Latvija neizmanto iespēju progresēt ilgtspējas jomā, secina VK  (6)

VK revīzijā vērtēja, vai Latvijā izveidoti visi priekšnosacījumi, lai valsts un pašvaldību līmenī sistēmiski virzītos uz šo mērķu sasniegšanu. VK revidentu ieskatā, Latvijas virzībā uz IAM ir vēl neizmantots potenciāls progresēt ilgtspējas jomā un uzlabot sabiedrības labklājību, kā arī starptautisko reputāciju un konkurētspēju.

ANO 2015. gada ir noteikti 17 IAM. Tās dokuments Dienaskārtība 2030 nav juridiski saistošs, taču ir politiski nozīmīgs un to plānots izmantot, pieņemot lēmumus nacionālā, reģionālā un starptautiskā līmenī līdz 2030. gadam. IAM ir instruments, ar ko valstis var novērtēt savu attīstību globālā mērogā, lai noteiktu savas vājās puses un ilgtermiņā tās pilnveidotu, sabalansējot dažādās attīstības vajadzības, veicinot augstu dzīves līmeni u.tml. Valstis, kurām ir liels IAM progress (piem., Somija, Dānija, Vācija), augstu ierindojas arī dažādos dzīves kvalitātes un iedzīvotāju apmierinātības pētījumos. Šajos rādītājos Latviju apsteidz arī Igaunija un Lietuva.

Atšķirībā no Rietumeiropas un Skandināvijas valstīm, kurās darbam ar IAM tiek pievērsta liela uzmanība, Latvijā veiktās darbības līdz šim bijušas fragmentāras. To atspoguļo arī Latvijas starptautiskie rādītāji. Piem., Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (ESAO jeb starp. OECD) ir aprēķinājusi, ka Latvija līdz 2030. gadam būs sasniegusi vien 30 jeb 18% no IAM apakšmērķiem. Latvijai ir vairākas problēmjomas, kurās IAM rādītāju sasniegšana ir īpaši tālu, tostarp veselības aprūpes pieejamība un izmaksas, HIV/AIDS un tuberkulozes izplatība, alkohola patēriņš, viens no augstākajiem nabadzības līmeņiem starp ESAO valstīm (turklāt šis rādītājs pēdējo desmit gadu laikā ir pasliktinājies).

Galvenā atbildība par IAM sasniegšanas progresa uzraudzību un izvērtēšanu – valstu valdībām. Katrai valstij jāizlemj, kā sev aktuālos IAM apakšmērķus integrēt valsts plānošanas procesos, politikās un stratēģijās, cieši sadarbojoties ar pašvaldībām, starptautiskām organizācijām, akadēmiskajām aprindām, brīvprātīgo grupām u.c. ieinteresētajām pusēm. Latvijā IAM īstenošanā ir iesaistīts Pārresoru koordinācijas centrs (PKC), kuram IAM īstenošanas vadīšana normatīvajos aktos pat nav tieši uzdota, Centrālā statistikas pārvalde (CSP) un ministrijas, taču pašvaldības, nevaldības organizācijas u.c. ieinteresētās puses mērķu īstenošanā nav pietiekami iesaistītas.

Rietumeiropas un Skandināvijas valstīs darbam ar IAM pievērsta liela uzmanība, īstenojot pasākumus sabiedrības iesaistei, lai popularizētu IAM un apspriestu veicamos darbus. Latvijā nav šādas regulāras un sistemātiskas pieejas ar mērķi publiskajā un privātajā sektorā un sabiedrībā kopumā veidot vienotu izpratni par IAM, to nozīmi un praktisko īstenošanu, lai gan tieši sabiedrības izpratne par IAM nozīmi un mērķi ir priekšnosacījums attieksmes un rīcības maiņai.

Revīzijā secināts, ka visi uz Latviju attiecināmie apakšmērķi Latvijas attīstības plānošanas dokumentos nav iekļauti. Piem., apakšmērķis, kas saistīts ar pārtikas atkritumu apjoma samazināšanu, nav integrēts Latvijas plānošanas sistēmā un VK savās revīzijās ir konstatējusi būtiskas problēmas bioloģisko atkritumu apsaimniekošanas jomā. Rezultātā ne politiku veidotājiem un īstenotājiem, ne sabiedrībai nav pieejama pilnvērtīga informācija par to, kuri IAM apakšmērķi ir sasaistīti ar Latvijas attīstības mērķiem, attiecībā uz kuriem mērķiem darbs vēl ir priekšā; tāpat nav noteikti tieši Latvijai prioritāri sasniedzamie mērķi.

Latvijā gan valsts, gan pašvaldību budžeti tiek sagatavoti, sadalot tos programmās un apakšprogramās, definējot sasniedzamos rādītājus, taču to sasaiste ar attīstības plānošanas dokumentiem ir vāja, bet sasaiste ar IAM – kopumā nav nosakāma.

Korčagins: "VK revīzijās sistemātiski norāda uz nepietiekamu budžeta un attīstības plānošanas dokumentu sasaisti. Piem., 2017.gada revīzijā par budžeta vadības sistēmas efektivitāti, kurā detalizēti analizēts budžeta plānošanas process, tika secināts, ka budžets nekalpo kā līdzeklis valsts politikas realizācijai, t.i., valsts mērķi un valsts nauda dzīvo katrs savu dzīvi. Šajā revīzijā secināms, ka bez padziļinātas dokumentu analīzes nav iespējams noteikt, cik lielā apmērā valsts un pašvaldību budžeta līdzekļi tiek izlietoti konkrētu IAM sekmēšanai, un tas neļauj datus apkopot arī valsts līmenī."

Latvijā vismaz 53% no pašvaldību funkcijām ir saistītas ar IAM. Starptautiskajā praksē atzīts, ka tieši vietējās pašvaldības ir tas pārvaldes līmenis, kas vislabāk var sasaistīt globālos mērķus ar vietējām kopienām. ANO ieskatā, līdz pat 65% no 169 IAM apakšmērķiem ir saistīti ar pašvaldību kompetenci un tieši vietējās pašpārvaldes būs izšķirošais posms, lai sasniegtu IAM. Valsts līmenī nav veikti pasākumi pašvaldību kapacitātes stiprināšanai IAM jomā, secina VK.

Savukārt Administratīvi teritoriālās reforma pašvaldībām deva iespēju jauno attīstības plānošanas dokumentu izstrādē ņemt vērā arī starptautiskās tendences, arī IAM, tomēr to pilnībā neizmantoja – tikai četras no astoņām revīzijas izlases pašvaldībām pēc savas iniciatīvas spērušas soļus IAM integrēšanai plānošanas dokumentos, lai tos īstenotu: Bauskas novada pašvaldība, Liepājas valstspilsētas pašvaldība, Rīgas valstspilsētas pašvaldība un Valmieras novada pašvaldība.
IAM īstenošanai būtiska ir regulāra IAM sasniegšanas progresa novērtēšana un darbību korekcija atbilstoši secinājumiem, tomēr Latvijā nenotiek regulāra un sistemātiska IAM progresa uzraudzība. VK ieskatā, šobrīd nav priekšnoteikumu, lai turpmāk Latvijā nodrošinātu pilnvērtīgu mērķu sasniegšanas progresa uzraudzību un par to informētu sabiedrību. Ir arī izaicinājumi IAM progresa vērtēšanai nepieciešamo datu pieejamībā gan valsts, gan pašvaldību līmenī, piem., ANO vērtējumā, Latvijā dati ir pieejami tikai 57% IAM progresa rādītāju mērīšanai.