Koalīcijas partneri pirmdien, 20. martā, vienojušies uzdot finanšu ministra Arvila Ašeradena (JV) vadītājai darba grupai izvērtēt iespējas ieviest banku un energokompāniju virspeļņas nodokli, preses konferencē pēc sanāksmes pavēstīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Viņš informēja, ka koalīcijas partneri pārrunāja šo jautājumu un vienojās, ka finanšu ministra vadītā darba grupa izvērtēs, kādi būt pareizākie pasākumi, ko valsts varētu piemērot banku sektoram.
Tajā pašā laikā premjers uzsvēra, ka ar iespējamajām izmaiņām viņam svarīgākais ir panākt trīs mērķus.
"Pirmkārt, paplašināt kreditēšanu, jo bankas patlaban negribīgi aizdod naudu. Otrkārt, bankām jāpazemina aizdevumu likmes, kas patlaban Latvijā ir augstākās Eiropā un tam nav ārēja pamata. Treškārt, bankām jāpalielina depozīta likmes iedzīvotājiem, jo tās patlaban ir zemas," skaidroja Kariņš.
Viņš uzsvēra, ka viena no idejām ir ieviest tā dēvēto virspeļņas nodokli, ko Ašeradena vadītā darba grupa to vēl vērtēs, tomēr premjers pauda pārliecību, ka ir jāatrod veids, lai bankas nodarbotos ar pamata darbību.
"Apvienotā sarasta" (AS) Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Edgars Tavars piebilda, ka banku kontekstā svarīgi vērtēt arī energokompāniju peļņu. Viņš uzsvēra, ka atbildes uz šiem jautājumiem jāgūst tuvāko nedēļu laikā.
Kariņš piekrita viņa paustajam, atzīstot, ka banku gadījumā mērķis ir panākt, lai tās "pildītu savu funkciju", turpretī energokompānijas ir atšķirīgā situācijā, proti, šie uzņēmumi ir guvuši lielu peļņu, pateicoties tam, ka Krievijas sāktā kara Ukrainā dēļ ir augušas energoresursu cenas un valsts iegulda lielus līdzekļus, lai nedaudz mazinātu šo cenu pieaugumu. "Iespējams, mēs varētu atgūt daļu budžetā, bet detaļas vēl nav zināmas," sacīja Kariņš.
Vaicāti par iespējamajām virspeļņas nodokļa likmēm, koalīcijas partneri uzvēra, ka šis aspekts vēl nav pārrunāts.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
