tās apmērs starp darbu žurnālistikā un sabiedrisko attiecību jomā, kā norāda gan Kozins, gan Mače, nekur nav iegrāmatots. Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) profesore un sabiedrisko mediju ombuds Anda Rožukalne, runājot par iepriekš minēto profesijas maiņu plašākā kontekstā, aicina nepiešķirt vienam žurnālistam noteicošo pozīciju medijā. "(Tā ir) absolūti maldīga pamata ideja, ka žurnālistam vai redaktoram (darbā) ir kāda personiskā pārliecība vai raksturs. Tas ir profesionāls darbs, un tam ir arī profesionāli kritēriji," viņa paskaidro. Proti, profesionāla žurnālista darba pienākumus nosaka nevis politiskās un cita veida simpātijas/antipātijas, bet gan redakcionālā politika un žurnālista darba pienākumi. Piemēram, ja žurnālists savā darbā paustu patiku vai nepatiku kādam politiskajam spēkam, tas būtu jāpamana un jāizvērtē arī viņa redaktoriem.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
