Ceļapīters iesniedzis priekšlikumus grozījumiem Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu likumā. Viņa ieskatā, mākslinieku likteņi nebija vienkārši, tāpēc tas uzdod morālu pienākumu pieminēt likumā visus nacionālās svētvietas autorus.
Deputāts rosina papildināt likumā norādīto nacionālās svētvietas autoru Kārļa Zāles, Ernesta Štālberga un Kārļa Skalbes vārdus ar vārdiem: "Andreja Zeidaka ainavu arhitektūru un Ragnara Mīrsmēdena veidoto Brīvības tēlu, Arnolda Viļa Naikas un Jāņa Zibeņa kaltās zvaigznes. Kopā ar Kārli Zāli pieminekli veidoja tēlnieki Nikolajs Rambaks un Mārtiņš Šmalcs, akmeņkaļi Viktors Koļesņikovs, Alfrēds Rullis, Jānis Kramovskis, Eduards Jākobsons, Jānis Ādminis, Pēteris Stepanovs un Stefans Sokolovs, arhitekti Nikolajs Voits, Alfrēds Laukirbe un Staņislavs Aloizijs Borbals, kā arī būvmehānikas speciālisti Edvīns Musinovičs un Persijs Zīlīte."
Kā norāda Ceļapīters, esošajā likumā kā Brīvības pieminekļa līdzautors minēts arhitekts Štālbergs, lai gan viņa projekts esot īstenots daļēji. "Rīgas pilsētas valdi faktiski pārliecināja Andrejs Zeidaks, ka dzīvē ir īstenojams viņa praktiskais projekts. Ja likumdevējs izvēlējies ceļu, ka likumā godina autorus, tad cieņpilni būtu godināt visus tos māksliniekus un amata pratējus, kuri piedalījās radošajā darbā," ir pārliecināts Ceļapīters.
Deputāts uzsver, ka Zviedrijas Karalistes varkalis Ragnārs Aleksis Mirsmēdens (1889-1989) veidoja Brīvības jeb Uzvaras alegorijas tēlu. Metālmākslinieks Arnolds Vilis Naika (1908-1991) veidoja augšējo un labās puses zvaigzni, bet metālmākslinieks Jānis Zibens (1909-1967) veidoja kreisās puses zvaigzni. Savukārt Persijs Zīlīte (1878-1945) bija arī Finanšu ministrijas un Saeimas nama jumta konstrukciju autors.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!