Ilggadējais Latvijas Universitātes (LU) senators un Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) īstenais loceklis Māris Kļaviņš pieķerts plaģiātismā, bet par iespējamu krāpšanos viņa vadītā projektā ierosināts kriminālprocess, ceturtdien raksta žurnāls "Ir". Tas noticis laikā, kamēr Kļaviņš bijis LU Satversmes sapulces priekšsēdētājs.
"Ir" atgādina, ka Kļaviņa vārds kāda skandāla dēļ medijos neparādās pirmo reizi – 2019. gadā viņa vadībā notika asi apstrīdētā LU rektora Indriķa Muižnieka pārvēlēšana, bet divus gadus vēlāk Kļaviņa bijušais students Dmitrijs Poršņovs publiskoja informāciju par iespējamu krāpniecību Kļaviņa vadītā, ar Eiropas Savienības naudu finansētā pētniecības projektā.
Žurnāls norāda, ka līdz šim plašāk nav izskanējusi informācija par to, ka plaģiāta dēļ atsaukts kāds starptautiskā zinātniskā žurnālā publicēts darbs, kuram viņš ir līdzautors, un pērn septembrī pēc Poršņova iesniegtas sūdzības Latvijas Universitātes Akadēmiskās ētikas komisija konstatēja "plaģiātu saturošos elementus" Kļaviņa un viņa kolēģu darbā.
Viss aizsācies vēl 2019. gada jūnijā, kad tolaik vēl LU doktorants Dmitrijs Poršņovs devās nedēļu ilgā ekspedīcijā uz Olandes salu Zviedrijā, lai ievāktu aļģu izskalojumu paraugus pētījumam. Tas bija iecerēts kā sadarbības projekts, tāpēc viņš ļāvis ar sagatavoto pārskatu iepazīties sava doktora darba vadītājam Kļaviņam, docentam Jurim Burlakovam un doktorantam Valdim Bisteram.
Pēc diviem gadiem Poršņovs atklāja, ka 2021. gada 17. februārī Igaunijas Lauksaimniecības universitātes žurnāla "Agronomy Research" mājaslapā ticis publicēts raksts par aļģu apstrādi enerģijas ražošanai, kura autori ir Bisters, Burlakovs un Kļaviņš un kas satur daļu no Poršņova iepriekš nepublicētā ekspedīcijas pārskata.
2021. gada maijā Poršņovs informēja "Agronomy Research" par plaģiātu, un žurnāls vēlāk rakstu atsauca. 2022. gada maijā Poršņovs vērsās LU Akadēmiskās ētikas komisijā ar iesniegumu, kurā norādīja, ka "Agronomy Research" rakstā autori ne tikai pilnībā nokopējuši vai ar nebūtiskiem pārveidojumiem izmantojuši 29% viņa pārskata teksta, bet arī falsificējuši datus.
Ētikas komisija pērn septembrī nolēma, ka "attiecībā pret Poršņovu ir konstatēta nekoleģiāla rīcība ar plaģiātu saturošiem elementiem". Tas esot pretrunā ar LU Akadēmiskās ētikas kodeksa minētajiem "godprātības, taisnīguma, cieņas un koleģialitātes principiem". Pret šo lēmumu iebilda gan Kļaviņš, gan pārējie autori, tomēr ētikas komisijas lēmums ir galīgs un nav pārsūdzams, raksta žurnāls "Ir".
Žurnāls arī norāda – profesors Kļaviņš uzskata, ka autori drīkstējuši "Agronomy Research" publicētajā rakstā izmantot strīdīgos materiālus, un saka, ka raksts ticis atsaukts nevis plaģiāta dēļ, bet gan pēc paša Kļaviņa iniciatīvas.
Poršņovs uz Zviedriju devies Linneja Universitātes un SIA "Renteh" organizētā braucienā, un uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Valdis Bisters "sniedza atļauju projekta atskaites izmantošanai un publicēšanai". Tāpat Kļaviņš norādījis, ka tiesības uz tekstu pieder galvenā autora Bistera firmai "Renteh" un ka "Poršņovs īslaicīgi darbojies projektā, bet pēc atlaišanas viņš regulāri iesniedzot dažādas "apsūdzības un melus" pret Bisteru un viņu pašu.
Kļaviņš "pēc situācijas analīzes" gan vēlāk savu rakstu atsaucis, bet iemeslus nav paskaidrojis. Viņš žurnālam "Ir" apgalvojis, ka "raksts nekad nav ticis publicēts", bet internetā pieejamā versija bijusi "manuskripts".
Par plaģiātu Kļaviņam sods nav piemērots, raksta "Ir".
LU prorektors Valdis Segliņš žurnālam "Ir" skaidrojis, ka plaģiāts atklāts nevis saturiskajā daļā, kur parādās pētījuma novitāte, secinājumi un rezultāti, bet gan eksperimenta organizācijā — kā tas ticis organizēts un izpildīts.
Tā kā Kļaviņš ir LZA loceklis, Poršņovs informēja arī akadēmiju par plaģiātisma faktu un to, ka starptautisks žurnāls rakstu jau atsaucis, kā arī lūdza izskatīt šo gadījumu LZA Akadēmiskās ētikas komisijā, izteikt Kļaviņam nosodījumu un vainīgajām personām piespriest atbilstošas soda sankcijas. LZA šobrīd nav savas ētikas komisijas, kas lietu varētu izskatīt, atzīmē "Ir".
Žurnāls vēsta, ka iepriekšminētais neesot vienīgais ar Poršņova iesniegto pārskatu saistītais plaģiāta gadījums – kādā Rostokas Universitātes krājumā publicētā rakstā Poršņovs konstatējis vēl augstāku plaģiātisma rādītāju.
Poršņovs stāstījis, ka arī šajā gadījumā viņš sazinājies ar Rostokas Universitāti, lai informētu par plaģiātismu. "Pēc tam ar mani sazinājās profesors [Viljams] Hoglands no Zviedrijas un lūdza necelt pretenzijas, jo tas ir piecu miljonu eiro projekts un finansējums tiks zaudēts, ja atklāsies plaģiāts. Vienojāmies, ka par prasības necelšanu Hoglands palīdzēs man aizstāvēt LU izstrādāto disertāciju Zviedrijā. Jāsaka gan, ka no sava solījuma Hoglands atkāpās," vēstulē "Ir" skaidrojis Poršņovs.
Jau neilgi pirms plaģiāta lietas — 2021. gada janvārī — Poršņovs vērsās KNAB un cēla trauksmi aizdomās par pārkāpumiem Kļaviņa vadītā pētniecības projektā, kurā līdzdarbojās arī 2021. gadā publicētā raksta līdzautori Bisters un Burlakovs. Pēc pāris mēnešiem policija ierosināja kriminālprocesu par krāpšanu lielā apjomā organizētā grupā. Tajā šobrīd turpinās pirmstiesas izmeklēšana, ceturtdien raksta žurnāls "Ir".
Kļaviņš uzsvēris, ka šobrīd kriminālprocesā apsūdzība viņam nav izvirzīta.
Segliņš "Ir" atklājis, ka pēc Poršņova sūdzības radušās smagas sekas un universitāte vērsīsies pret viņu tiesā, "jo šī iesnieguma un daudzu sūdzību dēļ daudzās iestādēs Kļaviņš tika atstādināts no vairāku projektu vadīšanas. Tam ir gan finansiālas, gan administratīvas sekas, jo projekti tika pārcelti uz citām augstskolām, LU zaudēja ļoti daudz naudas".
Kļaviņš 1996. gadā kļuvis par Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes dekānu, bet no 2006. līdz 2022. gadam ar pāris gadu pārtraukumu ieņēma LU senatora amatu. Šobrīd viņš ir LU Dabas resursu izpētes centra direktors un profesors. No 1997. gada Kļaviņš ir arī Latvijas Zinātņu akadēmijas loceklis.
Savukārt Poršņovs šobrīd studē Stavangeres Universitātē Norvēģijā, kur no jauna raksta doktora disertāciju un paralēli tiesājas ar LU, rezumē žurnāls.