Foto: DPA/Scanpix/LETA

Pašreizējais Latvijas valsts prezidents Egils Levits esot gatavs palikt amatā uz otru pilnvaru termiņu, taču viņam šobrīd neesot visu koalīcijas balsu Saeimā. Valsts prezidenta vēlēšanas varētu piedalīties arī Uldis Pīlēns, Valdis Dombrovskis un Baiba Braže, svētdien vēstīja TV3 raidījums "Nekā personīga".

Tas nozīmētu, ka Levitam pārvēlēšanai jāmeklē opozīcijas atbalsts, vai koalīcijai jāvienojas par citu prezidenta kandidātu. Saeimas kuluāros jau izskan vairāki vārdi, kuri varētu kandidēt uz Valsts prezidenta amatu, norāda raidījums.

Jau kopš gada sākuma Levita aktivitātes bijušas redzamākas, komunikācija ar medijiem biežāka. Arī Saeimas frakciju ielūgšanu uz Rīgas pili pēc ziemas sesijas pārtraukuma vairāki parlamentārieši saistīja ar pirmās personas priekšvēlēšanu kampaņu un atbalsta meklējumiem. Šonedēļ Levits televīzijas kanāla TV3 rīta raidījumam sacīja, ka būtu gatavs palikt amatā arī uz otru pilnvaru termiņu.

"Ir ļoti grūts laiks bijis, Covid laiks, Ukrainas krīze. Tagad ekonomiskā sabremzēšanās, viena krīze nav vēl beigusies, kad cita jau sākusies. Ņemot vērā šos apstākļus, es būtu diezgan apmierināts ar savu līdzšinējo darbību. Protams, ja es vēlreiz to darītu, pievērstu vairāk uzmanības komunikācijai, bet principā es esmu diezgan apmierināts, kā to citi vērtē – tas ir citu jautājums," sacīja Levits. "Virkne politiķu ir neformāli ar mani runājuši, bet nekas nopietns patlaban nav. Debates par to partijās tikai sākas."

Saeimas deputātiem kandidatūras Valsts prezidentam amatam jāizvirza no 9. līdz 13.maijam. Un kaut arī līdz tam vairs palikuši nepilni divi mēneši, Saeimā neslēpj, ka Levita pārvēlēšanai nepieciešamo vismaz 51 deputāta balsi apsolīt šobrīd nevar neviens.

Vispārliecinošāk par atbalstu pašreizējam Rīgas pils saimniekam runā Nacionālā apvienība, kuras kandidāts Levits bijis jau divās iepriekšējās vēlēšanās. Gala vārdu teikšot partijas dome marta beigās pēc sarunas ar valsts pirmo personu. Mazsvarīgs arī nebūšot jautājums, kādas ir Egila Levita izredzes tikt ievēlētam un kādas ir alternatīvas.

Lielākā frakcija Saeimā "Jaunā Vienotība" neplāno virzīt savu kandidātu. Tā nevēloties izjaukt partiju balansu augstākajos amatos valstī. Par Levita kandidatūru partijā vēl neesot lemts.

"Milzīgs plus viņa labā ir valsts drošība," sacīja Ainars Latkovskis, "Jaunās Vienotības" Saeimas frakcijas priekšsēdētājs. "Ja kaut kur ir "kaķis maisā" un mēs nezinām, kā viņi reaģēs kara gadījumā – tad par esošo prezidentu ir pilna pārliecība. Stiprs NATO atbalstītājs, ārējā drošībā viņa pieredze un ieguldījums ir vērā ņemams. Šis ir viens no tiem jautājumiem, kas varētu būt viņa labā, lai atbalstītu viņa kandidatūru. Ja Nacionālā apvienība izšķiras viņu (Levitu) virzīt, tad tas ir vērā ņemams kandidāts, ko mēs noteikti apspriestu."

"Progresīvie" ir nosaukuši piecus kritērijus, pēc kuriem mērīs jebkuru Valsts prezidenta kandidātu. Tā esot reputācija, spēja iegūt plašāku tautas atbalstu, izpratne par tiesiskumu – gan pretkorupcijas kontekstā, gan attiecībā uz visu ģimeņu vienlīdzību. Tāpat no nākamā prezidenta tiek sagaidīta izpratne par ilgtspējīgas ekonomikas attīstību un ārpolitiskā kursa nemainīgums.

"Katrā gadījumā, ja nonāks līdz situācijai, kad mums vajadzēs vērtēt, vai mums balsot par Levita kungu, (pieņemsim, ja mums nebūs savs kandidāts), tad mēs, protams, aicināsim Levita kungu uz sarunu un noteikti uzdosim viņam jautājumus saskaņā ar šiem kritērijiem," sacīja "Progresīvo" Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Kaspars Brikšens

Pat, ja Nacionālā apvienība un "Jaunā Vienotība" Valsts prezidenta vēlēšanās izšķirtos atbalstīt Levitu, pašlaik viņam nav nepieciešamās 51 balss. Savu kandidātu virzīs trešais koalīcijas partneris - "Apvienotais saraksts" un tas nebūšot līdzšinējais Valsts prezidents.

Saeimas frakcijas "Apvienotais saraksts" priekšsēdētājs Edgars Tavars nevēlējās komentēt to, vai Pīlēns būtu gatavs kļūt par Valsts prezidentu, kā arī nekomentēja, partijas iekšējās pārrunas par šo jautājumu.

Koalīcijas atšķirīgie viedokļi visdrīzāk novedīs pie tāda kandidāta, kuru varētu atbalstīt arī kāds no opozīcijas deputātiem, uzskata ZZS frakcijas vadītājs Viktors Valainis. Lielākais Saeimā pārstāvētais opozīcijas spēks pagaidām pats nesteidzas ar sava kandidāta nosaukšanu.

"Šobrīd viennozīmīgi tā taustīšanās notiek. To absolūti nevar noliegt. Mēs redzam, ka tas notiek pa pilnu spektru," teica Valainis. "Gan mēģinot saprast līdz galam mūsu attieksmi par Levita kandidatūru, vai tomēr nav kaut kādi nosacījumi, kad mēs viņu varētu atbalstīt, gan arī jau izskanējušos – piemēram, tas pats Uldis Pīlēns. Bet tas notiek dziļos politiskos kuluāros. Tādas oficiālas sarunas līdz šim nav bijušas."

Uzņēmējs Uldis Pīlēns, pēc kura iniciatīvas pirms vēlēšanām trīs pieredzējušie politiskie spēki – "Latvijas Zaļā partija", "Latvijas Reģionu apvienība" un "Liepājas partija" – izveidoja "Apvienoto sarakstu", pēc Krišjāņa Kariņa valdības apstiprināšanas pērn decembrī vairs nekur publiski neparādās. "Latvijas avīze" rakstīja, ka viņam ir liegts piedalīties ne vien koalīcijas sanāksmēs, bet premjera Kariņa birojs ir atteicis caurlaidi uz valdības namu, kur Pīlēns bija plānojis piedalīties sarunās par budžetu.

Pīlēns līdz šim savu kandidēšanu Valsts prezidenta amatam medijos ir noraidījis, sakot, ka tas nav amats, ko viņš kārotu. Bet atbalsta, ka "Apvienotais saraksts" nāk ar savu kandidātu.

Saeimas kuluāros kā viens ticams kandidāts valsts pirmās personas amatam izskan ilggadējās diplomātes Baibas Bražes vārds. Patlaban viņa ieņem stratēģiski svarīgu posteni - ir NATO ģenerālsekretāra vietniece. Viņa pati intervijā "Latvijas Radio" sacīja, ka Latvijai ir lielisks prezidents, un viņu sauc Egils Levits. Viņa pauda cerību, ka Levitam būs balsis parlamentā viņa darbības turpināšanai.

"Nekā Personīga" norāda, ka nav izslēgts, ka viņas kandidatūra parādīsies kādā no vēlēšanu kārtām, ja koalīcija nesavāks pietiekamu balsu skaitu savam pārstāvim.

Tāpat kā pēdējā brīža kandidāts var parādīties arī "Jaunās Vienotības" politiķa, bijušā premjera un finanšu ministra Valda Dombrovska vārds. Tā uzskata opozīcijā esošie zaļzemnieki. Dombrovskis patlaban ir Eiropas komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks un tirdzniecības komisārs. Nākamgad decembrī viņa jau otrais pilnvaru termiņš komisāra amatā beidzas.

Pretrunas politisko spēku starpā ļauj samērā droši prognozēt, ka šīs prezidenta vēlēšanas noritēs vairākās kārtās.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!