Padziļinātāk pētīs ēnu ekonomiku būvniecībā, veselības nozarē un skaistumkopšanā

Valdība otrdien lēma uzdot FM līdz šā gada 31. jūlijam iesniegt Ministru kabinetā jauno ēnu ekonomikas apkarošanas plānu.

Vienlaikus FM informēja, ka, lai nodrošinātu efektīvu pieeju ēnu ekonomikas ierobežošanai, par plāna pasākumu izstrādi, īstenošanu un uzraudzību būs atbildīga konkrētas tautsaimniecības nozares ministrija, kas vadīs ekspertu darba grupu, kurā tiks iesaistīti pārstāvji no FM, Valsts ieņēmumu dienesta (VID), Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības, Ārvalstu investoru padomes Latvijā, nozaru asociācijām un ministrijām un citām valsts pārvaldes iestādēm, pēc iespējas piesaistot arī zinātniekus un pētniekus.

Ministrija iecerējusi, ka horizontālo pasākumu virzienā tiks izvērtēti un noteikti pasākumi mazumtirdzniecības un vairumtirdzniecības jomā saistībā ar skaidras naudas izmantošanu savstarpējos darījumos, efektīvu informācijas apmaiņu un administratīvā sloga mazināšanu.

Savukārt prioritāro pasākumu virzienā nozaru eksperti meklēs risinājumus un identificēs pasākumus ēnu ekonomikas risku mazināšanai konkrētā tautsaimniecības nozarē - būvniecība un veselības aizsardzība, paplašinot to ar skaistumkopšanas pakalpojumu jomu.

Atkarībā no nepieciešamības plāns var tikt papildināts arī ar citām nozarēm, kurās identificēti augsti ēnu ekonomikas riski, sniedzot priekšlikumus īstenojamiem pasākumiem.

FM norādīja, ka būvniecības nozarei ir vislielākais nedeklarētās darba samaksas īpatsvars 2020. gadā – 25,8%, nedeklarētās darba samaksas apjoms ir 82,04 miljoni eiro. Savukārt mazumtirdzniecības nozarei ir vislielākais nedeklarētās darba samaksas apjoms – 124,37 miljoni eiro, nedeklarētās darba samaksas īpatsvars – 18,8%.

Ministrijā arī atzina, ka veselības aizsardzības nozarē 37% komersantu ir augsts "aplokšņu algu" saņemšanas risks, nodokļu administrēšanas pasākumu laikā atklāta darījumu nereģistrēšana kases aparātā, kā arī konstatēti neuzskaitītie ieņēmumi no saimnieciskās darbības, it īpaši zobārstniecībā un mazās vispārējās ārstu praksēs, un virsstundas netiek apmaksātas atbilstoši Darba likuma prasībām.

Atbildīgās tautsaimniecības nozaru ministrijas sniegs FM izstrādātus priekšlikumus pasākumiem, kas vērsti uz konkrētas nozares darba sakārtošanu, un noteiks konkrētus izmērāmus rezultātus no pasākuma ieviešanas, iekļaušanai kopējā plānā. Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna projektu paredzēts izstrādāt līdz šā gada 31. maijam, lai līdz 2023. gada 31. jūlijam iesniegtu izskatīšanai Ministru kabinetā.