'Latvija ir zeme, kas dzer' – valdība atbalsta alkohola patēriņa ierobežošanu  (60)

Ar grozījumiem likumos tostarp iecerēts ierobežot alkohola reklāmu un mārketingu, kā arī iecerētas papildu aktivitātes sabiedrības informēšanas un izglītošanas jomā.

Veselības ministre Līga Meņģelsone uzsvēra, ka VM izstrādātie grozījumi ir "ļoti maigi", jo tie nav saistīti ar alkohola reklāmas ierobežošanu kopumā vai alkohola pārdošanu, bet gan ierobežojumi skars alkoholisko dzērienu akciju reklāmas. "Likumu grozījumu mērķis ir ierobežot spontānus alkohola pirkumu," pauda ministre.

Viņa stāstīja par gadījumu, kad nesen mācību laikā 18 gadus veci skolēni atradušies spēļu zālē, jo zinājuši, ka konkrētajā brīdī alkoholiskie dzērieni būs par brīvu. "Man ir kauns par to runāt, bet tālāk nav kur iet," secināja Meņģelsone.

Tāpat ministre uzsvēra, ka likumu grozījumi neparedz ierobežot tautsaimniecību, bet gan atbalstīt to, piemēram, samazinot to slimību lapu skaitu, kas izsniegtas personai paģiru dēļ. Viņa piebilda, ka Latvijā alkohola izplatīšanas ierobežojumu ne tuvu nav tik strikti kā kaimiņvalstīs vai Skandināvijas valstīs.

"Man ir bēdīgi atzīt, ka Latvija ir zeme, kas dzer. Es gribētu, ka tiktu reklamētas inovācijas, uzņēmēji, kas ceļ Latvijas tautsaimniecību," pauda Meņģlelsone.

Pēc VM aplēsēm, 2021. gadā tiešie alkohola radītā kaitējuma izdevumi veselības aprūpes budžeta, ir 56,6 miljoni eiro.

Psihiatre Liene Sīle atbalstīja ministres pausto un piebilda, ka VM izstrādātie likumu grozījumi ir "viens mazs solis no daudziem soļiem", kas būtu īstenojami veselības negatīvo seku novēršanā. "Likumprojekts pavisam noteikti dos savu pienesumu kopējā veselības aprūpes sistēmā," uzsvēra Sīle.

Aizsardzības ministre Ināra Mūrniece (NA) apsveica veselības ministri par drosmi virzīt šādas izmaiņas, ņemot vērā lobija pretpasākumu apmēru. Vienlaikus Mūrniece aicināja domāt par drastiskāku alkohola problemātikas mazināšanas plānu. "Es atbalstītu stingrākus grozījumus," pauda aizsardzības ministre un piebilda, ka vēl būtu risināms jautājums par alkohola reklāmas ierobežojumu tieši Latvijas medijos, bet šāda reklāma būs atļauta retranslētajos kanālos un sociālajos tīklos.

Iekšlietu ministrs Māris Kučinskis (AS) informēja kolēģus par slikto situāciju ar dzērājšoferiem. Viņš stāstīja, ka kopš valstī ir spēkā iespēja atņemt auto personai, kas pie stūres sēdusies alkohola reibumā, kopumā konfiscēti 240 automašīnas jeb 15 auto nedēļā.

Izmaiņas likumos paredz iekļaut alkoholisko dzērienu marķējumā informāciju par produkta par uzturvērtību un sastāvdaļu sarakstu; piktogrammas, kas brīdina nelietot alkoholiskus dzērienu grūtniecības laikā un vadot transportlīdzekli; aizliegt azartspēļu organizēšanas vietās piedāvāt alkoholiskos dzērienus par brīvu, tos tirgot un lietot pie azartspēļu iekārtām un galdiem.

Likuma izmaiņas arī paredz izvietot brīdinājuma informāciju mazumtirdzniecības vietās ar šādu tekstu: "Alkoholisko dzērienu lietošanai ir negatīva ietekme uz veselību, alkoholiskos dzērienus nedrīkst pārdot nepilngadīgām personām, kā arī nepilngadīgas personas nedrīkst tos iegādāties, lietot un glabāt".

Izmaiņas arī paredz aizliegt tirgot alkoholiskos dzērienus, kuros spirta daudzums pārsniedz 22%, kuru tilpums nepārsniedz 0,2 litrus un kuri pildīti plastmasas (PET) iepakojumā.

Lai ieviestu visaptverošu alkoholisko dzērienu reklāmas un mārketinga ierobežošanu, izmaiņas regulējumā paredz aizliegt alkoholisko dzērienu cenu vai atlaižu reklāmu preses izdevumos un citos drukātos reklāmas izdevumos, un publikācijās patērētājiem, kinoteātros, interneta vietnēs, tiešsaistē un tiešsaistes saskarnēs jeb aplikācijās. Ierobežojumi attieksies arī uz pasta pakalpojumiem un citām ārpus alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecības vietām, izņemot alkoholisko dzērienu ražošanas vietas vai ražotāja struktūrvienības.

Tāpat plānots aizliegt tirdzniecības veicināšanas pasākumus, kas piedāvā alkoholu kopā ar citu preci vai pakalpojumu par izdevīgāku cenu; kas piedāvā alkoholiskos dzērienus degustācijā (izņemot mazumtirdzniecības vietā) par velti, kā dāvanu vai kā kompensāciju par citas preces iegādi vai pakalpojuma saņemšanu.

Iecerēts arī aizliegt tādus tirdzniecības veicināšanas pasākumus mazumtirdzniecības vietās, kas piedāvā iegādāties vairākas alkoholisko dzērienu vienības par zemāku cenu un citus līdzīgus piedāvājumus, kas rada ekonomiska ieguvuma iespaidu. Plānots arī aizliegt piedāvāt alkoholisko dzērienu iegādi ar atlaidi patērētāja lojalitātes programmas ietvaros (izņemot atlaidi, kas tiek piemērota vienai vienībai).

Izmaiņa regulējumā paredz aizliegt cenu vai atlaižu reklāmu alum un vīnam televīzijā un radio.

Dažādas iebildes pret likuma grozījumiem pauda reklāmas un alkohola ražošanas nozares pārstāvji. Latvijas Reklāmas asociācija un Latvijas Raidorganizāciju asociācija kopīgā atzinumā norāda, ka, pieņemot izmaiņas par reklāmas aizliegumu, VM būs jāuzņemas atbildība par to, ka ar šiem grozījumiem netiks sasniegti uzstādītie mērķi par alkohola patēriņa samazināšanu, bet tiks radīti vairāki ekskluzīvi alkoholisko dzērienu cenu un atlaižu reklāmu kanāli, kuros vēl tuvāk pirkuma brīdim sakoncentrēsies alkoholisko dzērienu cenu un atlaižu reklāma.

Biedrībās paskaidroja, ka visa līdzšinējā cenu un atlaižu komunikācija, kuru varēja izkliedēt mediju un dažādu reklāmas kanālu vidē, koncentrēsies tikai pirkuma izdarīšanas vietā un, ņemot vērā mazumtirdzniecības tīklu spēka pozīcijas, ir paredzams, ka tā koncentrēsies mazumtirdzniecības tīklos un e-veikalos.

Vienlaikus biedrības norāda uz nevienlīdzīgas konkurences situāciju starp ārzemēs reģistrētajiem medijiem, kurus brīvi patērē Latvijas iedzīvotāji, un Latvijā reģistrētajiem medijiem, jo tikai uz Latvijas jurisdikcijā reģistrētajiem medijiem attieksies reklāmas izvietošanas aizliegums. Turklāt Veselības ministrija neņem vērā digitālās mediju vides reklāmas tīklu uzbūvi un funkcionēšanu.

Arī Latvijas Alus darītāju savienība savā atzinumā norāda, ka cenu atlaižu reklāma un tirdzniecības veicināšanas pasākumi ir veids, kā visā pasaulē dzērienu ražotāji konkurē savā starpā. "Šāda konkurence nav vērsta uz alkohola patēriņa veicināšanu kopumā, bet gan uz konkrētu preču zīmju izcelšanu. Atbalstot šādus ierobežojumus tiktu veicināta nelegālā alkohola ražošana un izplatīšana," secina alus ražotāji.

Tāpat biedrībā piebilda, ka, ar tirdzniecības veicināšanas pasākumiem ir saistītas daudzas citas nozares (reklāmas, poligrāfijas u.c.). kuru apgrozījums būtiski kristos un samazinātos valsts nodokļu ieņēmumi no saistītajām nozarēm.

Savukārt Latvijas Alkohola nozares asociācija atzīst, ka pārmērīga alkohola lietošana negatīvi ietekmē veselību, pārmērīgi lietojot alkoholu būtiski palielinās risks saslimst ar vairākām slimībām, vienlaikus asociācijā norāda, ka "nav nepārprotamu pierādījumu, ka arī mērena un atbildīga alkohola lietošana negatīvi ietekmē veselību".

Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekle Ieva Kalderauska aicināja precizēt likumu grozījumus, jo patlaban piedāvātie risinājumi nerisina alkohola reklāmas liegumu sociālajos tīklos, kuros šāda reklāma joprojām būs atļauta.

Savas pārdomas par likumu izmaiņām pauda arī ekonomikas ministre Ilze Indriksone (NA), kuras ieskatā VM rosinātie pasākumi nebūs efektīvi un jēgpilni. "Risinājums ir gaužām nožēlojams," secināja Indriksone.

Viņa kritizēja likumprojektu kvalitāti, norādot, ka nav zināms, kādus mērķus ar grozījumiem iecerēts sasniegt. "Deputāti, saņemot šo likumprojektu, būs neizpratnē, ka uz Saeimu esam nosūtījuši vāju regulējumu," sacīja ekonomikas ministre.

Noklausījies debates, Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pauda, ka viņam par notiekošo ir neliels kauns un dusmas. "Mūsu mērķis ir ekonomikas transformācija, bet vairāk nekā stundu debatējam par to – vai divus gadus tapušie grozījumi ir labvēlīgi vienai vai otrai nozarei. Mums ir nopietnākas problēmas par šo matu skaldīšanu," uzsvēra premjers.

Viņš norādīja, ka visi, kas pretojas likuma grozījumiem, sāk ar vārdiem, ka alkohola ierobežojumiem vajadzētu būt vēl stingrākiem, bet pēc tam pretojas, ka ierobežojumi attiecas tieši uz viņu jomu, lai gan VM piedāvātie ierobežojumi nebūt nav stingri.

Ministru prezidents aicināja izbeigt stundu garās debates un nosūtīt likuma izmaiņas uz Saeimu, kur prognozējamas detalizētākas debates.

VM atgādināja, ka saskaņā ar spēkā esošo regulējumu jau šobrīd televīzijā un radio ir atļauta tikai alus un vīna reklāma. "Lai arī likumprojekts pilnībā neaizliegs alkoholisko dzērienu reklāmu televīzijā un radio, tiks aizliegtas šo dzērienu cenu vai atlaižu reklāmas, tādējādi mazinot alkoholisko dzērienu reklāmas ietekmi uz Latvijas iedzīvotājiem," skaidroja ministrijā.

2020. gadā Latvijā ir bijis augstākais absolūtā alkohola patēriņš sabiedrībā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valstu vidū – 12,1 litrs uz vienu iedzīvotāju, neieskaitot tūristu patēriņu. Savukārt 2021. gadā šis rādītājs turpināja palielināties, sasniedzot 12,2 litrus.

Tāpēc VM vēlas samazināt alkoholisko dzērienu patēriņu Latvijas iedzīvotāju vidū; ilgtermiņā samazināt ar alkohola lietošanu saistīto slimību īpatsvaru un mirstību no alkohola lietošanas radītajām sekām, piemēram, aknu cirozes, satiksmes negadījumiem, noslīkšanas, traumām, pašnāvībām u.c.

VM Sabiedrības veselības departamenta direktore Jana Feldmane stāstīja, ka, lai sasniegtu mērķus, ir jāievieš kompleksi pasākumi, kas skar ne tikai alkoholisko dzērienu reklāmas un pieejamības ierobežojumus, bet arī nodrošina sabiedrības informētību par alkohola lietošanas ietekmi uz veselību, kā arī atbilstošu veselības aprūpi cilvēkiem ar atkarību izraisošo vielu traucējumiem. "Likumprojekti ir tikai daļa no kompleksu pasākumu kopuma, kuru īstenot ir uzsākusi VM. Šobrīd ministrijā tiek īstenots pētījums "Par alkohola lietošanu, tā radītajām sekām un profilakses ekonomiskajiem ieguvumiem Latvijā". Balstoties uz pirmreizējiem aprēķiniem, 2021. gadā tiešie alkohola radītā kaitējuma izdevumi veselības aprūpes jomā Latvijā bija 56,6 miljoni eiro," pauda Feldmane.

Viņa arī piebilda, ka VM apzinās, ka likumprojektos iekļautie grozījumi paredz virkni ierobežojumu, kas ietekmēs un radīs izmaksas uzņēmējiem- alkoholisko dzērienu ražotājiem un izplatītājiem, Latvijas jurisdikcijā esošiem elektroniskiem plašsaziņas līdzekļiem - reklāmas un mārketinga jomas uzņēmumiem, alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecības un vairumtirdzniecības vietām, azartspēļu organizēšanas vietām.

"Tomēr sociālās un veselības izmaksas un zaudējumi, kas rodas lietojot alkoholisko dzērienu un rada sekas gan pašam lietotājam, gan viņa tuviniekiem, gan visai sabiedrībai, ir lielākas, ko apliecina līdz šim veiktie pētījumi un arī finanšu aprēķini. Likumprojektu saskaņošanas laikā saņemtie iebildumi tika izvērtēti un veiktas arī izmaiņas likumprojekta redakcijās, tāpat atsevišķas normas tika izslēgtas, piemēram, noteikt laika ierobežojumu mazumtirdzniecībā, bet atsevišķām normām ir precizētas redakcijas," norādīja Feldmane.