Pēc dažu stundu miega Māris jutās labāk, bet joprojām viņu nomocīja bezspēks un galvas reiboņi. "Pagāja kāda diennakts, līdz sajutos kaut cik normāli. Nemūžam nebūtu iedomājies, ka pie vainas varēja būt nikotīns," viņš stāsta. Iespējamo nikotīna pārdozēšanu jaunietis raksturo kā vienu no nepatīkamākajām sajūtām, ko nācies piedzīvot. Kā viņam tas izdevās? Lai nokoptu darāmā kalnu, kas bija sakrājies darbā IT sektorā un studijās, Māris centās atrast veidu, kā pēc iespējas ilgāk palikt nomodā un fokusēties uz darāmo. Atrada arī – sēžot pie datora, viņam visu laiku rokas stiepiena attālumā bija elektroniskā cigarete jeb veips un nikotīna spilventiņi. Tos tad arī uz maiņām lietojis. Reizi trīs četrās stundās uz mazu brīdi izgāja ārā paelpot svaigu gaisu, bet šos gājienus vienmēr apvienoja ar klasisko cigarešu smēķēšanu. Pienācis brīdis, kad nikotīna organismā bija krietni par daudz.
Lieliski apstākļi, lai pārdozētu
Pēdējos gados ir attīstījusies perfekta augsne tam, lai Māra gadījums nebūtu nekas unikāls. Agrāk, kad pie nekā vairāk par visparastākajām cigaretēm ikdienas smēķētāji nevarēja tikt, nikotīna radītie saindēšanās un pārdozēšanas riski pastāvēja drīzāk "uz papīra". Skaidrojumā var ņemt talkā līdzības ar bioloģijas stundās apgūto par nakteņu dzimtas augiem. Proti, uzturā plaši izmantotie tomāti un kartupeļi var saturēt alkaloīdus un, apēdot tos lielā daudzumā, cilvēks var nomirt. Tas skan biedējoši tikai tad, ja tiek ignorēta monētas otra puse – apēst nāvējošu tomātu vai kartupeļu devu vienam cilvēkam tik īsā laikā nav iespējams. Līdzīgi ir ar nikotīna pārdozēšanu – smēķējot cigaretes, uzņemt tādu daudzumu indīgās vielas, lai no tās pārdozēšanas nomirtu, ir faktiski neiespējami. Taču nikotīna saindēšanās un pārdozēšana kļūst arvien iespējamāka mūsdienās, kad attīstās arvien vairāk tā uzņemšanas veidi. Pašlaik ir iespējams klasisko cigarešu smēķēšanu papildināt ar veipiem, nikotīna spilventiņiem, košļājamām gumijām un plāksteriem. Un aizvien biežāk var sastapt cilvēkus, kas, nomodā esot, teju vai biežāk redzami, uzņemot nikotīnu, nekā to neuzņemot.
Vislielākajam nikotīna pārdozēšanas un saindēšanās riskam ir pakļauti bērni un jaunieši – tieši tā auditorija, kurā, spriežot pēc "Delfi" noskaidrotā, elektroniskās cigaretes gūst īpašu popularitāti. Tas ir tāpēc, ka pārdozēšanas vai saindēšanās iespējamība ir atkarīga no ķermeņa svara, lietošanas veida, nikotīna avota un koncentrācijas. Nikotīna pārdozēšana var būt nāvējoša, tomēr par to, kāda ir letālā deva, viedokļi nedaudz atšķiras. Eiropā tiek uzskatīts, ka pieaugušam cilvēkam letāli var būt 30 – 60 miligrami nikotīna, bet bērniem – pat 10 mg nikotīna. Savukārt Amerikas Slimību profilakses un kontroles centrs norāda, ka letālā nikotīna deva pieaugušam cilvēkam ar 70 kg svaru ir 50 – 60 mg, savukārt bērnam tie ir – 6mg.
Eksperti skaidro, ka ar e-cigaretēm "pāršaut pār strīpu" ir ievērojami vieglāk, nekā ar parastajām, jo lietotājs nejūt brīdi, kad uzņemts pietiekami liels apjoms nikotīna. Turklāt pirmie simptomi, ka uzņemts pārāk daudz nikotīna, parādās vien pēc 15–60 minūtēm. Veicot eksperimentu, kas atspoguļots sērijas "Sapīpējušies" pirmajā rakstā, "Delfi" arī pārliecinājās, cik viegli ir iegādāties nelegālas elektroniskās cigaretes, kurās nikotīna koncentrācija krietni pārsniedz Latvijā atļauto.
"Nikotīns ir inde"
"Nikotīna atkarības potenciāls ir augstāks nekā kokaīnam un heroīnam," skaidro Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) pneimonoloģijas galvenais speciālists Alvils Krams un uzsver, ka atbrīvoties no nikotīna atkarības neizdodas vairumam tā lietotāju. Veselības ministrijas (VM) sniegtā informācija liecina, ka arī vislielākie riski kļūt atkarīgiem ir tieši gados jauniem lietotājiem. Pneimonologs Krams uzsver: "Jo agrāk sāk lietot nikotīnu, jo mazāka iespēja to nākotnē atmest." Ne tikai atkarība, bet arī radītais kaitējums veselībai ir lieta, par ko aizdomāties gados jauniem nikotīna lietotājiem. "Pētījumi ar dzīvniekiem apliecinājuši, ka nikotīna patēriņš jaunībā smēķētāja smadzenes ietekmē citādi nekā citos smadzeņu attīstības periodos. Jaunībā nikotīns rada ilgtermiņa strukturālās un funkcionālās izmaiņas smadzenēs," norāda VM.
Šai vielai ir stimulanta efekti – tās ietekmē pastiprinās sirdsdarbība un paaugstinās asinsspiediens, tādēļ ilgtermiņā nikotīna lietotāji ar lielu varbūtību var saskarties ar sirds un asinsvadu slimībām. Pneimonologs Krams izsakās lakoniski: "Nikotīns ir inde."
Par ko liecina dati?
Informācija par gadījumiem, kas saistīti ar nikotīna pārdozēšanu vai saindēšanos Latvijā, ir skopa. "Jāņem arī vērā, ka šādus datus iegūt nav vienkārši, jo ne vienmēr persona vēršas pie ārstniecības personas saindēšanās gadījumā un ne vienmēr atklāj saindēšanās cēloni. Tādēļ arī Latvijā šādi dati nav pieejami, bet reģistrēti tiek tikai atsevišķi gadījumi, galvenokārt, kad saindējušās ir nepilngadīgas personas, kurām ir lielāks nikotīna saindēšanās risks," skaidro VM. Toties globalā mērogā pārlieku lielai nikotīna uzņemšanai ir pieaugoša tendence, un citās valstīs atbildīgās iestādes tai seko līdzi. Piemēram, Lielbritānijā 2021. gadā reģistrēti 187 ziņojumi par nikotīna izraisītiem saindēšanas simptomiem elektronisko cigarešu smēķēšanas dēļ.
Bet ASV Saindēšanās centru asociācijas dati liecina, ka nikotīna saindēšanās gadījumu skaits ir būtiski audzis. 2013. gadā bija zināms par nepilniem diviem tūkstošiem šādu gadījumu, bet 2022. gadā – gandrīz 8000. Savukārt 2023. gada pirmajos divos mēnešos ASV fiksēti jau vairāk nekā 1300 šādu gadījumu, kas ir vien nedaudz mazāk, nekā pirms desmit gadiem reģistrēts visos 12 gada mēnešos kopā.
VM uzsver, ka savstarpēji salīdzināt dažādu valstu datus nebūtu korekti, jo tajās atšķiras gan nikotīna saindēšanās definīcija, gan pieeja, kā uzskaitīt šos gadījumus.
Kāpēc neizskan informācija?
Uz cigarešu paciņām, kuras "rotā" brīdinājumi par neauglību, vēzi, sirds un asinsvadu slimībām un citām negatīvām smēķēšanas sekām, informācijas par iespējamu nikotīna pārdozēšanu vai saindēšanos nav. Tāpat šāda informācija nav atrodama arī uz elektronisko cigarešu iepakojumiem.
Nav tā, ka nikotīns šajos brīdinājumos nav pieminēts. Tomēr pārsvarā par to brīdina kontekstā ar lielo atkarības veidošanās risku, ne saindēšanos vai pārdozēšanu.
Kā valsts iestādes informē sabiedrību par nikotīna pārdozēšanas riskiem, VM pēc būtības neatbild. Atbildē saņemam vairākas saites uz SPKC mājaslapu, no kurām viena ir par nikotīna saindēšanos un tās simptomiem, bet pārējās – informācija par atkarību izraisošo vielu riskiem un ietekmi uz veselību. Saindēšanās vai pārdozēšanas iespējamība te ir vien pieminēta. Pēc VM atbildes var noprast, ka, iespējams, tas ir tādēļ, ka nikotīna izraisītā atkarība ir risks, ar ko nākās saskarties vairumam cilvēku, bet saindēšanās vai nikotīna pārdozēšana – ievērojami mazākam cilvēku skaitam. Tajā pašā laikā ASV valdība līdzfinansē pētījumus, kuros pētīta arī iespējama nikotīna saindēšanās "TikTok" platformā publicētajos video un Latvijā ar nikotīna saindēšanos slimnīcā nonāk pat 14 gadus veci bērni.
Projektu "Pētnieciskās žurnālistikas un faktu pārbaudes stiprināšana "Delfi" redakcijā" finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild portāls "Delfi". #SIF_MAF2022
