Eiropas Savienības (ES) valstu, tostarp Latvijas, tabakas ierobežošanas politika šobrīd balstās uz tabakas izstrādājumu direktīvu, kas stājusies spēkā 2016. gadā. Lai mazinātu tabakas izplatību jauniešu vidū, piemēram, aizliegts pārdot aromatizētas cigaretes un tinamo tabaku. Lai pasargātu jauniešu veselību, noteikti arī tirgošanas apjoma limiti – aizliegti mazie iepakojumi, nosakot, ka minimālais cigarešu skaits paciņā ir 20, bet minimālais tinamās tabakas apjoms – 30 grami, lai tabakas lietotājam par vienu pirkumu būtu jāiztērē lielāka naudas summa.
Cīnoties pret nelegālu tabakas izstrādājumu tirdzniecību, dalībvalstīs ieviesta ES mēroga vienota izsekojamības sistēma, kas ļauj precīzi noteikt, kur cigaretes ir ražotas un vai tās valstī atrodas legāli. Turklāt papildus noteikti stingrāki ierobežojumi attiecībā uz produktu noformējumu – aizliegta reklāma, brīdinājumiem jāaizņem vismaz 65% no iepakojuma. Savukārt tabakas ražotājiem savlaicīgi jābrīdina par jauna produkta nākšanu tirgū, stingrāk jāatskaitās par produktu sastāvdaļām, aizliegta jebkāda veida interneta tirdzniecība.
Šajā direktīvā pirmo reizi noteikti kvalitātes un drošuma standarti elektroniskajām cigaretēm. Tā ir būtiska nianse, jo šis bija pirmais produkts, kas nesatur tabaku, bet ir iekļauts tabakas izstrādājumu direktīvā. Dokumentā noteiktie standarti ir jāievēro visām ES valstīm, taču tas ir tikai "ierobežojumu minimums" – dalībvalstīm ir atļauts ieviest papildu noteikumus nacionālā līmenī.
Latvijā spēkā esošie ierobežojumi par mentola garšas aizliegumu cigaretēm, mazo paciņu aizliegšanu, "slēgtajiem skapjiem" tirdzniecības vietās, interneta tirdzniecības aizliegums ir ES direktīvas rezultāts. Savukārt Saeimā apspriestie vienreizlietojamo veipu aromatizētāju aizliegumi un minimālā iegādes vecuma paaugstināšana būtu papildu ierobežojumi, ko ievieš nacionālā līmenī.
Joprojām var uzsmēķēt "garšiņas"
ES direktīvas būtība bija aizliegt aromatizētus smēķējamos produktus, lai ar smaržu un garšu nepiesaistītu jauniešus, taču šis mērķis netika sasniegts. Piemēram, vairāk nekā gadu pirms Latvijā aizliedza tā saucamās mentola cigaretes (aromatizētas cigaretes – aut.), tirgū parādījās karsējamā tabaka ar dažādām mentola garšām, ko turklāt ražo tās pašas tabakas kompānijas, kam ir nozīmīga loma arī tradicionālo cigarešu ražošanā. Ja negāja pie sirds karsējamā tabaka, varēja pārorientēties uz e-cigaretēm ar garšām. Aromatizēta karsējamā tabaka Latvijas tirgū ir joprojām. Tomēr Veselības ministrija norāda, ka, visticamāk, pēc šī gada 23. oktobra visā ES stāsies spēkā arī aizliegums aromatizētiem karsējamiem tabakas izstrādājumiem. Ja šie plāni neievilksies, tad kopš aromatizēto cigarešu izslēgšanas no spēles līdz šim liegumam būs pagājuši gandrīz trīsarpus gadi.
Tinamās tabakas lietotāju dzīvē "garšiņu" aizliegums neko daudz nemainīja, ja neskaita nelielus papildu izdevumus. Kāds ilggadējs tinamās tabakas lietotājs atklāj: "Vienīgā atšķirība bija, ka vienas preces vietā jāpērk divas. Jānopērk tinamā tabaka un papildus – "garšiņas" šķidrums, kas maksā nepilnu eiro." Ar šo šķidrumu lietotājs var apslacīt tabaku, pagaidīt, kad tas iesūcas, un pēc dažām minūtēm tinamā tabaka ir jau aromatizēta.
Citās valstīs tinamās tabakas lietotāju vidū lielāku popularitāti guva vēl kāds risinājums likuma apiešanai – tā dēvēto "Click" filtru izmantošana. Šie filtri savulaik bija sastopami arī tradicionālajās cigaretēs, to mērķis – ļaut lietotājam izvēlēties vai nu patērēt produktu ar garšu, vai arī bez tās. Ja lietotājs nesaspiež garšas bumbiņu (tā saucamo "kliku"), kas atrodas filtrā, viņš smēķē parastu cigareti. Ja saspiež filtru, tajā pārplīst garšas bumbiņa ar šķidrumu un parastā cigarete pārtop par aromatizētu. Šo praksi ātri pārņēma tinamās tabakas smēķētāji, kuri legāli iegādājās šos filtrus atsevišķi. Latvijas legālajā tirgū pieejami arī mentola filtri bez "klikšķināšanas" iespējas, un abos gadījumos likums nav pārkāpts. Vēl aizvien ir aizliegtas aromatizētās cigaretes, kā arī tinamā tabaka, nevis aromatizēti filtri, tāpēc nav nepieciešams pat īpašs radošums, lai apietu šo ierobežojumu.
Zviedrijas izņēmums "snusa tūrismā"
Arī mūsdienās Zviedrija ir retā ES valsts, kur legāli drīkst tirgot tā saucamo snusu jeb orāli patērējamo tabaku. "Snusa" neaizliegšana bija Zviedrijas valdības uzstādījums, kad tā iestājās ES 1995. gadā, un tas tiek respektēts vēl mūsdienās. Pat neraugoties uz to, ka pēc 1995. gada Eiropas līmenī ir pieņemti vairāki tabakas produktus ierobežojoši likumi, kas snusa pārdošanu aizliedz.
Šāds likuma izņēmums novedis pie nelegālā biznesa uzplaukuma – cilvēki aizbrauc uz Zviedriju iegādāties snusu un atgriežas savā mītnes zemē, kur to pārdod nelegāli. "Izņēmuma valsts" no tā iegūst "snusa tūrisma" peļņu un akcīzes nodokļu ieņēmumus, bet pārējās dalībvalstis – neiekasētus nodokļus, plaukstošu nelegālo tirgu un kaitējumu sabiedrības veselībai. Īpaši tas ietekmē "izņēmuma valsts" kaimiņvalstis, kuras dala sauszemes robežu. Piemēram, Somijas sabiedriskais medijs "Yle" 2018. gadā ziņoja par kādu aizturētu Igaunijas pilsoni, kas no Zviedrijas Somijā centās ievest pustonnu snusa. Iepriekš ziņots par organizētās noziedzības grupu, kas divu gadu laikā no Zviedrijas Somijā ievedusi 12 tonnas kontrabandas snusa.
Priviliģētie nikotīna spilventiņi
Iespējams, nikotīna spilventiņu parādīšanās ir nelegālā snusa ēras beigu sākums. Tas ir līdzīgs produkts, kas legāli pieejams vairumā ES valstu un nākotnē varētu mazināt nelegālo snusa tirgu. Tomēr arī ar šo produktu ne viss ir tik vienkārši. Piemēram, Latvijas gadījumā ar nikotīna spilventiņu parādīšanos tirgū bija risks to "brīvpieejai", kas varēja nozīmēt šī produkta pārdošanu bez papildu ierobežojumiem, tostarp tirgošanu nepilngadīgajiem. Turklāt, kā "Delfi" jau vēstīja šīs rakstu sērijas iepriekšējā publikācijā, nikotīna spilventiņi veicina iespēju saindēties vai pārdozēt indīgo vielu.
Galvenā problēma bija tā, ka nikotīna spilventiņi nesatur tabaku un tie parādījās pēc pašreizējās tabakas izstrādājumu direktīvas stāšanās spēkā. Tādējādi šis produkts neatbilda kritērijiem, lai pret to varētu ieviest tabakas direktīvā noteiktās prasības. Lai nepieļautu nikotīna produktu tirdzniecību nepilngadīgajiem, uz šo produktu attiecināja ķīmisko vielu sastāvu regulējošo likumu. Tas garantēja, ka produktu var iegādāties personas, kas sasniegušas 18 gadu vecumu, bet sākotnēji izpalika citi tabakas produktus ierobežojošie pasākumi, tostarp akcīzes nodokļa piemērošana. Lai arī par aktīvu nikotīna spilventiņu tirdzniecību Latvijas mediji vēstīja jau 2019. gadā, akcīzes nodokli šim produktam piemēroja vien 2021. gadā. Pagājušā gada vienpadsmit mēnešos Valsts ieņēmumu dienests (VID) akcīzes nodoklī par tiem iekasējis pusotru miljonu eiro.
Lai arī akcīzes nodokļa jautājums ir novēloti, bet atrisināts, šī produkta regulējums ne tuvu nav pilnīgs. Atšķirībā no cigaretēm nikotīna spilventiņiem nav nekādu aromātu aizliegumu, tos atļauts iegādāties arī internetā. Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā tiek skatīti likuma grozījumi, lai noteiktu stingrākas aprites prasības tabakas aizstājējproduktiem, tostarp arī nikotīna spilventiņiem. Tāpat arī esot plānots noteikt maksimāli pieļaujamo nikotīna koncentrāciju šādos produktos – 4 mg, lai mazinātu gan sabiedrības saindēšanās, gan atkarības veidošanās riskus. Tas nozīmē, ka kopš aktīvas nikotīna spilventiņu tirdzniecības līdz reāliem ierobežojumiem, ja vien tādi tiks pieņemti, būs pagājuši apmēram četri gadi.
Ierobežojumi krietni iepaliek
Nesenās pagātnes piemēri liecina, ka tabakas un nikotīna produktu tirgotāji proaktīvi reaģē uz jauniem ierobežojumiem, nereti tos apejot ar jaunu produktu laišanu tirgū. Šajā gadījumā produkts nepieskaņojas regulējumam, bet regulējums pieskaņojas produktam. Tā kā likumu izstrāde ietver diskusijas, ilgus birokrātiskos procesus un šajā gadījumā – arī aktīvu lobiju, regulējums jaunajiem produktiem tiek piemērots vien vairākus gadus pēc to parādīšanās tirgū.
Izstrādājot likumus, jāņem vērā iespējama jaunu produktu parādīšanās, tāpēc būtu svarīgi nākotnē regulējumu veidot "atvērtāku", lai ierobežojumus juridiski varētu noteikt ne tikai tabakas izstrādājumiem, bet arī nikotīnu saturošiem produktiem neatkarīgi no to patērēšanas veida.
Nākamajā sērijas "Sapīpējušies" rakstā apskatīsim vienreizlietojamo elektronisko cigarešu regulējumu rietumu un austrumu puslodē un realizētās politikas ietekmi uz kaimiņvalstīm.
Projektu "Pētnieciskās žurnālistikas un faktu pārbaudes stiprināšana "Delfi" redakcijā" finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild portāls "Delfi". #SIF_MAF2022
