Vidusskolēni, kuri par "pusslodzi" mēnesī nopelna vairāk kā 1000 eiro, narkotiku dīleri, kas beidz tirgot vielas, jo nelegālajā tirgū ir parādījusies ienesīgāka prece. Dažās valstīs tā ir mūsdienu realitāte, kas tiešā veidā saistīta ar to politiķu lēmumiem par "garšīgo" nikotīna produktu aizliegšanu. Līdz ar liegumiem šajās valstīs ne tikai palielinās naudas apgrozījums nelegālajā tirgū, bet likuma burtu sāk neievērot arī legālā tirgus pārstāvji.
Iepriekšējā sērijas "Sapīpējušies" rakstā "Delfi" analizēja, kā likumu "caurumus" Latvijā radoši izmanto tabakas un nikotīna produktu ražotāji, kas pēc jaunu ierobežojumu noteikšanas nepadodas un laiž tirgū jaunus produktus. Savukārt šajā rakstā "Delfi" skaidro, kā e-cigarešu popularitātes gājienu mēģina ierobežot citās valstīs – Austrālijā, ko jau vēsturiski uzskata par vienu no striktākajām smēķēšanas pretiniecēm, ASV, kur papildu ierobežojumus var noteikt atsevišķi štati, kā arī Eiropas Savienības valstīs.
Smēķēšana Austrālijā var izmaksāt dārgi
Par vienu no visstingrākajām tabakas un nu jau arī citu nikotīna produktu pretiniecēm ierasts uzskatīt Austrāliju, kas iedzīvotājus aicinājusi nelietot tabakas izstrādājumus regulārās nacionāla mēroga pretsmēķēšanas kampaņās. Tām ir nozīmīga loma tabakas lietošanas ierobežošanā arī mūsdienās. Taču kampaņas ir tikai viena sastāvdaļa komplektā, kur ietilpst plašs atbalsta pasākumu klāsts, lai palīdzētu cilvēkiem atbrīvoties no nikotīna atkarības – gan ārstēšana klātienē, gan virtuāla palīdzība, piemēram, telefona aplikācijā.
Tāpat Austrālijā noteikti strikti ierobežojumi dalībai legālajā tirgū. Piemēram, cigarešu firmām nedrīkst būt savs logo un reklāma ir aizliegta pat uz t-krekliem. Smēķēt Austrālijā ir ļoti dārgi. Šajā kontekstā īpaši jāizceļ 2016. gads, kad Austrālijas valdība nolēma straujāk kāpināt tempus cigarešu akcīzes nodoklim, paaugstinot to par 12.5% katru gadu. Šobrīd Austrālijā vidējā cigarešu paciņas cena ir vairāk nekā 40 Austrālijas dolāru jeb gandrīz 25 eiro.
Lai gan smēķētāju skaita samazināšanās šajā valstī ir novērojama, tomēr labs nācis ar gaidīšanu. Kad Austrālija ieviesa stingrus ierobežojumus pirms vairāk nekā simts gadiem, sākotnēji pīpmaņu skaits pat palielinājās. 1900. gadā smēķēja nedaudz vairāk kā 38% pieaugušo, bet 1950. gadā – 49%. Tomēr jaunākie dati liecina, ka līdz ar paaudžu maiņu mazinājies arī smēķētāju īpatsvars. Pērn publicētajā Austrālijas statistikas biroja pārskatā redzams, ka laika periodā no 2021. līdz 2022. gadam ikdienā smēķēja desmitā daļa jeb 1.9 miljoni pieaugušo Austrālijas iedzīvotāju. Salīdzinājumam – centra SKDS 2022. gadā veiktais pētījums liecina, ka Latvijā tabaku un nikotīna produktus lieto 35% iedzīvotāju, 24% to dara regulāri.
No Austrālijas sabiedrības veselības asociācijas publiskotajiem datiem izriet, ka smēķēšanu daļēji aizstāj veipošana jeb e-cigarešu lietošana, īpaši jauniešu vidū, jo izpētīts, ka 11% no iedzīvotājiem vecumā no 16 līdz 24 gadiem regulāri veipo. Bet ir viena nianse – veipi "izklaides nolūkiem" gandrīz visā Austrālijā ir aizliegti. E-cigaretes ar nikotīnu nav pilnībā aizliegtas, bet legālajā tirgū tās iegādāties var tikai ar ārsta izrakstītu recepti. Šis aizliegums ir ļāvis strauji attīstīties nelegālajam tirgum, par ko ziņojis ne viens vien pasaules medijs. Piemēram, 2021. gadā medijs "Vice" vēstīja, kā dīleri, kas iepriekš tirgojuši citas aizliegtās vielas, nu pārslēgušies uz veipu tirgošanu, jo tas ir divreiz izdevīgāk. Pērkot preci vairumā un pārdodot mazumtirdzniecībā, peļņa par produktu viegli sasniedz 500%. Ar tirdzniecību nodarbojas ne tikai pieredzējuši nelegālā tirgus darboņi, bet arī skolēni, kas papildus mācībām, "strādājot pusslodzi", ar veipu tirdzniecību var nopelnīt vairāk nekā 1000 eiro mēnesī.
Lai gan Austrālija ir izolēta sala, arī tā nespēj sevi aizsargāt pret e-cigarešu nonākšanu nelegālajā tirgū, neskatoties uz pastiprināto kontroli, tāpēc cieš arī veipu lietotāji. Britu medijs "The Guardian" šī gada sākumā ziņoja, ka vairumā Austrālijas štatu par veipa glabāšanu var nākties izciest cietumsodu. Piemēram, administratīvajā teritorijā, kas ietver Austrālijas galvaspilsētu Kanberu, veipa lietotājs par šādu nodarījumu var nonākt cietumā uz diviem gadiem. Šāds pats sods pienākas, ja cilvēku pieķer ar citām aizliegtām vielām nelielā apjomā. Arī šajā valstī, tāpat kā citās, tiek diskutēts par nelegālo veipu kvalitāti un riskiem, bet papildus aktuāls ir veipu kriminalizēšanas faktors – vai tiešām veipošana ir noziegums, par ko sodīt ar brīvības atņemšanu? Šādas politikas rezultātā izveidotas vairākas "veipu aizstāvēšanas" nevalstiskās organizācijas.
ASV ļauj garšīgos veipus iegādāties internetā
Ne tik strikti, bet tomēr gana jūtami ierobežojumi noteikti arī ASV. Tabakas un nikotīna produktu ierobežošanas noteikumi dažādos štatos atšķiras, taču eksistē arī nacionālais regulējums. 2020. gadā ASV Pārtikas un zāļu pārvalde aizliedza klātienē tirgot veipus ar kārdinošajām garšām, izņemot mentola un tabakas garšas. Dažas administratīvās teritorijas, piemēram, Ņūdžersijas un Kalifornijas štati aizliedza jebkādas garšas. Līdzīgi kā Latvijā, galvenie argumenti lēmuma pamatojumā bija jauniešu vēlme pamēģināt veipus to smaržīgo un garšīgo tvaiku dēļ. Ierobežota gan ir tikai tirdzniecība klātienē, bet internetā "garšīgos" veipus joprojām drīkst tirgot.
Pateicoties šīm regulējuma niansēm, "garšīgie" veipi plaši pieejami ne tikai ASV, bet arī citur pasaulē. "Sapīpējies" sērijas pirmajā rakstā veicām eksperimentu, kur Latvijas veipu nelegālajā tirgū iegādājāmies arī e-cigareti, kas paredzēta tikai tirdzniecībai ASV un ievērojami pārsniedz Eiropā noteiktos standartus. Pērn veiktās ASV Pārtikas un zāļu pārvaldes aptaujas rezultāti liecina, ka e-cigaretes ir jauniešu visiecienītākais nikotīna uzņemšanas veids. To mēģinājuši teju 10% aptaujāto, kamēr citus nikotīna uzņemšanas veidus, tostarp klasiskās cigaretes, mēģinājuši mazāk nekā 2% aptaujāto. Aptaujā piedalījušies dažādu ASV izglītības iestāžu pamatskolas un vidusskolas klašu skolēni.
Lietuvas pieredze – aizliegums ir, bet nestrādā
Arī Lietuvā ir aizliegti vienreizlietojamie veipi un veipu šķidrumi ar garšām. Vienīgā atļautā garša ir tabakas. Salīdzinot ar Latvijas piedāvājumu, Lietuvas interneta veikalos tiešām vairāk dominē veipi ar dažādām "tabakas garšām". Tomēr tas nenozīmē, ka e-cigarešu ar citām garšām nav nemaz. Piemēram, Lietuvas uzņēmuma "Ecodumas" mājaslapā iespējams iegādāties gan vienreizlietojamos veipus, gan nikotīna saturošus veipu šķidrumus ar dažādām garšām, tostarp "crushed candy" (sasmalcinātās konfektes – aut.), "ice mango" (ledus mango – aut.), "juicy peach" (sulīgais persiks – aut.).
Veicot pirkumu Lietuvas mājaslapā, uzņēmums piedāvā piegādi gan uz Lietuvu, gan citām pasaules valstīm, tostarp Latviju, kur interneta tirdzniecība e-cigaretēm ir aizliegta un sods pienākas ne tikai pārdevējam, bet arī pircējam.
Igaunijas nelegālajā tirgū īpaši jaudīgas e-cigaretes
Igaunijas Veselības padomes pārstāvis Kirsi Prūdels norāda, ka arī šajā kaimiņvalstī ir aizliegtas garšas gan veipu šķidrumiem, gan vienreizlietojamiem veipiem. "Tas attiecināms gan uz nikotīnu saturošiem, gan uz beznikotīna produktiem. Vienīgais izņēmums ir tabakas un mentola smaržu un garšu saturoši šķidrumi. Tas atrunāts Igaunijas tabakas likumā," stāsta Prūdels. Neraugoties uz liegumu, Igaunijas interneta veikalos arī atrodami dažādu garšu veipu šķidrumi, piemēram, ar melleņu, mango, kafijas vai kolas garšu.
Citi likumi gan tiek ievēroti – nikotīna produktu interneta tirdzniecība Igaunijā, tāpat kā Latvijā, ir aizliegta, to ievēro arī "Delfi" pārbaudītais interneta veikals "e-sigaret.ee". Lai gan produktus mājaslapā var izvēlēties un ielikt grozā, pasūtīt uz mājām tos nevar. Kad preces izvēlētas, klients saņem ciparu kodu, ko iespējams nosaukt jebkurā firmas veikalā, un darbinieks piemeklēs pircēja iepriekš izvēlētos produktus. Jāpiebilst, ka atšķirībā no Lietuvas, Igaunijā nav tik viegli atrodami vienreizlietojamie aromatizētie veipi. Tādi ir, bet ievērojami mazāk un pēc nosaukumiem – vienveidīgi. Šajā produktu segmentā viss mārketings tiek pakļauts tabakas un mentola garšām. Jāpiebilst, ka, veicot nelegālā tirgus izpēti, ko "Delfi" aprakstīja sērijas pirmajā rakstā, noskaidrojās, ka Igaunijas nelegālajā tirgū koncentrējas liels nelegālo veipu daudzums ar 10 000 un vairāk ieelpām.
Igaunijas Veselības institūta pārstāvis Valdo Jahilo norāda, ka tirgotāju centieni panākt liegumu atcelšanu ir regulāri. Igaunijas parlaments no e-cigarešu pārstāvjiem pērnā gada nogalē saņēma ieteikumu atteikties no garšu un distances tirdzniecības aizliegumiem, pamatojoties uz to, ka "garšīgie veipi" tāpat tiekot ievesti no Latvijas. Sociālo lietu ministrijas tabakas politikas eksperte Aive Tellinga norāda, ka tuvākajā nākotnē aromatizēto veipu aizlieguma atcelšana nav plānota. Tomēr arī viņa akcentē, ka ir regulāri novērojami aicinājumi to darīt. "Šobrīd esam situācijā, kur mūsu parlamenta deputāti un e-cigarešu tirgotāji saka, ka mēs neko nevaram izdarīt, jo Latvijā garšas ir atļautas. Savukārt Latvijā izplatās pretēja informācija, ka Igaunija it kā atcelšot garšu aizliegumu, tāpēc Latvija nevajadzētu aizliegumu ieviest. Vienīgais ieguvējs šajā situācijā ir nelegālais tirgus," tā Aive Tellinga.
Projektu "Pētnieciskās žurnālistikas un faktu pārbaudes stiprināšana "Delfi" redakcijā" finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild portāls "Delfi". #SIF_MAF2022
