ĀM pārrunā valsts un nevalstiskā sektora sadarbību ārējās ekonomiskās politikas veidošanā un īstenošanā

Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents Andris Bite runāja par atbalstu Latvijas uzņēmumiem, kā arī par valsts pārvaldes iestāžu un uzņēmēju organizāciju sadarbību nacionālā līmenī Latvijas tautsaimniecības konkurētspējai un eksportspējai.

Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs uzsvēra Ārlietu ministrijas līdzšinējo atbalstu uzņēmējiem, izmantojot vēstniecību, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) pārstāvniecību ārvalstīs, Latvijas goda konsulu tīkla sniegtās iespējas, kā arī pauda gatavību sadarboties un risināt Latvijas uzņēmējiem svarīgus jautājumus. Ministrs aicināja uzņēmējus informēt par problēmjautājumiem, ar kuriem saskaras trešo valstu tirgos, lai nepieciešamības gadījumā tos risinātu ES līmenī. Šogad atjaunojušās Latvijas un ārvalstu amatpersonu vizītes, tai skaitā tiek plānotas vizītes uz Āfriku, Latīņameriku, Karību un Klusā okeāna reģiona valstīm. Ārlietu ministrs aicināja uzņēmējus aktīvi paust savas intereses un pievienoties delegācijām.

Sēdes dalībnieki vienojās ciešāk sadarboties konkrētu jautājumu risināšanā, lai veicinātu uzņēmējdarbības konkurētspēju un eksporta pieaugumu.

Sanāksmē tika apstiprināts Ekonomikas ministrijas piedāvājums LIAA ārējo pārstāvniecību tīkla izmaiņām 2023. gadā. Tika pieņemta zināšanai arī LIAA direktora Kaspara Rožkalna sniegtā informācija par LIAA ārējo pārstāvniecību darba rezultātiem 2022. gadā un sasniedzamajiem mērķiem 2023. gadā.

Sēdes dalībnieki pārrunāja Ekonomikas ministrijas rosināto jautājumu par ekonomisko attiecību attīstības perspektīvām un sadarbības iespējām ar Āziju.

Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietnieks Uldis Reimanis runāja par nozarei aktuālo sadarbību ar Centrālāzijas un arī Āzijas reģionu, proti, kā efektīvāk atbalstīt un sekmēt pasākumus un aktivitātes, kuras ir vērstas uz tranzīta ceļu saglabāšanu un attīstību.

Zemkopības ministrs Didzis Šmits uzrunāja klātesošos par atbalstu eksporta veicināšanas pasākumiem, tai skaitā lielajiem pārtikas pārstrādes uzņēmumiem. Tika uzsvērtsa arī kopējā Latvijas valsts tēla nozīme, pārstāvot valsti starptautiskajos pasākumos. Tāpēc padome lēma turpināt diskusiju par valsts tēlu nākamajā sēdē.

Sēdes noslēgumā ārlietu ministrs informēja par sankcijām un to apiešanas nepieļaujamību, uzsverot, ka sankciju ieviešana ir process, kuru pastāvīgi jāuzrauga un jākoriģē. Sankcijas ir plašas un arī sarežģītas, tāpēc ārlietu ministrs aicināja nozaru ministrijas un atbildīgās iestādes iesaistīties sankciju apiešanas mēģinājumu novēršanā.

Ārējās ekonomiskās politikas koordinācijas padome ir Ministru kabineta 2012. gadā izveidota koleģiāla un koordinējoša institūcija ārlietu ministra vadībā, kuras mērķis ir nodrošināt saskaņotu valsts pārvaldes un citu institūciju sadarbību sekmīgas ārējās ekonomiskās politikas veidošanā un īstenošanā. Tā veido sistemātisku dialogu starp valsts un nevalstisko sektoru.