"Briesmīgs stāsts un bezjēdzīgi zaudēta dzīvība," izdzirdot stāstu par neseno pārdozēšanas gadījumu Ogrē, kad jaunietis zaudēja dzīvību, jo viņa draugi baidījās saukt neatliekamo palīdzību, nosaka Nīderlandes nevalstiskās organizācijas "Mainline" pārstāve Mahtelda Buša. Viņas ikdienas darbs ir saistīts ar vielu izraisītā kaitējuma mazināšanu Nīderlandē, un šajā valstī Ogres gadījumam līdzīga situācija būtu krietni mazāk iespējama, jo par narkotiku lietošanu tur nedraud nonākšana aiz restēm. Pētot citu valstu pieredzi, "Delfi" noskaidroja, ka Latvija ir viena no retajām Eiropas valstīm, kur no narkotiku lietošanas vēl mēģina atturēt ar bailēm no cietuma, pārsvarā valstis jau ieviesušas efektīvākas metodes, kā cīnīties pret atkarību.
Miksēšana var būt nāvējoša
Pie sešpadsmitgadnieka nāves Ogrē varētu būt vainojama ekstazī (MDMA) lietošana kopā ar marihuānu, izriet no Valsts policijas (VP) iepriekš paustā.
Nīderlandē, kuras kopējais iedzīvotāju skaits pārsniedz 17 miljonus, ekstazī ir viena no populārākajām apreibināšanās vielām. "Dati liecina, ka cilvēku skaits, kas pamēģinājuši MDMA, Nīderlandē ir virs viena miljona. Cilvēku, kas atbildējuši, ka MDMA lietojuši pēdējā mēneša laikā, – ap 150 tūkstošiem. Neskatoties uz vielas popularitāti, ekstazī izraisīto nāves gadījumu ir maz – noteikti mazāk par desmit gadā. Gandrīz visos letālajos gadījumos lietotāji MDMA ir lietojuši kopā ar citām vielām, piemēram, alkoholu, kas paaugstina riskus," stāsta Buša.
Ogres traģēdijas līdzšinējos skaidrojumos arī minēta iespējama "vielu miksēšana", jo kompānijā esot lietota arī marihuāna. Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centra (RPNC) narkoloģijas palīdzības dienesta vadītāja Astrīda Stirna norāda, ka "marihuānas un MDMA lietošana kopā paaugstina pārdozēšanas un veicina ātrāku atkarības veidošanās risku". Latvijas Universitātes (LU) pasniedzēja Kristiāna Diāna Bebre, kura universitātē socioloģijas studentiem pasniedz ar narkotikām saistītus kursus, papildina, ka lietotāji Latvijā aizliegtās vielas nevar laboratoriski pārbaudīt un līdz ar to nevar zināt, vai konkrētā viela ir tā, ko vēlējušies pirkt.
Tomēr Ogres stāstā bija vēl kāda būtiska nianse. Kompānijas biedri, kurā savu pēdējo vakaru pavadījis jaunietis, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam (NMPD) zvanījuši divarpus stundas pēc tam, kad jaunietim palicis slikti. Eksperti medijiem jau norādījuši – ja vien NMPD zvanu būtu saņēmis ātrāk, puisi, iespējams, varētu glābt. "Lai izvairītos no šādiem gadījumiem, vielu lietošanai jābūt dekriminalizētai. Cilvēkiem vienmēr ir jābūt iespējai vērsties pēc palīdzības, nebaidoties no soda. Pat tad, ja viņi lieto aizliegtas vielas," nostāju pauž Buša.
"Trauma pret policiju"
Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centra (ENNUC) materiālos norādīts – vielu lietošanas dekriminalizācija paredz, ka lietošana, glabāšana un pirkšana joprojām ir aizliegta, vielas legāli nav pieejamas, taču lietotājus nevar krimināli sodīt. Citas valstis izvēlas tā vietā piemērot administratīvo sodu, bet vēl citas – nesodīt vispār. Vielu tirgotājiem, pārvadātājiem joprojām paredzēta kriminālatbildība.
Tieslietu ministrijā (TM) norāda, ka Latvijā šī brīža regulējums teorētiski dod iespēju atcelt administratīvo sodu personām, kas vielas policijai nodevušas labprātīgi vai vērsušās pēc medicīniskas palīdzības. Arī dažās ārzemju publikācijās minēts, ka vielu lietošana Latvijā ir dekriminalizēta, tomēr "Delfi" izpētītais liecina, ka par narkotiku Latvijā joprojām ir liela iespēja nonākt aiz restēm. Likums arī paredz – ja lietotāju pieķer policija, par pirmo pārkāpumu tiek piespriests administratīvais sods. Bet, ja lietotāju gada laikā pieķer atkārtoti, draud cietumsods līdz trim gadiem.
Vai Latvijā būtu jāievieš narkotiku lietošanas dekriminalizācija? "Atkarīgs no tā, kāds ir mērķis. Politiķiem aizlieguma politika ir noderīga, lai iegūtu vēlētāju balsis. Politiķis ir kā varonis, kas mūs glābs ar aizliegumu," stāsta LU pasniedzēja Bebre. Un uzreiz arī piebilst: "Ja mums rūp sabiedrības veselība, valsts resursu neizniekošana un mēs vēlamies savus likumus balstīt zinātnē, tad dekriminalizācija būtu jāievieš." Viņa norāda uz vēl kādu aizlieguma politikas blakni, proti, tā veidojot "traumu pret policiju". "Cilvēki neredz policistus kā sabiedrības aizstāvjus, bet kā biedus, no kuriem ir jāizvairās. Tā ir problēma," skaidro Bebre.
Narkoloģe Stirna dekriminalizācijas ideju nenoraida, bet aicina nesteigties: "Veselības aprūpes nozarē ir jāattīsta ārstniecības programmas, vienlaikus jābūt pieejamiem arī sociālajiem pakalpojumiem, tad var runāt par kriminālsodu atcelšanu par neliela daudzuma narkotisko vielu glabāšanu un iegādāšanos." Viņasprāt, kriminālsodu varētu atcelt tikai tiem pieķertajiem, kas uzsāk ārstēšanos, bet pārējiem joprojām jāpiemēro stingrs soda mērs. Datu, kas apliecinātu, ka iespējams cietumsods atturētu cilvēkus no lietošanas, RPNC rīcībā nav. Bebre norāda, ka kriminalizācijas efekts ir pretējs: "Ir daudz pētījumu, kas parāda, ka aizlieguma un sodīšanas politika ir izgāzusies. Ne tikai iztērēta milzu nauda šīs politikas īstenošanā, bet palielinājies lietotāju skaits un tie kļuvuši arvien jaunāki."
TM norāda, ka narkotiku lietošanas dekriminalizācijas iespēja apspriesta Saeimas Juridiskās komisijas Krimināltiesību apakškomisijas sēdēs 2020. un 2021. gadā. Šo risinājumu politiķi neatbalstīja. Savukārt Veselības ministrija trīs darba dienu laikā neatbildēja uz portāla "Delfi" uzdotajiem jautājumiem par šo tematu.
Kā risina citur Eiropā?
No dekriminalizācijas aizstāvju puses regulāri dzirdams ieteikums "paskatīties uz Portugāles piemēru". Portugālē pagājušā gadsimta beigās bija narkotiku lietošanas krīze, un izskanēja spekulācijas, ka aptuveni viens no simt cilvēkiem ir atkarīgs no heroīna. Papildu finansējuma novirzīšana vielu apkarotājiem un lielāki cietumsodi situāciju neuzlaboja, tāpēc 2001. gadā narkotiku lietošana tika dekriminalizēta. Šāda pieeja mazināja pārdozēšanas gadījumus, jauno HIV gadījumu un ieslodzīto, kas atrodas cietumā par narkotiku pārkāpumiem, skaitu.
Dekriminalizācija pati par sevi visas ar narkotikām saistītās problēmas atrisināt nevar, tai jānāk komplektā ar prevencijas un kaitējuma mazināšanas pasākumiem, kā arī ārstēšanās iespējām, akcentē eksperti. Kā pozitīvs prevencijas pasākumu piemērs pasaulē uzskatāms tā saucamais "Islandes modelis", kura pamatā ir jauniešu nodarbināšana ārpus skolas. Katram jaunietim reizi gadā izsniedz kuponu aptuveni 500 ASV dolāru vērtībā, un to var tērēt jebkādām ārpusskolas aktivitātēm, piemēram, sportam, mūzikai, mākslai, dejām. Šāda prakse ne tikai palīdzēja samazināt narkotiku lietošanas izplatību jauniešu vidū, bet arī atturēja jauniešus no alkohola lietošanas. Pēc aptauju datiem,1998. gadā 42% Islandes skolēnu (15–16 gadi) atzina, ka regulāri piedzeras. Pēc nepilniem 20 gadiem šis rādītājs bija 5%. Latvijā saskaņā ar SPKC datiem 2019. gadā narkotikas pamēģinājuši 27% skolas vecuma jauniešu (15–16 gadi), šis rādītājs ir par desmit procentpunktiem augstāks nekā vidēji Eiropā. Savukārt alkoholu pamēģinājuši 89% no aptaujātajiem skolēniem, 47% dzēruši pēdējā mēneša laikā, bet regulāri (20 vai vairāk reižu gadā) alkoholu lieto 10% jauniešu šajā vecuma grupā.
Projektu "Pētnieciskās žurnālistikas un faktu pārbaudes stiprināšana "Delfi" redakcijā" finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild portāls "Delfi". #SIF_MAF2022
