Saeimas vairākums ceturtdien, 23. martā, neatbalstīja opozīcijas partijas ''Latvija pirmajā vietā'' (LPV) izstrādāto grozījumu Satversmē un Valsts prezidenta ievēlēšanas likumā tālāku virzību. Ar izmaiņām tika rosināts Valsts prezidentu ievēlēt aizklātās vēlēšanās.
Ar grozījumiem Satversmē partija rosināja noteikt, ka Valsts prezidentu ievēlē aizklāti balsojot ar ne mazāk kā 51 Saeimas locekļu balsu vairākumu. Patlaban vēlēšanas notiek atklāti.
LPV Satversmes grozījumu anotācijā skaidro, ka 1922. gada 15. februārī pieņemtā Satversme nosaka, ka Valsts prezidents tiek ievēlēts aizklāti. Partijā uzsver, ka šāda Valsts prezidenta ievēlēšanas kārtība tika panākta smagās diskusijās.
Tāpat LPV norāda, ka 12. Saeima trešajā lasījumā pēdējā savā leģislatūras termiņa sēdē 2018. gada 4. oktobrī, vien pāris dienas pirms nākamās Saeimas vēlēšanām, grozīja Satversmi, nosakot, ka Valsts prezidents tiek ievēlēts atklāti.
"Uzskatām, ka 2018. gadā pieņemto Satversmes grozījumu mērķis nav sasniegts - sabiedrības uzticēšanās Saeimai nav vairojusies, bet samazinājusies, bet Egila Levita ievēlēšana jau 2019. gadā pierādīja, ka šāda atklāta ievēlēšanas kārtība ir kaitnieciska demokrātijai, jo stiprina frakcionālismu, kas ir negatīva blakusparādība parlamentārismā," paudusi opozīcijas partijā.
LPV arī uzsver, ka "labi domātie grozījumi, kas deputātu izvēli padarīja ''caurskatāmu'', mazināja Saeimas deputātu kā Valsts prezidenta vēlētāju izvēles brīvību, bet stiprināja frakciju vadītāju lomu". Politiskais spēks uzskata, ka ieguvums no brīvas izvēles mazināšanās ir apšaubāms, jo, balsojot atklāti par Valsts prezidenta kandidātu, Saeimas deputāti ir spiesti pakļauties frakcijas disciplīnai.
Kā skaidro LPV, piedāvāto Satversmes grozījumu būtība ir, atgriezties pie sākotnējās Satversmes 36. panta redakcijas, jo deputātam jābalso, vadoties tikai no savas pārliecības, sekojot savai sirdsapziņas balsij un savu vēlētāju novēlējumiem.
"Esošie grozījumi dod deputātam iespēju netraucēti un neietekmēti balsot par to Valsts prezidenta amata kandidātu, kuru viņš uzskata par piemērotāko augstajam amatam," pauda LPV.
Partija vēlas, lai abu likumu grozījumi stātos spēkā šā gada 1. maijā, pirms nākamā Valsts prezidenta vēlēšanām, kas gaidāmas 31. maijā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
