Reportāža: Leģionāru piemiņas gājiens Rīgā noritējis bez incidentiem  (23)

Īsi pirms gājiena pie Sv.Jāņa baznīcas sāka pulcēties lielākoties vecāka un vidēja gadagājuma cilvēki.

Gājiens sākās pulksten 11, dalībniekiem dziedot leģionāru dziesmas.

Kā ierasts, pasākuma norisi uzraudzīja kupls likumsargu pulks, taču atmosfēra bija mierīga, novēroja "Delfi".

Ap pulksten 11.20 gājiena dalībnieki jau bija sasnieguši Brīvības pieminekli, kur bez starpgadījumiem nolika ziedus.

Ap pulksten 11.35 gājiena dalībnieki bija nolikuši ziedus pie pieminekļa. Gājiens noritēja miermīlīgi, bez provokācijām un incidentiem, novēroja "Delfi".

Jau ziņots, ka gājiens notiek maršrutā no Rīgas Sv.Jāņa baznīcas līdz Brīvības laukumam.

Organizatoru aplēses liecina, ka gājienā varētu piedalīties ap 100 cilvēku.

Jau ziņots, ka 16. marta pasākumi ik gadu pulcē gan prāvu gājiena dalībnieku, gan tā pretinieku pulku.

Valsts drošības dienesta (VDD) vērtējumā, tāpat kā iepriekšējos gados, arī šogad pastāv risks, ka 16. martā plānoto pasākumu laikā atsevišķas prokremliski noskaņotas personas var īstenot dažādas demonstratīvas, izaicinošas vai prettiesiskas aktivitātes.

Latvijas valsts savus kritušos karavīrus godina Lāčplēša dienā, 11. novembrī,– varoņu dienā.
16. marts nav oficiāla valsts piemiņas diena. Otrā pasaules kara gados tika nelikumīgi izveidots tā saucamais Latviešu leģions, kura oficiālais nosaukums ir Latviešu SS brīvprātīgo leģions, jeb saīsināti — Latviešu leģions.

Ideja par Latviešu leģiona atceres dienu 1952. gadā radās latviešu veterānu trimdas organizācijai "Daugavas Vanagi" Londonā.

Tā nolēma kritušo kara biedru piemiņu turpmāk ik gadu atzīmēt 16. martā. Kopš 20. gadsimta 80. gadu beigām arī Latvijā 16. martā bijušie leģionāri un viņu tuvinieki atceras un piemin Otrā pasaules kara cīņās kritušos, ievainotos, dzīvi palikušos, trimdā izkaisītos, padomju filtrācijas un soda nometnes pārdzīvojušos, kā arī tur bojā gājušos latviešu karavīrus, kuri bija spiesti uzvilkt svešas uniformas.