Pēc opozīcijas pārmetumiem Saeima atceļ steidzamību sabiedrisko mediju apvienošanai

"Delfi" jau vēstīja, ka Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija trešdien, 29. martā, lēma atcelt steidzamību likumprojektam, kas paredz 2024. gada janvārī apvienot Latvijas Radio un LTV. Komisijas priekšlikumu ceturtdien atbalstīja parlaments.

Pirms balsojuma pārmetumus par sabiedrisko mediju darbu pauda atsevišķi deputāti, tostarp Aleksandrs Kiršteins (NA), kurš kolēģiem skaidroja savus iesniegtos priekšlikumus Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā, paredzot ierobežot krievu valodas lietojumu sabiedriskajos medijos un liegt vienotajā medijā ieņemt amatus cilvēkiem, kas strādājuši ārzemju finansētā nevalstiskajā organizācijā.

Tāpat Kiršteins norādīja, ka sabiedrisko mediju apvienošanas koncepcija nebija izstrādāta.

"Ja mēs runājam par to, ka nav izstrādāta koncepcija, piedodiet, Sorosa fonda valdes locekle un priekšsēdētāja savā laikā vadīja Mediju apakškomisiju, vai tiešām jūs apšaubiet, ka tik lieliska nevalstiskā organizācija nav godam strādājusi pie šīs koncepcijas? Un tagad mēs iesakām reāli sakārtot redakcionālo darbību un atjaunot, lai redakcijas galvenajai redaktorei būtu padome kā savā laikā Zigmundam Skujiņam bija padome ar vairāk nekā 20 cilvēkiem no reliģiskajām, uzņēmējdarbības, kultūras u.c. aprindām," klāstīja deputāts.

Savukārt opozīcijas deputāts Viktors Valainis (ZZS) kā nenormālu situāciju vērtēja to, ka sabiedriskajos medijos koalīcija tiek aicināta 10 reizes vairāk nekā opozīcija. "Ir ziņu raidījumi, kuros tiešām mēģina ievērot šo proporciju, bet atšķirīga situācija ir ar diskusiju raidījumiem. Mums regulāri pārmet, ka opozīciju nedzird. Kā viņu var dzirdēt, ja viņu nekur neņem?" pauda Valainis un piebilda, ka šajā jomā būtu nepieciešamas reformas.

Opozīcijas deputāts Ainārs Šlesers (LPV) pievienojās sacītājam, uzsverot, ka "LTV un Latvijas Radio vadība ir korumpēti" un šie mediji "skalo smadzenes sabiedrībai", aicinot uz raidījumiem varu slavinošus ekspertus.

"Ziniet, kas tie par ekspertiem? Sorosieši. Bet kas ir sorosists? Tā ir Sarmīte Ēlerte, kas ilgstoši vadīja Sorosa fondu Latvijā. Stipendiāti. Apskatieties, kuri ir bijuši Sorosa fonda stipendiāti. Kāpēc nenotiek izmeklēšana, kādā veidā tiek skalotas smadzenes un pašreiz mēs izliekamies par muļķīšiem," klāstīja Šlesers.

Politiķis arī kritizēja faktu, ka LTV atteicās "paust alternatīvu" viedokli par "Latvijas pirmajā vietā" pagājušajā vasarā īstenoto parakstu vākšanu par atbalstu dabiskai ģimenei.

"Mums ir jāpanāk, lai visi viedokļi sabiedriskajos medijos tiktu respektēti un uzklausīti. Nevar būt, ka nāk tikai tie eksperti, kam Sorosa stipendiāta kartiņa kabatā. Kādreiz komunistus aicināja, tagad sorosistus," prātoja Šlesers.

Opozīcijas deputāte Leila Rasima (P) secināja, ka šodien īpaši skaļi izskan sabiedrisko mediju nomelnošanas kampaņa. "Es pati esmu strādājusi Latvijas Radio, un jebkādas runas par korumpantiem nav taisnība. Tās ir absolūtas muļķības un ir būtībā instruments demokrātijas graušanai. Šādas lietas ir runājis Tramps. Nepieļausim šādu runu atkārtošanos," mudināja Rasima.

Arī opozīcijas deputāte Jana Simanovska (P) uzsvēra, ka sabiedriskie mediji ir demokrātijas garants, sevišķi tagad, kad Krievija iebrukusi Ukrainā. "Redzot milzīgo dezinformācijas apjomu, mēs saprotam, ka nav spēcīgāki ieroči pret dezinformāciju kā sabiedriskie mediji. Nomelnot sabiedriskos mediju ir bīstami demokrātijai, jo ar mediju nomelnošanu sākās demokrātijas novākšana," uzsvēra deputāte.