Saeima ceturtdien, 30. martā, pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Imigrācijas likumā, ar kuriem paredzēts ļaut Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem iegūt uzturēšanās atļauju, nokārtojot latviešu valodas eksāmenu, ko nepieciešamības gadījumā varētu kārtot divreiz.
Imigrācijas likuma pārejas noteikumu 58. punkts paredz, ka Krievijas pilsoņiem, kuri ir saņēmuši pastāvīgās uzturēšanās atļauju, pastāvīgās uzturēšanās atļaujas ir derīgas līdz 2023. gada 1.septembrim.
Ja attiecīgās personas vēlās atkātoti saņemt pastāvīgās uzturēšanās atļauju, šīm personām cita starpā līdz 2023. gada 1. septembrim ir jāiesniedz Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (PMLP) apliecinājums par valsts valodas apguvi.
Tā kā atbilstoši minētajai normai attiecīgās izsniegtās pastāvīgās uzturēšanās atļaujas vairs nebūs derīgas no 2023. gada 2. septembra, personām, kuras vēlēsies turpināt uzturēties Latvijā uz līdzvērtīga tiesiskā pamata, vienlaikus ar apliecinājumu par valsts valodas prasmes pārbaudes nokārtošanu būs jāiesniedz pieteikums Eiropas Savienības (ES) pastāvīgā iedzīvotāja statusa pieprasīšanai. Šāda pieteikuma izskatīšanas termiņš ir līdz trīs mēnešiem.
Iekšlietu ministrijā (IeM) skaidroja, ka, ievērojot attiecīgo pieteikumu izskatīšanas procesu, kā arī iespējamo pieteikumu lielo skaitu īsā laika posmā, var veidoties situācijas, ka persona ir izpildījusi Imigrācijas likuma prasības, bet viņas pastāvīgās uzturēšanās tiesības ir zaudējušas derīgumu pirms pieteikuma par ES pastāvīgā iedzīvotāja statusa izskatīšanas, un persona zaudē ar pastāvīgās uzturēšanās tiesībām saistīto veselības aprūpes, izglītības ieguves, nodarbinātības u.c. tiesību apjomu.
Lai novērstu šādas situācijas, Imigrācijas likumā plānots paredzēt garāku laiku attiecīgo pieteikumu izskatīšanai un attiecīgi arī pastāvīgās uzturēšanās tiesību zaudēšanai.
Tāpat, lai veicinātu sekmīgu valsts valodas apguvi nepieciešamajā līmenī, likumprojekts paredz, ka attiecīgās pastāvīgās uzturēšanās atļaujas nezaudē derīgumu, ja personai ir noteikta atkārtota valsts valodas prasmes pārbaude līdz 2023. gada 30. novembrim. Šādā gadījumā, lai pēc valsts valodas pārbaudes nokārtošanas persona varētu iesniegt nepieciešamos dokumentus – pieteikumu ES pastāvīgā iedzīvotāja statusa pieprasīšanai, plānots noteikt šo dokumentu iesniegšanai vienu mēnesi – līdz 2023. gada 31. decembrim.
Ja persona nebūs pieteikusies valsts valodas prasmes pārbaudes kārtošanai vai nebūs iesniegusi nepieciešamos dokumentu ES pastāvīgā iedzīvotāja statusa pieprasīšanai, tās pastāvīgās uzturēšanās atļauja zaudēs spēku attiecīgi 2023. gada 2. septembrī vai 2024. gada 2. janvārī.
Likuma izmaiņas pirmajā lasījumā atbalstīja 69 deputāti, bet 12 balsoja "pret" un astoņi balsojumā atturējās.
Likuma grozījumiem ir noteikta steidzamība, tādējādi tie stāsies spēkā pēc tam, kad Saeima izmaiņas būs pieņēmusi otrajā lasījumā.
Jau vēstīts, ka 2022. gada 22. septembrī Saeima pieņēma grozījumus Imigrācijas likumā, kas būtiski apgrūtinās Krievijas un Baltkrievijas pilsoņu iespējas saņemt uzturēšanās atļaujas Latvijā.
Likuma izmaiņas paredz, ka Krievijas pilsonim, kurš pirms Krievijas pilsonības iegūšanas ir bijis Latvijas pilsonis vai Latvijas nepilsonis, pastāvīgās uzturēšanās atļauja būs derīga līdz 2023. gada 1. septembrim. Ja persona vēlēsies atkārtoti saņemt pastāvīgās uzturēšanās atļauju, tai līdz attiecīgā termiņa beigām būs jāiesniedz apliecinājums par valsts valodas apguvi atbilstoši likumā noteiktajam.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
