Izdzīvotāji. Vai piešķiram gana daudz naudas nabadzīgajiem iedzīvotājiem?  (10)

Aktuālākie dati par nabadzības riskiem ES valstīs ir no 2021. gada, un Latvija tajos ir ierindota piektajā vietā no beigām – ar vairāk nekā 25% iedzīvotāju, kuriem ir nabadzības vai sociālās izstumšanas risks. Sliktāk nekā Latvijai šajā rādītājā klājies vien Rumānijai, Bulgārijai, Grieķijai un Spānijai. Netālu, bet tomēr ar labākiem rādītājiem, atrodas kaimiņvalstis Lietuva un Igaunija, arī Portugāle. Nabadzīgo iedzīvotāju īpatsvaru pēdējos gados nav izdevies mazināt.

Par nabadzības riskam pakļautām mājsaimniecībām uzskata tās, kuras ik mēnesi saņem mazāk par 60% no ienākumu mediānas, kas aizpērn bija 685 eiro. Aktuālāku datu pagaidām nav. Šo skaitli aprēķina, saskaitot visus mājsaimniecības ienākumus un dalot ar iedzīvotāju skaitu tajā.

Situāciju apgrūtinājušas arī krīzes, kas viena pēc otras satricina Eiropas un pasaules ekonomiku – pandēmija un Krievijas iebrukums Ukrainā. Pēdējās dēļ kontinents saskārās arī ar enerģētisko krīzi, kā dēļ krietni palielinājušās pārtikas un pakalpojumu cenas. Visaugstākā inflācija ES bijusi tieši Latvijā un Baltijas valstīs kopumā. "Eurostat" dati liecina, ka cenas 2022. gada decembrī, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, pieaugušas par 20,7%.

Sarežģītā ekonomiskā situācija krietni bremzējusi iespēju Latvijas ekonomikai augt, līdz ar to spiedīgi šaura ir telpa, kur palielināties sociālās aizsardzības budžetam. Vienlaikus daļai cilvēku dzīves līmenis ir krietni pazeminājies. To portālam "Delfi" atzīst Rīgas Stradiņa universitātes Labklājības un sociālā darba katedras docētāja Anna Broka.

"Mums ir milzīga plaisa starp zema ienākuma līmeni un augsta ienākuma līmeni, kā arī neproporcionāli mazs vidusslānis. Un pēdējos gados globālo notikumu dēļ daļa cilvēku, kas varbūt iepriekš bija ceļā uz vidusslāni, tagad ir atkrituši atpakaļ," stāsta pētniece.

Pēc Latvijas Bankas datiem lielākā nabadzības riskam pakļautā grupa ir pensionāri – 70%. Tad seko bezdarbnieki, īpaši, ilgstošie. Un trešā lielākā grupa ir mājsaimniecības, kurās ir cilvēki ar invaliditāti.

Sociālās aizsardzības sistēma balstās uz pensijām un pabalstiem – tam arī aiziet lielākā daļa sociālā budžeta, kas Latvijā vēsturiski ir viens no mazākajiem Eiropas Savienībā. 2020. gadā bijām trešie no beigām, taču pērn pakāpāmies mazliet augstāk – uz 19. vietu dalībvalstu starpā. Tomēr joprojām esam to valstu grupā, kurās sociālajai aizsardzībai tērē vismazāk.

"Tradicionālās labklājības valstis, protams, var atvēlēt vairāk sociālajai drošībai un veselībai. Baltijā un Austrumeiropā labklājības sistēma ir jauna – veidota pēc neatkarības atgūšanas, līdz ar to uzkrājumi vienkārši nav tik lieli. Bez tam, nevaram paredzēt lielāku sociālo budžetu, jo ir augsts korupcijas un ēnu ekonomikas līmenis," stāsta Broka. Eksperte skaidro, ka, izskaužot korupciju un veicinot nodarbinātību, būtu krietni vairāk naudas sociālajai aizsardzībai.

Proti, mūsu sociālās aizsardzības budžetā pamatīgu robu izgrauž nodokļu nemaksātāji, korupcija un bezdarbs. Broka arī uzsver, ka pētījumos pierādījies, ka veiktā nodokļu reforma nav solidāra iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem – pretēji, kā tika solīts, izstrādājot izmaiņas.

"Ja redzam, ka jaunā nodokļu sistēma nestrādā tā, kā bija plānots, ir jāsēžas pie diskusiju galda un jādomā, kā padarīt to solidāru. Jāpanāk, ka lielāko nodokļu daļu nomaksā vidusslānis un iedzīvotāji ar augstu ienākumu līmeni," uzsver Broka.

Tā kā Latvija ir viena no nabadzīgākajām ES valstīm, no dalības blokā finansiāli var iegūt daudz. Atšķirībā no Latvijas nodokļu sistēmas ES darbojas solidaritātes princips – lai veicinātu reģiona ekonomisko attīstību, bagātākās dalībvalstis ES budžetā iemaksā vairāk un saņem atpakaļ mazāk naudas. Ar mazāk attīstītām valstīm, kā Latvija, ir otrādi.

ES budžeta piešķīrumus dalībvalstīm aprēķina daudzgadu periodā. 2021.–2027. gada plānošanas periodā no kohēzijas politikas līdzekļiem Latvija saņems 5,2 miljardus eiro, kas ir aptuveni 2,7% no gada IKP. Šī nauda paredzēta ekonomisko un sociālo atšķirību mazināšanai starp dalībvalstīm, taču no šī budžeta nabadzības un nevienlīdzības mazināšanai paredzēti 568 miljoni eiro.

Finanšu ministrijā informē, ka šo summu plānots tērēt pasākumiem, kas iekļauti prioritātēs "Nodarbinātība un sociālā iekļaušana" un "Sociālās inovācijas". Taču vēl par ES naudu īsteno dažādus projektus veselības aprūpē, izglītībā, kas arī netieši mazinot nevienlīdzību un nabadzību.

Vēl ir arī Eiropas Atveseļošanas fonds. Tas galvenokārt paredzēts klimata mērķu sasniegšanai, digitālajai transformācijai un arī nevienlīdzības mazināšanai. Šim mērķim no 1,8 miljardiem atvēlēti 370 miljoni eiro.

Jā un nē. Kopumā ES finansējums Latvijai ir pamatīgs atspaids sociālās aizsardzības budžetā. Labklājības ministrijā (LM) skaidro, ka naudas apjoms, ko valsts no fondiem saņems, aprēķināts Eiropas Komisijā (EK), ņemot vērā valsts ekonomisko situāciju, vajadzības, kā arī budžeta iespējas. Ir iespējams "kaulēties" par nelielām izmaiņām – par katru prioritāti, kurā plāno tērēt naudu, notiek debates EK.

Sākotnēji šķiet, ka kopumā no Latvijai piešķirtajām summām sociālajai aizsardzībai tērēta pavisam neliela daļa. Protams, jāņem vērā arī grūtāk uzskaitāmie līdzekļi, ko tērējam izglītībā un veselībā, kas ir ne mazāk svarīgi faktori labai dzīvei.

"Mērķis nav tikai nabadzības mazināšana. Tur vienmēr klāt ir tie vārdi par nevienlīdzības vai atstumtības mazināšanu. Un tas ir saistīts arī ar piekļuvi veselības pakalpojumiem, sabiedrisko transportu, iespēju nokļūt kaut kur. Tāpēc tur ir arī tādas lietas, kas pirmajā acu uzmetienā nešķiet vērstas uz mūsu mērķa grupām," norāda LM valsts sekretāra vietniece Elīna Celmiņa.

Vienlaikus jāņem vērā, ka ES nauda nekādā mērā nevar aizstāt valsts sociālās aizsardzības budžetu. Tā ir paredzēta īslaicīgiem projektiem, īstermiņa ieguldījumiem, arī vienreizējām izmaksām, piemēram, infrastruktūrā, to portālam "Delfi" skaidro Eiropas Komisijā. Piemēram, no Eiropas Sociālā fonda tiek nodrošinātas bezdarbnieku apmācības noteiktam cilvēku skaitam. Arī deinstitucionalizācija, kam pagājušajā plānošanas periodā atvēlēti vairāk nekā 45 miljoni eiro, ir pasākums, kas vērsts uz sociālās nevienlīdzības mazināšanu, jo dod cilvēkiem iespēju dzīvot ģimenei pietuvinātā vidē, socializēties un uzsākt dzīvi ārpus klasiskās institūcijas.

Tajā pašā laikā Eiropas naudu nedrīkst tērēt fundamentāliem sociālās aizsardzības mērķiem, kādi ir pensijas, pabalsti, arī sociālo darbinieku atalgojums. "Tās, [ko drīkst finansēt par Eiropas naudu], parasti ir tādas salīdzinoši inovatīvas vai iepriekš nebijušas lietas. Piemēram, ieviešam sistēmas, kas ļauj ērtāk elektroniski saņemt pakalpojumus. Ja viss, ko sedz ES fondi, būtu jānodrošina no Latvijas budžeta, tad pakalpojumu klāsts noteikti nebūtu tik dāsns," stāsta Celmiņa.

"Ir jāsaprot, ka ES naudas nav ilgtspējīgas – tie ir projekti. Daudzi nozarē ir teikuši, ka ir noguruši no nenoteiktības. Projekts beidzas un pienāk brīdis, kad pašiem ir jāfinansē un tad sākas problēmas," akcentē pētniecības centra "Oxford Research Baltics" valdes priekšsēdētājs Aivars Timofejevs.

Eksperti ir vienisprātis, ka lielākā loma situācijas uzlabošanā ir valsts budžetam un sociālā aizsardzība nevar balstīties uz projektu finansējumu. Svarīgākie uzdevumi esot mazināt korupciju un ēnu ekonomiku, arī uzlabot nodokļu sistēmu un mazināt birokrātiju. Tad varētu ne tikai tērēt vairāk naudas sociālajai aizsardzībai, bet arī efektīvāk iztērēt jau līdz šim piešķirto.

Projektu "Pētnieciskās žurnālistikas un faktu pārbaudes stiprināšana "Delfi" redakcijā" finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild portāls "Delfi". #SIF_MAF2022