'Īpaši aktuāli un neatliekami' – grozījumus Informācijas atklātības likumā raksturo SAB

Jau gadiem ilgi bijuši dažādu atbildīgo valsts institūciju vairākkārtīgi mēģinājumi sakārtot informācijas dienesta vajadzībām aizsardzības regulējumu. Strādājot pie Ministru kabineta noteikumu jaunās redakcijas, secināts, ka labākais risinājums minētā regulējuma sakārtošanai ir tā pārcelšana uz likumu "Par valsts noslēpumu", informēja SAB.

Ieviešot šīs izmaiņas, tikšot novērstas klasifikācijas nepilnības un stiprināta informācijas dienesta vajadzībām aizsardzība. Vienlaikus tā drošības prasības netiks paaugstinātas un personai darbam ar šādu informāciju nebūs nepieciešams saņemt speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam.

Tāpat ar šiem grozījumiem drošības prasības tiks nodalītas divās grupās - informācija dienesta vajadzībām un konfidenciāla, slepena un sevišķi slepena informācija.

Arī kaimiņvalstīs - Lietuvā un Igaunijā - informācijai dienesta vajadzībām tiekot noteikta aizsardzība kā valsts noslēpumam, argumentē SAB.

Pēc visu trīs Latvijas drošības iestāžu iniciatīvas tika izstrādāti grozījumi konkrētajos likumos un SAB iesniedza tos izskatīšanai Saeimā.

Reaģējot uz publiskajā telpā izskanējušajām bažām par to, ka minētie grozījumi varētu mazināt sabiedrības piekļuvi informācijai, SAB norāda uz normatīvajos aktos noteikto. Proti, persona arī turpmāk varēšot piekļūt informācijai dienesta vajadzībām, ja tas ir nepieciešams darba pienākumu pildīšanai darbam nepieciešamajā apjomā.

Nelikumīga informācijas dienesta vajadzībām nozaudēšana vai izpaušana var apgrūtināt iestādes darbu un funkciju izpildi, tādējādi radot apdraudējumu valsts interesēm, uzsver SAB.

Attiecībā uz Informācijas atklātības likumā noteikto piekļuvi ierobežotas pieejamības informācijai saglabāsies līdzšinējā kārtība, norāda specdienesta pārstāvji.

Ņemot vērā jau vairāk nekā gadu ilgstošo karadarbību Ukrainas teritorijā, Latvijas drošības stiprināšana ir prioritāte, tādēļ šie grozījumi ir īpaši aktuāli un neatliekami, argumentē SAB.

Jau ziņots, ka Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija otrdien virzīšanai pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā "Par valsts noslēpumu", Informācijas atklātības likumā un Krimināllikumā. Komisija lūgs trešdien parlamentu grozījumus virzīt steidzamībās kārtā.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai likumprojektus lūdza nodot Nacionālās drošības komisija (NDK), savukārt iniciatīvas autori ir specdienesti - SAB, Valsts drošības dienests (VDD) un Militārās izlūkošanas un drošības dienests (MIDD).

Likums "Par valsts noslēpumu" paredz, ka informāciju, kas ir valsts noslēpums, pēc svarīguma klasificē sevišķi slepenā, slepenā un konfidenciālā informācijā. Tagad rosināts šo sadalījumu papildināt ar informāciju dienesta vajadzībām.

Grozījumi paredz, ka par informāciju dienesta vajadzībām atzīstama tāda iestādes vadītāja noteikta informācija, kas saistīta ar iestādes funkciju izpildi un paredzēta iestādes pamatdarbības nodrošināšanai un kuras nozaudēšana vai nelikumīga izpaušana var apdraudēt valsts intereses, apgrūtināt iestādes darbu un tai noteikto funkciju izpildi.

Attiecībā uz valsts noslēpuma slepenības saglabāšanas termiņiem tiek piedāvāts, ka informācijai dienesta vajadzībām tiek noteikta slepenība uz trīs gadiem.

Savukārt no Informācijas atklātības likuma pantu, kas definē informāciju dienesta vajadzībām, rosināts turpmāk izslēgts. Šis likums patlaban nosaka, ka par informāciju dienesta vajadzībām uzskatāma Latvijā radīta aizsargājama informācija, kas saistīta ar valsts drošību un nesatur valsts noslēpumu, informācija, kuru Latvijai nodevusi ārvalsts, starptautiska organizācija vai tās institūcija un kura klasificēta kā "RESTRICTED", kā arī ar šo informāciju saistītā Latvijā radītā informācija.

Tikmēr Latvijas Žurnālistu asociācija (LŽA) aicina Saeimā nenoteikt steidzamību likumu grozījumiem un organizēt diskusiju par tiem ar nevalstiskajām organizācijām un žurnālistiem, iesaistot arī Tieslietu ministriju.