Deputāti lems par Saeimas sēžu norises ilguma ierobežošanu

Deputāti rosina noteikt, ka Saeimas kārtējo un ārkārtas sēžu kopējais ilgums 24 stundu periodā nedrīkst pārsniegt 12 stundas.

"Ja valstī ir izsludināta ārkārtas situācija vai izņēmuma stāvoklis, Saeima par sēžu norisi varētu lemt arī citādi," piebilda ZZS pārstāvji.

Politiskā spēka vadītājs Armands Krauze sacīja, ka 2023. gada budžeta izskatīšana, kas sākas 8. mata rītā un noslēdzās 9. marta rītā, norādīja uz nepieciešamību veikt grozījumus parlamenta darba organizēšanā.

"Nav normāli, ka Saeimas sēde ilgst diennakti. Šādā režīmā kvalitatīvs darbs un izsvērta lēmumu pieņemšana nav iespējami," atzīst Krauze, norādot arī uz sabiedrības neizpratni par šādu parlamenta darba organizāciju.

Par izmaiņām Saeimas Kārtības rullī parlaments prezidija un frakciju padome lems ceturtdien, 16. martā.

Jau vēstīts, ka Saeima 2023. gada budžetu un ar to saistītos likumprojektus sāka skatīt trešdien, 8. martā, pulksten 9 un šo darbu noslēdza ceturtdien, 9. martā, īsi pirms pulksten 9, Saeimas spīkeram Edvardam Smiltēnam (AS) secinot, ka parlaments ar diennakts darbu – 23 stundām un 56 minūtēm – ir uzstādījis jaunu budžeta izskatīšanas ilguma rekordu.

Politoloģe, Rīgas Stradiņa universitātes Politikas zinātnes katedras docētāja Lelde Metla-Rozentāle iepriekš portālam "Delfi" atzina, ka ilgās Saeimas mērķis ir drīzāk ātrāk nonākt līdz galīgai budžeta apstiprināšanai. Ņemot vērā, ka "debates pēc būtības nenotiek, tā vairāk ir opozīcijas uzstāšanās ar saviem priekšlikumiem un pārdomām", mērķis ir "iespējami ātri tikt cauri šim procesam, lai sasniegtu rezultātu".

Pretējā gadījumā, ja to darītu pa dienām, tad pieņemšana ievilktos vairāku dienu garumā un kļūtu par teju beztermiņa procesu, skaidro politoloģe. Savukārt, izvēloties formātu bez pārtraukumiem, kamēr vien budžets tiek pieņemts, "tas palīdz procesu realizēt pārskatāmākā periodā".

Vietā gan esot arī jautājums par darba kvalitāti. "Ja mēs tiešām domātu, ka priekšlikumi tiek izvērtēti un analizēti pēc būtības, tad, protams, šāds nakts darbs nekādu kvalitāti nevar sniegt. Bet acīmredzot, šeit vairāk ir tas, ka ir skaidrs, ka budžets tiks apstiprināts tāds, kāds tas ir izstrādāts. Līdz ar to faktiski, lai realizētu šo formālo procesu ar apspriešanu, tas tiek darīts nakts formātā."

Arī Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes dekāns, profesors Jānis Ikstens piebilda, ka, viennozīmīgi, strādājot šādās nakts stundās, jēdzīgu darbu nevarētu sagaidīt. "Bet, ja koalīcija vienkārši grib pēc iespējas ātrāk to visu izbeigt, tad šādu ākstīšanos pa naktīm var darīt."

Vaicāts, vai lietderīgāk būtu apstiprināšanas gala procesu sadalīt pa vairākām dienām, Ikstens piekrita, norādot, ka Saeima taču likumus nakts laikā nepieņem.

"Līdz pulksten 16 parasti jebkura plenārsēde ir beigusies, un šī no tāda viedokļa neatšķiras. Bet nu jau kuru gadu nezin kāpēc tas cirks tiek taisīts. Acīmredzot, koalīcija nevēlas, lai kaut kādā plašākā publikā izskanētu tas, ko opozīcijas deputāti vēstī. Protams, ka ik pa brīdim ir kādi jēdzīgi komentāri un aizrādījumi, un acīmredzot, ir cerības, ka tas viss kaut kā iegrims kādos ierakstos un tālāk neaizies," viņš teica.