Laikā, kad skolas teju vai unisonā sūdzas par "saltu sērgu", "Delfi" eksperimentā pārbauda, cik viegli nelegālajā tirgū ir tikt pie elektroniskajām cigaretēm. Izrādās – vieglāk par vieglu. "Delfi" žurnālistam izdodas iegādāties kontrabandas veipus, pat nepieliekot īpašas pūles. Žurnālists bez problēmām nopirka e-cigaretes, kuru sastāvs daudzkārt pārsniedz valstī noteiktās prasības, turklāt sastapa arī nepilngadīgu tirgotāju. Eksperimentā arī izdevās pārliecināties, ka Latvijā jau sācis zelt viltoto veipu tirgus.
Visbīstamākie ir viltojumi
Lai arī nesen veiktu pētījumu par elektronisko cigarešu izplatību Latvijā nav, par šī alternatīvā nikotīna uzņemšanas veida popularitāti liecina ražotāju finanšu rādītāji. Lielākais pašmāju elektronisko cigarešu uzņēmums "Pro Vape", kas labāk zināms ar veipu zīmolu "Salt", salīdzinot 2020. gada un 2021. gada datus, savu apgrozījumu trīskāršojis. 2020. gadā apgrozīti 11 miljoni eiro, 2021. gadā – 39 miljoni. Tāpat trīskāršojusies arī peļņa – no trīs miljoniem 2020. gadā līdz 10 miljoniem 2021. gadā.
Līdzās legālajam rūpalam, par ko politiķi diskusijās vēl lauž šķēpus, plaukst un zeļ arī nelegālais tirgus. Te arī parādās vieta kontrabandai. Ja par klasisko cigarešu kontrabandu trauksmes zvani zvanīti daudz un dikti, veipu kontrabanda pagaidām ir salīdzinoši jauns problēmu segments. Kā izpētīja "Delfi" – ļoti aktīvs gan. Tradicionālo cigarešu gadījumā vislielākie apjomi kontrabandas nākuši no Baltkrievijas un Krievijas, taču veipu gadījumā šīm valstīm pievienojas arī ASV. Galvenie riski saistīti ar citādiem ražošanas standartiem, piemēram, veipam var būt lielāks dūmu skaits, lielāka nikotīna koncentrācija, sastāvā var būt arī kādas ES valstīs aizliegtas vielas.
Visriskantākā kontrabandas kategorija ir viltojumi jeb "paštaisītas preces". Šādu produktu ražošanā nav nekādas kontroles, kas nozīmē – precei var būt jebkādi piejaukumi, jebkāda koncentrācija, bet informācija, kas norādīta uz viltotās preces iepakojuma, visticamāk, neatbilst patiesībai. Veipu gadījumā atšķirībā no tradicionālajām cigaretēm papildu riskus var radīt arī pati ierīce – arī elektroniskajām precēm ir noteikti savi standarti, kas jāievēro, lai prece neradītu risku patērētājam, piemēram, neuzsprāgtu rokās.
Cigarešu, alkohola, medikamentu vai elektronisko preču viltojumi Latvijā un pasaulē nav nekas jauns. Piemēram, 2000. gadu sākumā Latviju pāršalca ziņa, ka vairāk nekā 90 iedzīvotāji saindējušies ar paštaisītu alkoholu, ko tautā dēvēja par "Preiļu dzidro". "Delfi Bizness" pērn ziņoja, ka 2021. gadā 80% no konfiscētajām viltotajām precēm bija medikamenti. Salīdzinoši nesen viltojumu sarakstam pievienojušās elektroniskās cigaretes. Pagājušā gada nogalē britu medijs BBC ziņoja par strauju veipu viltojumu skaita pieaugumu. Proti, pagājušā gada decembrī Lielbritānijā konfiscēti vairāk nekā 300 tūkstoši viltotu veipu, kuros dažkārt nikotīna koncentrācija desmit reizes pārsniedza valstī atļauto. Kā "Delfi" noskaidroja eksperimentā, nu viltotās elektroniskās cigaretes sasniegušas arī Latviju.
Pirkt nelegāli esot lētāk un ērtāk
Lai gan šobrīd aromatizētus veipus pieaugušie var iegādāties legāli, daļa cilvēku izvēlas šo preci pirkt melnajā tirgū. Piedāvājums ir liels. Lai izzinātu veipu nelegālā tirgus aizkulises, "Delfi" iztaujā puisi, kurš šādas preces tur iegādājas regulāri. Mārtiņam (vārds mainīts) ir vairāk nekā 20 gadi, kontrabandas veipus viņš iegādājas vairākas reizes mēnesī.
"Vienkārši lētāk sanāk. Man tas ir galvenais aspekts," savu motivāciju skaidro Mārtiņš. Viņa paziņas kontrabandas veipus izvēlas arī ērtuma dēļ – tos var pievest pie durvīm vai atsūtīt uz pakomātu: "Ja gribi legāli – jāiet uz veikalu." Lai gan nelegālajā tirgū veipi nereti ir dārgāki, "cena pret ieelpu" ir faktors, kas citiem liek izvēlēties nelegālo preci. "Ja pērc veikalā, tie būs 6–7 eiro par 400 "dūmiem" (ieelpām – aut.). Pērkot no rokas, tu par 15 eiro dabū 5000 "dūmus". Starpība jūtama," klāsta Mārtiņš. Jaunietis tirgotājus meklē lietotnē "Telegram", kur ir pievienojies padsmit dažādām grupām, kurās veipu tirgotāji piedāvā iegādāties savu preci Rīgā vai citur Latvijā.
Pie nelegālās "mantas" cenšas tikt arī nepilngadīgie. "Vienreiz redzēju – čatā viens prasīja, vai viņam pārdos, ja nav 18. Viņam neatbildēja. Gudrākie vienkārši sarunā tikšanos un nopērk vai prasa atsūtīt uz pakomātu," stāsta Mārtiņš. Par to, kā nepilngadīgie iegādājas kontrabandas veipus, viņš sīkāk uzzināja no brāļa, kam ir 15 gadi. Kādu dienu, viesojoties pie vecākiem, Mārtiņš atrada veipu, ko sākotnēji uzskatīja par savu. Beigās izrādījās, ka veips pieder pusaudzim. Brāļus vieno ne tikai asinsradniecība, bet arī vienāda gaume veipu garšu izvēlē. Mārtiņš brāli "nopratināja". "Viņa draugs, kuram 16 (gadi – aut.), tirgo. Viņš sūta caur pakomātiem un tirgo tālāk "sīkajiem"," situāciju ieskicē Mārtiņš.
Arī nezinātājiem nav jāpiepūlas
Redzot kontrabandas veipu piedāvājuma apjomu regulāra pircēja telefona ekrānā, nolemju pārbaudīt, vai pie nelegālās mantas varētu tikt kāds, kurš par šīm grupām nezina. Apzināti neizmantoju nekādas priekšzināšanas, piemēram, grupu un tirgotāju nosaukumus, lai izprastu, cik viegli vai grūti šādu produktu ir iegādāties kādam, kurš to nekad nav darījis. Sāku ar primitīvu atslēgas vārdu meklēšanu un atrodu pirmo grupu. Nedaudz pamainot atslēgas vārdus, secinu, ka veipus tirgo arī grupās, kas paredzētas legālu preču tirdzniecībai. Starp apģērbu, apavu, sadzīves preču sludinājumiem vairākas reizes dienā iespraucās arī kāds veipu tirgotājs. Daļa tirgotāju norāda citas grupas, kas specializējas tieši veipu tirgošanā. Pēc nepilnas stundas mana telefona ekrāns līdzinās tam, ko redzēju Mārtiņa telefonā, arī es esmu pievienojies vairāk nekā desmit grupām, kurās piedāvā iegādāties šo preci. Kādam, kurš aplikāciju lieto pirmo reizi, iespējams, tas aizņemtu nedaudz vairāk laika, bet jebkurš, kurš māk lietot "Google" meklētāju, var atrast arī šīs grupas.
Visām ziņām ir grūti izsekot – kamēr lasi vienu sludinājumu, citās grupās ir ielikti vēl trīs. Izvēle plaša – "Kubik", HDQ, "Maskking", "Elfbar", "Wotofo", "Daymax", "Salt", "Vome", "Vozol" ir tikai daži zīmoli, kuru veipi Latvijā nopērkami nelegālajā tirgū, kopumā šādu uzņēmumu ir vairāk par desmit. Reti kurš no šiem zīmoliem Latvijā ir pieejams arī legāli.
Apzinoties, ka visus tirgotājus nepārbaudīsim, nolemju, ka vadīsimies pēc diviem rādītājiem – iespējas ātrāk saņemt preci un lielākā veipos pieejamā ieelpu skaita. Atsaucoties uz kādu no reklāmām, ar tirgotāju vienojamies tikties pēc pusstundas. Par 15 eiro iegādājos "Elfbar BC4000" vienreizlietojamo veipu ar enerģijas dzēriena garšu, kam esot 4000 ieelpu. Darījums notiek aptuveni piecdesmit metrus no policijas patruļas, kas atbraukusi uz ceļu satiksmes negadījumu. Tirgotājs sarunās neiesaistās, nodod preci un dodas prom, tomēr vēlāk atsūta ziņu, ka pēc nedēļas būs pieejami šī paša zīmola veipi ar 5000 ieelpu un būs tikai par eiro dārgāki, bet tiem būšot jābrauc pakaļ uz Iļģuciemu.
"Nauda kaut kā jāpelna"
Kamēr burtoju, kas kirilicā rakstīts uz nule iegādātā kontrabandas veipa iepakojuma, saņemu ziņu no cita dīlera, kurš piedāvā tikties pēc stundas kāda Rīgas tirdzniecības centra stāvvietā. Sacīts – darīts, norunātajā laikā esmu uz vietas, un manā kabatā ir dīlerim apsolītie 16 eiro par "Maskking super cc" vienreizlietojamo veipu. Uz tikšanos ierodas jauns puisis ar kapuci, kurš ātri ieslidina man rokās veipu un paņem 16 eiro. Izdodas ar viņu arī nedaudz aprunāties. Jaunietis pats smejoties atzīst, ka nav pilngadīgs. Ar šo rūpalu nodarbojas, jo "nauda kaut kā jāpelna". Pagaidām pieredzes esot maz, jo kontrabandas veipu tirdzniecībā esot iesaistīts vien apmēram mēnesi. Puisis aizsteidzas projām ar vārdiem: "Ja kas, raksti. Ja ņemsi vairāk, varam atlaidi sarunāt."
Pēc dažām minūtēm to pašu jaunieti ieraugu tajā pašā tirdzniecības centrā, pie kura tikāmies, bet šoreiz viņš ir kopā ar ievērojami vecāku vīrieti. Abi familiāri runā un dodas vienā virzienā. Nav izslēgts, ka šis vīrietis ir patiesais veipu īpašnieks, bet puisis tikai piegādāja preci. Nepilngadīgo kā kurjeru izmantošana ir regulāra prakse nelegālajā tirgū, jo viņiem pieķeršanas gadījumā pienākas mazāks sods, un jaunieši ir gatavi uzņemties risku par salīdzinoši nelielu atalgojumu. Šāds "vairogs" palīdz aizsargāt patieso labuma guvēju un vairot tā peļņu bez soda.
Pēc tam, kad esmu ticis pie diviem nelegāliem veipiem kabatā, nodibinu kontaktu ar kādu dīleri, kas apgalvo, ka pārdod veipus ar 10 000 ieelpu. Lai gan vienojamies, ka vakarā būtu jātiekas, vēlāk viņš mani ignorē. Naktī saņemu ziņu, ka viss ir iztirgots, jāraksta nākamnedēļ.
Uz tik negatīvas nots nevēlos beigt eksperimentu. No rīta konstatēju, ka man nezināmi lietotāji mani ir pievienojuši vēl trīs veipu tirgotāju grupām. Visdrīzāk tas ir tādēļ, ka vairākās grupās jau esmu un, pievienojot mani slēgtai grupai (kādu meklētājā nevar atrast, bet vajadzīgs uzaicinājums), tirgotāji mēģina viens otram nozagt klientus. Veicu pēdējo kontrolpirkumu – par 20 eiro iegādājos zīmola "Randm" veipu "Tornado". Kāds jauns vīrietis bez papildu maksas piegādā veipu savā personīgajā auto. Šis ir visiespaidīgākais pirkums – pirmkārt, tam ir 7000 ieelpu, otrkārt, lietojot veipu, tas mirgo dažādās krāsās un ir iespēja pieregulēt "dūmu biezumu", atverot vai ciešāk aizverot ventili. Uzraksts uz paciņas vēsta: "Tirgošana atļauta tikai ASV."
Viltojums, ko grūti atpazīt
Apskatot visu trīs eksperimenta guvumu iepakojumus, redzams, ka arī veipu ražotāji uztraucas par daudzajiem to viltojumiem, tāpēc ir ieviesuši dažus veidus, kā pārbaudīt, vai nopirktais veips ir īsts. Visiem trim nelegāli iegādātajiem veipiem uz iepakojuma atrodamas uzlīmes, kas līdzinās akcīzes preču zīmei. Uz tām ir QR kods un ciparu kombinācija. Vienam no nelegāli iegādātajiem veipiem ciparu kombināciju bija iespējams iegūt, "nokasot" iepakojumu, gluži kā momentloterijas kartītei.
Divi no iegādātajiem veipiem izturēja drošības testu, bet viens izrādījās viltojums, jo, ievadot mana pirmā pirkuma "Elfbar" veipa drošības kodu uzņēmuma oficiālajā mājaslapā, izleca paziņojums: "Uzmanību! Šis produkts ir viltojums, kods ir meklēts 1766 reizes." Jāatzīst, ka viltojums vizuāli izskatās kvalitatīvs, iepriekš apskatot preci, neradās aizdomas, ka tā varētu būt viltota.
Parādu preces arī trim zvērinātiem "veiperiem". Izlieku uz galda iegādātos veipus un lūdzu norādīt, kurš no tiem varētu būt viltojums, ļāvu tos arī apskatīt un aptaustīt. Neviens neuzminēja. Viens no minētājiem savulaik mēģinājis oficiālo "Elfbar" veipu ārpus Latvijas. "Tiešām šis? Pēc taustes ir identisks," viņš saka un norāda, ka par šo veipu viņam bijušas vismazākās aizdomas. "Paskaties, cik kvalitatīvi iegravēts CE marķējums, šķirošanas zīme. Arī paņemot veipu rokās, burti ir izcelti – kā oriģinālajam. Nekad nepateiktu," savu pārsteigumu neslēpj eksperimenta dalībnieks.
Rezultāti un atļautie rādītāji
Bet kā tad mūsu nelegāli iegādātie veipi atšķiras no produktiem, kas Latvijā pieejami legāli? "Delfi" konsultējās ar Veselības ministriju (VM), lai noskaidrotu, kādi ir maksimālie atļautie rādītāji vienreizlietojamiem veipiem Latvijā.
Sāksim ar šķidruma tvertnes tilpumu. Latvijā maksimālais atļautais daudzums ir 2 ml šķidruma. Eksperimentā iegādātajos veipos šķidruma daudzums vairākkārt pārsniedza Latvijā atļauto. "Maskking" tas ir 8,5 ml, viltotajam veipam – 11,5 ml, savukārt rekordists ir "Randm" veips ar 14 ml. Tātad septiņas reizes pārsniegts atļautais limits.
Nākamais salīdzinātais rādītājs ir nikotīna koncentrācija. Latvijā tā nedrīkst būt augstāka par 2%. Formāli noteikumiem atbilst vienīgi viltotais, jo uz tā iepakojuma norādīti tieši atļautie 2%, tomēr viltojumu gadījumā īsto nikotīna koncentrāciju un šķidruma sastāvu var noteikt tikai laboratoriski. Gan "Maskking", gan "Randm" veipu gadījumā koncentrācija ir divarpus reizes lielāka – 5% nikotīna. "Veipos ir nikotīns, kura atkarības potenciāls ir augstāks nekā kokaīnam un heroīnam, papildus tam ir citas toksiskas vielas," skaidro Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) pneimonoloģijas galvenais speciālists Alvils Krams. Paaugstināti rādītāji var veicināt ne tikai nikotīna izraisītu saindēšanos vai pārdozēšanu, par ko vairāk būs izlasāms sērijas "Sapīpējušies" nākamajā rakstā, bet arī veicināt atkarību. "Nelegālajā tirgū iegādājoties, jūs varat nopirkt produktu, kas satur daudz vairāk toksiskās vielas un ir ar augstāku nikotīna koncentrāciju. Jo augstāka deva, jo augstāks risks tam, ka kļūsi atkarīgs uz mūžu," stāsta Krams.
Ieelpu skaits ir rādītājs, kas Eiropā atsevišķi netiek regulēts. Tomēr, pateicoties citiem ierobežojumiem, piemēram, maksimālajam šķidruma tvertnes tilpumam, arī šajā ziņā ražotājiem nav pilnīgi brīvas rokas. Latvijas un Eiropas gadījumā vienreizlietojamo veipu maksimālais atļautais ieelpu skaits ir ap 600. Tas ir krietni mazāk nekā "Delfi" eksperimentā iegādātajiem veipiem. Jau atkal čempions ir "Tornado" – informācija uz iepakojuma liecina, ka šo produktu patērētājs var "vilkt" pat 7000 reizes jeb gandrīz 12 reizes vairāk, nekā Latvijā ir atļauts. "Salt" zīmola ražotāji savā mājaslapā norādījuši, ka viņu produkti (2% nikotīna, 450–600 ieelpas) ir pielīdzināmi vienai līdz divām tradicionālo cigarešu paciņām. Tas nozīmē, ka "Tornado" veips (5% nikotīna, 7000 ieelpas) kāda kabatā ir līdzvērtīgs vairākiem cigarešu blokiem (blokā ir desmit cigarešu paciņas – aut.). Lielāks veipos pieejamo ieelpu skaits pats par sevi papildu riskus nerada, norāda Krams. Tomēr tas varot kaitēt cilvēkiem, kam ir problēmas ar paškontroli vai kas neseko līdzi saviem kaitīgajiem paradumiem. Ja lietotājs nefiksē, cik ilgi smēķējis, un pārlieku aizraujas, tas kombinācijā ar paaugstināto nikotīna daudzumu var būt bīstami. Proti, pie augstākas nikotīna devas, kas ir raksturīga nelegālajiem veipiem, saindēties var ievērojami ātrāk.
Vēl jāņem vērā, ka viltotiem veipiem var būt pievienotas aizliegtas, bīstamas vielas, kas var apdraudēt lietotāju veselību vai dzīvību. Tāpat viltojumu gadījumos lietotājs nevar būt pārliecināts par veipa elektrodrošību, jo arī šie standarti var būt ražotāju ignorēti.
Kā nelegālo tirgu kontrolē?
Statistiku par nepilngadīgiem veipu tirgotājiem Valsts policija (VP) neapkopo, norāda tās pārstāve Simona Grāvīte. Tomēr par veipu viltojumiem VP gan zina. Pagājušā gada nogalē kādā noliktavā Rīgā un vairāku personu dzīvesvietās atrasts ievērojams daudzums nelikumīgu preču. "Kopumā tika atsavināti 38 000 vienreiz lietojamo elektronisko cigarešu, 2,9 tonnas nikotīna saturoša šķidruma un 915 litri pudelītēs iepildītas lietošanai gatavas nikotīnu saturošas produkcijas. Izmeklēšanas laikā tika noskaidrots, ka uzņēmumam nebija licences akcīzes preču tirdzniecībai, elektroniskās cigaretes tika uzpildītas turpat noliktavā un tirgotas tīmekļvietnē, maldinot pircējus par to izcelsmi. Turklāt pašreizējā policijas rīcībā esošā informācija liecina, ka šīm precēm nav dokumentu vai sertifikātu, kas apliecinātu elektronisko cigarešu šķidrumu sastāvu, līdz ar to nav zināma to ietekme uz patērētāju veselību," norāda VP. Par to ir ierosināts kriminālprocess.
Saistībā ar piegādes veidiem un izcelsmes valstīm, no kurām tiek ievesti veipi, Valsts ieņēmumu dienestā (VID) atzīst: "Veicot muitas kontroles pasākumus, konstatēts, ka lielāko tiesu mēģina nelegāli ievest ar pasta sūtījumiem (pasts, kurjerpasts), kas tiek piegādāti, izmantojot aviotransportu." Lai gan "Delfi" eksperimentā pārliecinājās, ka pie kontrabandas elektroniskajām cigaretēm tikt ir vieglāk par vieglu, VID pauž pārliecību, ka dienests nodrošina kontroli pār sūtījumiem no trešajām valstīm. "Lielākā pasta sūtījumu plūsma ienāk caur Rīgas lidostu. Biežākie aizturējumi dažādu veidu elektroniskajām cigaretēm ir pasta sūtījumos no Lielbritānijas, Ķīnas, Honkongas un Krievijas. Nav novērota tendence, ka dažādu veidu elektroniskās cigaretes tiktu ievestas pāri valsts austrumu robežai," informē VID.
Projektu "Pētnieciskās žurnālistikas un faktu pārbaudes stiprināšana "Delfi" redakcijā" finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild portāls "Delfi". #SIF_MAF2022
