Saeima aptur ģimnāziju kritizētos likuma grozījumus par iestājeksāmeniem  (20)

Iepriekš Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) informēja, ka izmaiņas ir nepieciešamas, lai veidotu vienotu pieeju uzņemšanai vidējās izglītības programmā gan vidusskolās, gan valsts ģimnāzijās, ievērojot arī vienotu pieeju izglītojamo uzņemšanai.

Līdz ar to pamatizglītības sertifikātā uzrādītais mācību sasniegumu vērtējums attiecīgajā mācību priekšmetā kalpos kā konkursa atlases kritērijs.

Savukārt valsts, pašvaldību un valsts augstskolu vispārējās vidējās izglītības iestādes, uzņemot izglītojamos vispārējās vidējās izglītības programmā, ar dibinātāja atļauju ir tiesīgas rīkot iestājpārbaudījumus, kā arī noteikt uzņemšanas kritērijus.

Šādā gadījumā vispārējās vidējās izglītības iestādes ar dibinātāja atļauju ir tiesīgas gan rīkot iestājpārbaudījumus un noteikt uzņemšanas kritērijus, gan nerīkojot iestājpārbaudījumus, noteikt tikai uzņemšanas kritērijus.

Ja pašvaldības teritorijā ir vairākas vispārējās izglītības iestādes, pašvaldība ir tiesīga organizēt vienotus iestājpārbaudījumus un noteikt vienotus uzņemšanas kritērijus.

Ņemot vērā, ka ar 2022./2023. mācību gadu valsts pārbaudes darbu norise tiek organizēta centralizēti, likumprojekts nosaka, ka mācību priekšmetos, kuros izglītojamie kārto centralizētos eksāmenus, vispārējās vidējās izglītības iestādes nav tiesīgas rīkot iestājpārbaudījumus.

Savukārt, lai nodrošinātu savlaicīgu izglītojamo informētību par iestājpārbaudījumu rīkošanas nosacījumiem kā arī uzņemšanas kritērijiem vidējās izglītības pakāpē, tiek paredzēts, ka izmaiņas stājas spēkā 2023. gada 1. septembrī.

Kā norāda IZM, Saeimas lēmums patlaban noved pie situācijas, ka ģimnāzijas šogad nav tiesīgas rīkot iestājpārbaudījumus.

Izslēdzot no dienas kārtības likumprojekta izskatīšanu, deputāti ir atstājuši spēkā 2018. gadā pieņemto Vispārējās izglītības likuma 41. panta 3.punkta redakciju, kas nosaka:

"Valsts, pašvaldību un valsts augstskolu vispārējās vidējās izglītības iestādes, uzņemot izglītojamos vispārējās vidējās izglītības programmā, ar dibinātāja atļauju ir tiesīgas rīkot iestājpārbaudījumus atbilstoši valsts pamatizglītības standartam un noteikt uzņemšanas kritērijus. Mācību priekšmetos, kuros izglītojamie kārto centralizētos eksāmenus, vispārējās vidējās izglītības iestādes nav tiesīgas rīkot iestājpārbaudījumus."

IZM sagatavotajos Vispārējās izglītības likuma labojumos, ko svītroja no darba kārtības, bija paredzēts, ka 41. panta 3. punkta pēdējā teikumā noteiktā norma stājas spēkā tikai no 2023. gada 1. septembra.

Vienlaikus Saeimas deputātiem būtu bijusi iespēja debatēt par šo pantu un tā attiecināšanu uz ģimnāzijām, nepieciešamības gadījumā precizējot redakciju.

Svītrojot minētā likumprojekta izskatīšanu no Saeimas darba kārtības ir panākts rezultāts, kas ir tieši pretējs IZM ierosinājumam – novērst ierobežojumus 2018. gada likuma redakcijā, kas (saistībā ar centralizēto eksāmenu ieviešanu 9. klasēm) apgrūtina iestājeksāmenu rīkošanu ģimnāzijām šogad un diskutēt par šī jautājuma likumiskiem risinājumiem nākotnē.

Minēto likuma grozījumus iepriekš kritizēja ģimnāziju pārstāvji. Portāls "Delfi" vēstīja, ka Rīgas un reģionu valsts ģimnāzijas arī turpmāk vēlas rīkot iestājpārbaudījumus potenciālajiem 10. klases audzēkņiem, lai nebūtu jāuzņem visi "švakie" un četrinieki". Izņēmums gan ir Rēzeknes un Daugavpils valsts ģimnāzijas, kurās skolēnus "izsijās" pēc citiem kritērijiem.