LIZDA piedāvājumos pedagogu algu palielināšanai saskata jaunas reformas pieteikumu

IZM parlamentārais sekretārs Kārlis Strautiņš šodien diskusijā ar LIZDA esot apliecinājis, ka ministrijas redzējums ideoloģiski sakrīt ar arodbiedrības skatījumu, taču laika trūkuma un tehnisko problēmu dēļ visu pedagogiem doto solījumu izpilde kavējoties.

Pēc Strautiņa teiktā, IZM ir vienisprātis ar arodbiedrību, ka ir jāpalielina pedagogu algas, lai risinātu pedagogu trūkumu un celtu profesijas prestižu. IZM piekrīt apgalvojumam, ka ir jāpalielina izglītības nozares darbinieku labklājība, lai kopumā veicinātu nozares izaugsmi. Pirmais solis esot ministrijas lēmums paaugstināt pedagogiem zemāko minimālās stundas likmi no esošajiem 7,50 eiro līdz 8,50 eiro pirms nodokļu nomaksas.

LIZDA vadība savukārt uzsvērusi, ka IZM piedāvājums meklēt nozarei nepieciešamo finansējumu skolu tīkla optimizēšanā, kā arī celt minimālo stundas likmi, nevis viena skolēna izmaksas, esot uzskatāms par radikāli jaunu pieeju un jaunas reformas pieteikumu. Savukārt jaunai reformai streika vienošanās gaitā nozare un to pārstāvošā arodbiedrība neesot devusi savu akceptu.

"Streika vienošanās jaunas reformas neparedzēja. Streika vienošanas bija par kaut ko pilnīgi citu. Mēs joprojām prasām pildīt pedagogiem dotos solījumus, pildīt streika vienošanās, pildīt jau pieņemtos un spēkā esošos normatīvos aktus. Prasām novirzīt budžeta finansējumu pedagogu algu grafikam," pauda Vanaga.

Saskaņā ar patreizējo IZM piedāvājumu, 23 Latvijas pašvaldībās, kurās strādājošie pedagogi jau pašlaik saņem augstāku stundas likmi par 8,50 eiro, nesaņems nekādu algas pielikumu, pārmet LIZDA un uzsver, ka tam arodbiedrība nevarot piekrist.

LIZDA pozīcijai piekritis arī Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas (LIVA) vadītājs Rūdolfs Kalvāns. "Ja mums pasaka, ka minimālā stundas likme turpmāk būs 8,50 eiro, tad ir jautājums, kas notiks ar skolām, kur pedagogi jau pašlaik saņem 10,50 eiro un 11,50 eiro? Kas ir ar šīm skolām? Tās ir sakārtotas, prestižas, efektīvas skolas. Vai tās paliks tukšā?" retoriski vaicāja Kalvāns.

Raksturojot diskusijas mērķi, LIZDA vadītāja Vanaga uzsvēra, ka ir jāmeklē priekšlikumi, ko visi kopā var darīt, "lai pārtrauktu tiesisko nihilismu valstī". 24.aprīlī plānotā izglītības nozares darbinieku protesta gājiena viens no mērķiem būšot pieprasīt politiķu atbildību par savu darbu, pieprasīt likumu ievērošanu un "pieprasīt cieņpilnu attieksmi pret nozari".

Lai paceltu likumu neievērošanas problemātiku jaunā līmenī, diskusijas dalībnieki vienojās, ka konkrēto jautājumu būtu jāizskata Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā, kā arī citās atbildīgajās institūcijās. Tāpat diskusijas noslēgumā tika lemts apkopot visus izskanējušos ierosinājumus un sagatavot memorandu, kas pēc 24.aprīļa gājiena tiks nodots parakstīšanai atbildīgajām amatpersonām un partijām.