MISC 2.0 - 19835
Foto: LETA
Pedagogu streiks, kā iepriekš solīts, notiks 24. aprīlī un ilgs trīs dienas, pēc Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) Padomes sēdes trešdien, 15. martā, medijiem paziņoja arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga. Viņa uzsvēra, ka streika prasības saglabās, jo "politiķi tās jau ir pārkāpuši". Pedagogi streiku uzsāks ar gājienu 24. aprīlī.

LIZDA Padome trešdien lēmusi turpināt izpildīt iepriekš lemto un prasīt politiķiem izturēties atbildīgi pret spēkā esošajiem likumiem un streika vienošanos, uzsvēra Vanaga.

Trīs nedēļu laikā LIZDA precizēs streika dalībnieku un gājiena dalībnieku skaitu. Arodbiedrības vadītāja lēš, ka streikā varētu piedalīties ap 30% arodbiedrības biedru, bet šis skaits tiks vēl apkopots.

Streiks tiks uzsākts 24. aprīlī ar gājienu. Gājiens sāktos no Bruņinieku ielas, arodbiedrības ēkas, ietvertu valdības ēku un noslēgtos Doma laukumā ar svinīgām uzrunām, bet tas vēl tiks precizēts, sacīja Vanaga.

Vanaga uzsvēra, ka streika izlīguma sarunu ir bijis ļoti daudz un arodbiedrība vairs nav gatava kompromisiem. "Bija mēneša laikā iespēja risināt. Te ir kaut kādas robežas sociālā dialoga un streika sarunu ietvaros – prasības ir, prasām atbildību pildīt normatīvos aktus. Vairāk kompromisu neredzam. Tā ir klaja streika vienošanos, normatīvo aktu nepildīšana," apgalvoja Vanaga.

Tāpat viņa neizslēdza, ka politiķi izmantos iepriekš īstenotu taktiku, piedāvājot pēdējā brīža risinājumus. "Ja gadījumā tiks izpildītas visas streika vienošanās, tad juridiski nav tiesību streikot. Neizslēdzam, ka politiķi var tuvāko nedēļu laikā pieņemt lēmumu. Gājiens būs jebkurā gadījumā. Tā pamatmērķis ir atbildības prasīšana no politiķiem un cieņpilna attieksme," uzsvēra Vanaga.

Tāpat Vanaga nosodīja Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) pausto, ka streiks neko nemainīs, jo naudas vairāk nebūs. "Streika vienošanās paredz darba samaksas paaugstināšanās grafiku saskaņā ar budžetu. Kategoriski noraidām un nosodām premjera publisko retoriku," sacīja Vanaga, piebilstot, ka premjerministra "izteikumi ir profesijas prestižu graujoši".

Pirms mēneša LIZDA ārkārtas sēdē tika nolemts pieprasīt valdībai līdz 2023. gada 15. martam pilnībā izpildīt streika vienošanos un veikt grozījumus Ministru kabineta noteikumos, kas paredz konkrētu finansējumu valsts budžetā pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafikam laika periodam no šā gada 1. septembra līdz 2025. gada 31. decembrim un darba slodzes sabalansēšanai visām pedagogu grupām.

Ņemot vērā, ka grozījumi attiecīgajos normatīvajos aktos līdz 2023. gada 15. martam nav veikti, LIZDA Padome trešdien, 15. martā, pulcējās uz sēdi, lai lemtu par turpmāko rīcību.

Pievienosies arī mediķi

Arī mediķi plāno pievienoties un streikot kopā ar skolotājiem, iepriekš atklāja Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) prezidente Ilze Aizsilniece.

Kā portālam "Delfi" norādīja LĀB prezidente Ilze Aizsilniece, paredzētais niecīgais darba samaksas palielinājums, kā arī trūcīgais finansējums pacientu aprūpei un zālēm neko nemainīs veselības aprūpes nozarē, kas jau 30 gadus nesaņem pienācīgu finansējumu. Tas pat nesedz inflāciju un nekādi mūs netuvina kaimiņvalstu (Lietuvas un Igaunijas) atalgojumam veselības nozarē.

"Veselības nozares darbinieku profesionālās organizācijas un to biedri ir apņēmības pilni protestēt un pievienoties arī skolotāju protesta gājienam aprīlī, kā arī aicināt visu sabiedrību mums pievienoties cīņā par mūsdienīgu un pieejamu veselības aprūpi ikvienam cilvēkam," uzsvēra Aizsilniece.

Jau iepriekš LIZDA akcentēja, ka streika prasības tika izvirzītas par darba samaksas paaugstināšanas grafiku un par darba slodzes sabalansēšanu. Daļa no streika prasībām tiek pildīta, proti, piešķirti papildu 74 miljoni eiro no šā gada 1. janvāra, kas paredzēti pirmsskolas pedagogu zemākās darba algas likmes paaugstināšanai un slodžu balansēšanai atsevišķām pedagogu grupām, kā arī neapmaksāto darba pienākumu apmaksai.

Toties būtiska daļa izvirzīto prasību pildītas netiek. LIZDA uzsver, ka Ministru kabinetam 7. februārī bija jāapstiprina rīkojums par algu paaugstināšanas grafiku, kas netika izdarīts.

Arodbiedrība nevar piekrist, ka nauda grafika izpildei tiek saistīta tikai ar skolu tīkla optimizāciju un netiek pārskatītas viena skolēna vidējās izmaksas. Tas nozīmē, ka 2022. gada algas pielikums (daļai pedagogu no 01.01.2023.) būs pēdējais algas pielikums, savukārt slodžu balansēšana tiks uzsākta tikai trīs pedagogu grupām, pārējās grupas atstājot novārtā. Tāpat slodzes sabalansēšana tiks uzsākta tikai trīs pedagogu grupām.

Jau ziņots, ka pērn LIZDA draudēja ar streiku, ja netiks palielināts pedagogu atalgojums un sabalansēta skolotāju slodze.

Streika priekšvakarā arodbiedrība un tā laika valdība nonāca pie kompromisa un vienojās, tāpēc noteiktais streiks tomēr nenotika.

Tomēr 2023. gada valsts budžeta projektā arodbiedrība neatrod skaidru un nepārprotamu finansējumu izteikto solījumu īstenošanai, iepriekš norādīja LIZDA.

Iepazīstoties ar Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) veiktajiem finanšu ietekmes aprēķiniem, LIZDA patreiz secina, ka finansiālais segums pedagogu darba samaksas pieauguma un darba slodzes sabalansēšanas nodrošināšanai ir nepietiekams.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!