Sapīpējušies: Kaitējums videi ir milzīgs, veipu pārstrādāšanu ierobežo 'sīkie ķeksētāji'

Veipos ir sastāvdaļa, kas var nodarīt nopietnu kaitējumu dabai un Eiropas Savienībā (ES) atzīta kā kritiski svarīgs izejmateriāls, taču ar to utilizāciju pagaidām iet kā pa celmiem. To bremzē ne tikai mazā sabiedrības līdzdalība, bet arī "sīkie ķeksētāji" – bērni un jaunieši, kas dodas "reidos" pa šķirošanas konteineriem, lai izlietotos veipus "izķeksētu", turpinātu lietot un pēc tam izmestu, kur nu pagadās.

Vēsturiski viens no izplatītākajiem plastmasas piesārņojuma veidiem arī bijis saistīts ar smēķēšanu – tie ir zemē nomestie izsmēķi. Cigarešu filtri, kuros ir plastmasas savienojumi, atrodami visur – parkos, uz ietvēm, mežā, upēs un okeānos. Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas aplēsēm ik gadu vidē nonāk apmēram 4,5 triljoni cigarešu filtru.

Kāda aina Latvijā? Kaut nav precīzu datu par to, cik "benčiku" piesārņo Latvijas dabu, biedrība "Latvijas zaļā josta" aprēķinājusi aptuvenu cigarešu filtru masu, ņemot vērā tabakas izstrādājumu kopējo patēriņu. 2019. gadā patēriņam Latvijā tika nodoti 1,9 miljardi cigarešu un tādējādi cigarešu filtru radīto atkritumu masa sasniedza gandrīz 395 tonnas. Daļa no tā nonāk dabā.

Veipi, kas tirgū sevi pieteica kā tradicionālajiem tabakas izstrādājumiem draudzīgāka alternatīva, pavisam noteikti tāda nav tad, ja e-cigaretes nonāk vidē. Šajā gadījumā piesārņojums ir trīskāršs. Pirmkārt, veipu korpuss pārsvarā ir no plastmasas, kas vidē noārdās ļoti lēni. Otrkārt, piesārņojumu rada elektronikas komponentes.

Šis nav vienīgais produktu segments, kur otrreizējā pārstrāde nav tādā līmenī, kā pienāktos tā dēvētā zaļā kursa ietvaros. Piemēram, arī miljardiem nolietotu viedtālruņu pie otrās dzīves jaunos produktos netiek. Būtiskā atšķirība – tie parasti tiek glabāti mājās ar domu, ka "kādreiz var noderēt", nevis izmesti atkritumu kastē vai grāvmalā. Kā ar veipiem, kas bieži radīti kā vienreiz lietojami "iztērē bateriju un izmet" produkti? Kopā ar tiem dabā var nonākt gan plate ar komponentēm, gan litija jonu baterija.

Trešais veids ir ķīmiskais piesārņojums. Nereti pirmais, kas veipā beidzas, ir tieši baterijā uzkrātā enerģija, bet šķidrums kapsulā vēl ir saglabājies.

Laikā, kad cilvēki atkritumu šķirošanas kastes pazīst pēc krāsām, bateriju savākšanas punkti ir katrā lielveikalā un arī mazlietotās elektrotehnikas savākšanas punkti arvien biežāk parādās publiskajā vidē, varētu šķist, ka izmest veipu speciāli paredzētā konteinerā nevarētu būt īpaši grūti. Tomēr patiesā aina tik vienkārša vis nav.

Lai gan šobrīd nav apkopoti dati, cik vienreizlietojamo veipu pasaulē tiek pārstrādāts, ir publicēti dati par dažādām valstīm, kas dod aptuvenu ieskatu tendencēs. No industrijas puses centieni veicināt veipu otrreizēju pārstrādi kļuvuši aktīvāki, taču aizvien liela loma ir pašu lietotāju godaprātam. Dati par visu pasauli kopumā ir fragmentāri, tāpēc jāraugās katras valsts griezumā. Piemēram, Apvienotā Karaliste jeb "valsts, kas veipo". Tur tradicionālo tabakas izstrādājumu patērētājus pāriet uz e-cigaretēm mudina pat Veselības ministrijas pakļautībā esošas iestādes.

Saskaņā ar britu bezpeļņas organizācijas "Material Focus" un tās partneru veiktajiem aprēķiniem Apvienotajā Karalistē ik nedēļu izmet 1,3 miljonus vienreiz lietojamo e-cigarešu. Aptuveni divas ik sekundi. Saskaņā ar šo pētījumu vien 30% tiek atkārtoti pārstrādāti. Pēc britu medija "Sky News" aplēsēm, kopā ar veipiem gada griezumā tiek izmestas desmit tonnas litija bateriju, kas ir pietiekami daudz, lai izgatavotu baterijas 1200 elektroauto. Un tie ir dati tikai par vienu valsti. Pētnieciskās žurnālistikas birojs pagājušā gada nogalē ziņojis, ka ASV gada laikā tiek izmests ap 150 miljoniem e-cigarešu. Pārstrādājot šādu daudzumu veipu, pietiktu aptuveni 6000 "Tesla" automobiļu saražošanai.

Pērn SIA "Eco Baltia vide" savāca vairāk nekā 2,4 tonnas elektronisko cigarešu. "Ja gada sākumā vidēji mēnesī savākti aptuveni 150 kilogrami šo izstrādājumu, tad novembrī tie jau bija 433 kilogrami e-cigarešu," stāsta uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Jānis Aizbalts. "Patlaban gan ir grūti spriest, kas ir galvenie kāpumu ietekmējošie faktori – plašāka šo preču izmantošana sabiedrībā vai iedzīvotāju informētība par pareizu to utilizēšanu," viņš papildina. Latvijā veipus nepārstrādā, tuvākās iespējas to izdarīt esot Lietuvā. Pārstrādāšana esot salīdzinoši sarežģīta, jo process ir manuāls.

"Tās (e-cigaretes – aut.) ir neliela izmēra, taču tajās ir daudz dažādu detaļu – korpuss, baterija, vadi un citas sastāvdaļas. Katrā var būt dažādi materiāli, piemēram, plastmasa, metāls, gumija un citi. Būtībā visi šie materiāli ir pārstrādājami, tomēr, lai nonāktu līdz katrai detaļai, ir jāveic manuāla izjaukšana, kas pārstrādi būtiski sadārdzina," situāciju ieskicē Aizbalts.

"No apsaimniekošanas viedokļa e-cigarete ir izstrādājums, par kura pārstrādi mums nākas piemaksāt," akcentē Aizbalts. Viņš norāda, ka arvien biežāk vienreizlietojamie veipi atrodami iepakojuma šķirošanas konteineros jeb "dzeltenajās atkritumu kastēs". Šādi gadījumi var radīt drošības riskus šķirošanas procesā.

Nav arī tā, ka Latvijā nebūtu iespējas ekoloģiski draudzīgāk atbrīvoties no e-cigaretēm. Aprunājoties ar trim Rīgas veiperiem, secināms, ka iespējas, vismaz galvaspilsētā, ir gana plašas.

Viens no e-cigarešu lietotājiem uzsver, ka no veipiem atbrīvojas pirms pārtikas veikalu apmeklējuma un izmanto izlietoto bateriju konteinerus, kas izvietoti vairumā veikalu. Otrs no izlietotajiem veipiem atbrīvojas pirms jaunu e-cigarešu iegādes – veipu veikalos ir speciāli slēgti konteineri, kas paredzēti šo preču pārstrādei. Tiesa, tur izmest varot tikai "Salt" zīmola veipus, jo konteinera atvere der tikai saltiem, resnāki vai platāki veipi jāšķiro citur.

Savukārt trešais veipotājs atklāj, ka nepilnu gadu savus "pārpalikumus" uzkrāj un regulāri tos ziedo labdarības kafejnīcai "Borščs", kur tos nodod pārstrādei un atdod Ukrainas karavīriem. Izņemtās baterijas iespējams uzlādēt, salīmēt, lai izveidotu jaudīgāku akumulatoru un izmantotu frontē, lai darbinātu rācijas vai ar maziem lukturīšiem izgaismotu tumšās tranšejas.

Veipu pārstrāde papildu galvassāpes rada ne tikai dabas aizstāvjiem, pārstrādātājiem, bet arī veikalu apsargiem. Pēteris (vārds mainīts) ir kādas lielas būvniecības uzņēmumu ķēdes veikala apsargs. Viņš šajā darbavietā ir gandrīz gadu un visu šo laiku saskāries ar, kā pats viņus raksturo, "sīkajiem ķeksētājiem". Pie visiem šī uzņēmuma veikaliem ārpusē ir novietoti konteineri, kur iespējams atbrīvoties no baterijām, spuldzēm, mazās elektrotehnikas.

"Izmet daudz ko – fēnus, planšetdatorus, telefonus, skandas, arī veipus, ko pēc tam ved pārstrādāt. Tagad iedomājies – ja tu vari izmest skandu, tas caurums ir gana liels," apstākļus raksturo Pēteris. Viņš ir pārliecināts, ka ar "sīkajiem ķeksētājiem" ir saskāries katrs pieredzējis apsargs, kuram tuvumā ir šāda tipa konteiners. Pēc kolēģu stāstītā, agrāk tos regulāri pārbaudījuši bezpajumtnieki, kas meklējuši vērtīgas lietas, bet pēc vienreizlietojamo veipu ienākšanas tirgū "inspekcijai" pievienojušies nepilngadīgie. "Viens ir pusaudži, bet tos parasti pa gabalu var redzēt – ka slapstās, gaida momentu. Izej ārā, paskaties uz viņiem, viņi parasti aiziet un atgriežas vēlāk. Bet ir arī pavisam sīkie – vienpadsmit, divpadsmit gadi. Nu, sejā bērns, totāls bērns. Augumā desmit, divdesmit centimetrus augstāki nekā pats konteiners. Viņi uzrodas no nekurienes, ātri "ieņurko" konteinerā tā, ka kājas gaisā karājas, savāc veipus un bēg projām. Tur tā tehnika ir atstrādāta, viņi to dara ātri," darba aizkulises raksturo Pēteris. "Pusaudži tā nebaidās, viņiem vienalga, vēl tev kaut ko pateiks, vidējo pirkstu parādīs. Bet tie mazākie – viņi baidās, ka noķers, ātri uzrodas un ātri pazūd. Žipčiki."

Pēc Pētera kolēģu stāstītā, iespējams, tieši veipu "ķeksēšana" bijis iemesls, kādēļ veikals sācis iztukšot šķirojamo konteineru saturu pēc katras darba dienas, lai tos kāds nevarētu iztukšot nakts aizsegā. "Jāķer! Bet vispār veipiem vajadzētu atsevišķus konteinerus, kuros nevar ielīst," vaicāts par iespējamo risinājumu, stāsta apsargs.

Projektu "Pētnieciskās žurnālistikas un faktu pārbaudes stiprināšana "Delfi" redakcijā" finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild portāls "Delfi". #SIF_MAF202