Latvijā ieviesīs valsts aizsardzības dienestu; pirmais iesaukums jau šovasar  (68)

Nebalsoja pieci sēdē klātesošie partijas "Latvija pirmajā vietā" deputāti - Oļegs Burovs, Kristaps Krištopans, Vilis Krištopans, Linda Liepiņa un Ramona Petraviča.

Likuma mērķis ir nodrošināt Latvijas pilsoņu sagatavošanu valsts aizsardzības uzdevumu veikšanai, kā arī stiprināt valsts un sabiedrības noturību un reaģēšanas spējas kā daļu no visaptverošas valsts aizsardzības.

Likums nosaka, ka valsts aizsardzības dienests ir valsts dienesta veids, kas ietver valsts aizsardzības militāro dienestu, kā arī valsts aizsardzības civilo jeb alternatīvo dienestu. Valsts aizsardzības dienestam būs pakļauti vīrieši viena gada laikā pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas. Likums nosaka, ka iesaukšanai valsts aizsardzības dienestā ir pakļauti pilsoņi - vīrieši, kuri dzimuši pēc 2004. gada 1. janvāra.

Pilsonis, kas pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas turpinās iegūt izglītību (izņemot augstāko izglītību), būs pakļauts valsts aizsardzības dienestam viena gada laikā pēc izglītības iestādes absolvēšanas.

Ja pilsonis pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas turpinās iegūt izglītību (izņemot augstāko izglītību) un nebūs absolvējis izglītības iestādi līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai, viņš būs pakļauts valsts aizsardzības dienestam viena gada laikā pēc 24 gadu vecuma sasniegšanas.

Likums arī nosaka, ka valsts aizsardzības dienestam būs pakļauti vīrieši līdz 27 gadu vecumam, ja būs zudis attiecībā uz viņiem lēmumā par valsts aizsardzības dienesta atlikšanu noteiktais pamats.

Likums nosaka, ka valsts aizsardzības militārajam dienestam brīvprātīgi varēs pieteikties vīrieši un sievietes no 18 gadu vecuma līdz 27 gadu vecumam. Personas, kuras būs brīvprātīgi pieteikušās valsts aizsardzības dienestam, uzsāks dienesta izpildi 2023. gada 1. jūlijā.

Attiecībā uz ārvalstīs dzīvojošajiem likums paredz, ka līdz 2027. gadam valsts aizsardzības dienestā neiesauks pilsoņus, kuri pastāvīgi dzīvo ārvalstīs un savu dzīvesvietas adresi ārvalstīs ir paziņojuši Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei.

Likumā arī noteikti veidi, kādos būs iespējams pildīt valsts aizsardzības militāro dienestu. To varēs pildīt 11 mēnešus Nacionālo bruņoto spēku (NBS) regulāro spēku vai Zemessardzes vienībā. To varēs pildīt piecus gadus Zemessardzē kopumā, pildot dienesta uzdevumus ne mazāk kā 21 individuālās apmācības dienu un ne vairāk kā septiņas kolektīvās apmācības dienas katru gadu.

Dienestu varēs pildīt piecu gadu laikā apgūstot augstskolu un koledžu studentiem paredzēto rezerves virsnieka programmu militārās izglītības iestādē un NBS vienībā, kuras kopējais apmācību un dienesta uzdevumu izpildes laiks nav mazāks par 180 dienām.

Likumā arī paredzēti gadījumi, kad pilsoņi nebūs pakļauti valsts aizsardzības dienestam. Tam nepakļaus pilsoņus, kuru veselības stāvoklis neatbilst valsts aizsardzības dienestam noteiktajām prasībām. Tāpat neiesauks pilsoņus, kuru aizgādībā ir bērns, ja otrs bērna vecāks ir miris vai otram vecākam nav iespēju īstenot aizgādību, vai otrs vecāks ir iesaukts valsts aizsardzības dienestā, kā arī pilsonis, kurš ar bāriņtiesas lēmumu ir vienīgais aizbildnis vai audžuģimenē ir vienīgais aprūpētājs.

Dienesta netiks iesaukts pilsonis, kuram ir pienākums rūpēties par savu laulāto vai vecākiem, ja viņš ir vienīgais aprūpētājs. Neiesauks arī pilsoni, kuram ir arī kādas citas valsts pilsonība, ja viņš ir dienējis ārvalstu militārajā dienestā vai ir pildījis ārvalstīs valsts aizsardzības civilo dienestu, izņemot gadījumu, ja viņš valsts aizsardzības dienestam piesakās brīvprātīgi.

Dienestā neiesauks Pulkveža Oskara Kalpaka profesionālās vidusskolas absolventi, kā arī pilsoņi, kuri profesionālajā dienestā nepārtraukti nodienējuši ne mazāk kā 11 mēnešus.

Neiesauks arī Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm, kuras minētajās iestādēs nepārtraukti nodienējušas ne mazāk kā divus gadus. Dienestam nepakļaus pilsoņus, kuri ir sodīts par smagu vai sevišķi smagu noziegumu.

Likumā ietverts arī pants par valsts aizsardzības dienesta atlikšanu. To varēs Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonas ar speciālo dienesta pakāpi, ja tās dien minētajās iestādēs un nav nepārtraukti nodienējušas divus gadus, kā arī valsts drošības iestāžu amatpersonas, kuras dien minētajās iestādēs.

Dienestu varēs atlikt pilsonis, kuram valsts aizsardzības dienestu nepieciešams atlikt veselības stāvokļa dēļ. Dienestu varēs arī atlikt pilsonis, kurš kriminālprocesā ir atzīts par aizdomās turēto vai apsūdzēto, ka arī pilsonis, kurš ir sodīts par noziedzīgu nodarījumu.

Likums nosaka, ka valsts aizsardzības dienestu varēs atlikt pilsonis, kurš svarīgu iemeslu dēļ vēlas pildīt dienestu citā laikā, bet ne vēlāk kā līdz 26 gadu vecumam. Likumā kā svarīgie iemesli minēti - ir iegūta stipendija augstskolā, ir valsts izlases dalībnieks kādā sporta veidā, atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā, kopj bērnu līdz pusotra gada vecumam, ir svarīgi ģimenes apstākļi un citi iemesli.

Par izvairīšanos no dienesta draudēs kriminālatbildība.

Likums nosaka, ka valsts aizsardzības dienestam pakļautajām personām, kuras savu domu, apziņas vai reliģiskās pārliecības dēļ nevar pildīt valsts aizsardzības militāro dienestu, to var aizstāt ar alternatīvo dienestu, ko pilda 11 mēnešus Aizsardzības ministrijas padotībā esošajās iestādēs.

Veidu, kādā pilsonis pilda valsts aizsardzības militāro dienestu, nosaka, ņemot vērā NBS noteiktās prioritātes un uzdevumu izpildei nepieciešamā personālsastāva nodrošinājumu.

Likums nosaka, ka pilsonis, kurš apgūst ārsta, ārsta palīga vai māsas profesiju, studējot ārstniecības programmā, varēs izvēlēties vienu no valsts aizsardzības militārā dienesta izpildes veidiem neatkarīgi no NBS noteiktajām prioritātēm. Ņemot vērā studējošo profesionālās zināšanas un prasmes, viņus varēs iecelt ar attiecīgo jomu saistītos amatos.

Likums nosaka, ka Ministru kabinets nosaka valsts aizsardzības militārā dienesta laikā apgūstamo teorētisko un praktisko zināšanu un prasmju kopumu.

Likumā atrunāts arī veids, kā notiek iesaukums valsts aizsardzības militārajā dienestā, proti, aizsardzības ministrs izdos pavēli par iesaukumu valsts aizsardzības militārajā dienestā, nosakot tajā iesaukuma laiku un iesaucamo skaitu katram valsts aizsardzības militārā dienesta veidam. Iesaucamo skaitu noteiks, ņemot vērā Valsts aizsardzības koncepcijā, Valsts aizsardzības operatīvajā plānā un NBS attīstības plānā noteiktās vadlīnijas un prioritātes valsts aizsardzības uzdevumu pildīšanai. Pavēle tiks publicēta oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" ne vēlāk kā sešus mēnešus pirms plānotā iesaukuma.

Komplektējot valsts aizsardzības militārā dienesta iesaukumu, prioritāri tajā iekļaus pilsoņus, kuri valsts aizsardzības militārajam dienestam būs pieteikušies brīvprātīgi, kuriem varēs piedāvāt izvēlēties dienesta izpildes veidu.

Likums nosaka, ka Aizsardzības ministrija izveidos un uzturēs valsts informācijas sistēmu, kurā veiks valsts aizsardzības dienestam pakļauto pilsoņu, pilsoņu, kuri brīvprātīgi pieteikušies valsts aizsardzības militārajam dienestam, un valsts aizsardzības dienestā iesaukto pilsoņu reģistrāciju un uzskaiti. Ministru kabinets noteiks kārtību, kādā Aizsardzības ministrija veiks minēto uzskaiti un iesaukšanu.

Likums arī nosaka, ka Aizsardzības ministrija sadarbībā ar NBS izvērtēs un noteiks iesaucamo atbilstību valsts aizsardzības dienestam. Pēc izvērtēšanas attiecībā uz katru iesaucamo tiks pieņemts viens no lēmumiem – iesaukt valsts aizsardzības militārajā dienestā, atlikt dienestu vai neiesaukt valsts aizsardzības dienestā.

Ja tiks saņemts iesaucamā pieteikums alternatīvā dienesta pildīšanai, Aizsardzības ministrija to nosūtīs kontroles komisijai lēmuma pieņemšanai, kas pozitīva lēmuma gadījumā norādīs alternatīvā dienesta pildīšanas vietu.

Likums arī paredz, ka ar 2023. gada 1.jūliju papildus esošajām amata vietām Aizsardzības ministrijas struktūrā esošo valsts budžeta līdzekļu ietvaros tiks izveidota valsts aizsardzības dienesta struktūrvienība.

Iepriekš Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Eglīts (NA) "DelfiTV" raidījumā "Kāpēc" pastāstīja, ka šovasar dienestu sāks pirmie 300 jaunieši, kurus paredzēts iesaukt brīvprātīgā kārtā, un arī nākamajā iesaukumā, kas notiks 2024. gada janvārī, Valsts aizsardzības dienestā plānots rekrutēt ap 300 jauniešu.

"Jāsaprot, ka iesaucamo skaits šobrīd ir otrā plāna jautājums. Pirmais, kas jāatrisina – jāsakārto infrastruktūra, lai mēs varētu nodrošināt apstākļus, kur cilvēki var dienēt, un kvalitatīvi apmācīt viņus. Otrais – personāls, kas apmāca; ekipējuma jautājums arī ir ļoti būtisks. Mums nav jēgas paņemt baru un viņus dzenāt vilkt riepas vai jebko citu darīt. Skaidrs, ka, šos jautājumus skatot, bija jāpārskata arī šie plāni [par rekrutējamo skaitu]," skaidroja Eglīts.

Tāpēc janvārī, tāpat kā šovasar, Valsts aizsardzības dienestā plānots uzņemt vien 300 cilvēku. Arī nākamgad iecerēts, ka vairums jauniešu Valsts aizsardzības dienestam pieteiksies brīvprātīgi un pavēstes tiks sūtītas tikai tad, ja obligātajam dienestam pieteiksies mazāk kā 300 cilvēku. Šajā gadījumā un arī turpmāk jauniesaucamie tikšot izvēlēti ar īpaši veidotas datorprogrammas palīdzību, kas no katra novada pēc nejaušības principa atlasīs noteiktu iesaucamo skaitu proporcionāli novada iedzīvotāju skaitam.

Vēlāk jauniesaucamo skaitu plānots kāpināt atkarībā no spējas nodrošināt kvalitatīvu apmācību. "Mums ir ļoti daudz izaicinājumu tieši infrastruktūras jomā, ieroču sagādes un ekipējuma jomā, kur jāseko līdzi situācijai. Katru gadu atkarībā no mūsu iespējām šis skaitlis var tikt koriģēts," piebilda Eglīts.

Sākotnējais mērķis par NBS personāla divkāršošanu līdz 51 000 cilvēku, sagatavojot rezerves karavīrus, esot sasniedzams tuvākajos septiņos gados, piebilda AM amatpersona.