Saeima lemj par prasību Krievijas pilsoņiem iemācīties latviešu valodu  (27)

Likuma grozījumus atbalstīja 74 deputāti, bet pret balsoja visi 10 "Stabilitātei!" deputāti.

Imigrācijas likuma pārejas noteikumu 58. punkts paredz, ka Krievijas pilsoņiem, kuri ir saņēmuši pastāvīgās uzturēšanās atļauju, pastāvīgās uzturēšanās atļaujas ir derīgas līdz 2023. gada 1.septembrim.

Tiek lēsts, ka valsts valodas zināšanas būs jāapliecina ap 17 500 Latvijā dzīvojošiem Krievijas pilsoņiem, vairums no kuriem ir izbijuši nepilsoņi, kuri savulaik izlēmuši nevis iegūt Latvijas pilsonību, bet gan pieņemt Krievijas pilsonību.

Ja attiecīgās personas vēlās atkātoti saņemt pastāvīgās uzturēšanās atļauju, šīm personām cita starpā līdz 2023. gada 1. septembrim ir jāiesniedz Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (PMLP) apliecinājums par valsts valodas apguvi.

Tā kā atbilstoši minētajai normai attiecīgās izsniegtās pastāvīgās uzturēšanās atļaujas vairs nebūs derīgas no 2023. gada 2. septembra, personām, kuras vēlēsies turpināt uzturēties Latvijā uz līdzvērtīga tiesiskā pamata, vienlaikus ar apliecinājumu par valsts valodas prasmes pārbaudes nokārtošanu būs jāiesniedz pieteikums Eiropas Savienības (ES) pastāvīgā iedzīvotāja statusa pieprasīšanai. Šāda pieteikuma izskatīšanas termiņš ir līdz trīs mēnešiem.

Iekšlietu ministrijā (IeM) iepriekš skaidroja, ka, ievērojot attiecīgo pieteikumu izskatīšanas procesu, kā arī iespējamo pieteikumu lielo skaitu īsā laika posmā, var veidoties situācijas, ka persona ir izpildījusi Imigrācijas likuma prasības, bet viņas pastāvīgās uzturēšanās tiesības ir zaudējušas derīgumu pirms pieteikuma par ES pastāvīgā iedzīvotāja statusa izskatīšanas, un persona zaudē ar pastāvīgās uzturēšanās tiesībām saistīto veselības aprūpes, izglītības ieguves, nodarbinātības u.c. tiesību apjomu.

Lai novērstu šādas situācijas, Imigrācijas likumā paredzēts garāks laiks attiecīgo pieteikumu izskatīšanai un attiecīgi arī pastāvīgās uzturēšanās tiesību zaudēšanai.

Tāpat, lai veicinātu sekmīgu valsts valodas apguvi nepieciešamajā līmenī, likuma grozījumi paredz, ka attiecīgās pastāvīgās uzturēšanās atļaujas nezaudē derīgumu, ja personai ir noteikta atkārtota valsts valodas prasmes pārbaude līdz 2023. gada 30. novembrim. Šādā gadījumā, lai pēc valsts valodas pārbaudes nokārtošanas persona varētu iesniegt nepieciešamos dokumentus – pieteikumu ES pastāvīgā iedzīvotāja statusa pieprasīšanai, šo dokumentu iesniegšanai noteikts viens mēnesis – līdz 2023. gada 31. decembrim.

Ja persona nebūs pieteikusies valsts valodas prasmes pārbaudes kārtošanai vai nebūs iesniegusi nepieciešamos dokumentu ES pastāvīgā iedzīvotāja statusa pieprasīšanai, tās pastāvīgās uzturēšanās atļauja zaudēs spēku attiecīgi 2023. gada 2. septembrī vai 2024. gada 2. janvārī.

Saeimas vairākums noraidīja partijas "Progresīvie" priekšlikumu likumā paredzēt, ka pastāvīgās uzturēšanās atļaujas būs derīgas līdz tās termiņa beigām, proti, atļaujas turētājam nebūtu obligāti jākārto valsts valodas pārbaudījums līdz šā gada septembrim, bet gan tuvojoties brīdim, kad beigsies uzturēšanās atļaujas termiņš. Deputāts Atis Švinka (P) informēja, ka šis priekšlikums ir līdzīgs tam, kādu savulaik vēlējās piedāvāt Iekšlietu ministrija, tomēr "atsevišķu politisko spēku dēļ" šis priekšlikums neguva atbalstu.

Noraidīts tika arī "Progresīvo" priekšlikums atļaut valsts valodas prasmes pārbaudi kārtot mutiski tām personām, kuras ir sasniegušas 65 gadu vecumu.

Opozīcijas deputāte Viktorija Pleškāne (S!) pauda, ka viņai vispār nav saprotams likuma mērķis un tā virzīšanas steiga. "Ar likuma grozījumiem gribam izstumti cilvēkus no valsts? Vai tomēr gribam uzzināt viņu lojalitāti? Vai gribam pārliecināties par viņu latviešu valodas zināšanām?" klāstīja deputāte.

Opozīcijas deputāte Linda Liepiņa (LPV) atzina, ka Latvijā dzīvojošajiem ir jāmāk valsts valoda, tomēr šīs pārmaiņas nebūtu jāsasteidz, ņemot vērā, ka ar šo problēmu valsts nav tikusi galā 30 gadus. "Mans subjektīvais viedoklis ir tāds, ka esam nonākuši pie naida kurināšanas. Labāk ir nebūt krievam Latvijā," secināja Liepiņa.

Deputāts Artūrs Butāns (NA) vaicāja, pret ko opozīcijas deputātiem īsti pretestība – pret valodas apguvi vai drošības dienesta pārbaudēm? Tāpat viņš vaicāja, vai naida kurināšana ir prasība par valodas zināšanām vai tomēr naida kurināšanā ir pretošanās valodas prasmes prasībai?

Jau vēstīts, ka 2022. gada 22. septembrī Saeima pieņēma grozījumus Imigrācijas likumā, kas būtiski apgrūtinās Krievijas un Baltkrievijas pilsoņu iespējas saņemt uzturēšanās atļaujas Latvijā.

Likuma izmaiņas paredz, ka Krievijas pilsonim, kurš pirms Krievijas pilsonības iegūšanas ir bijis Latvijas pilsonis vai Latvijas nepilsonis, pastāvīgās uzturēšanās atļauja būs derīga līdz 2023. gada 1. septembrim. Ja persona vēlēsies atkārtoti saņemt pastāvīgās uzturēšanās atļauju, tai līdz attiecīgā termiņa beigām būs jāiesniedz apliecinājums par valsts valodas apguvi atbilstoši likumā noteiktajam.

Tāpat Saeima noraidīja vairāku opozīcijas pārstāvju priekšlikumu samazināt vecumu, no kāda Krievijas pilsoņiem būtu kārtojams valsts valodas pārbaudījums. Patlaban likums atbrīvo no eksāmena personas no 75 gadu vecuma. Opozīcijas deputāts Ainārs Šlesers (LPV) iesniedza grozījumus likumā, paredzot noteikt, ka apliecinājums par valsts valodas apguvi nav nepieciešams 64 gadu vecumu sasniegušām personām. Savukārt Glorija Grevcova rosināja vecuma robežu noteikt 65 gadi.

Iepriekš par vecuma robežas samazināšanu iestājās arī tiesībsargs, kas savā atzinumā par regulējumu pauda, ka tomēr būtu vērtējama iespēja samazināt prasību kārtot valsts valodas eksāmenu no 75 gadiem līdz 65 gadiem. Tiesībsargs norāda uz praksi, ka, uzņemot personas Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā, no rakstudarba rakstīšanas ir atbrīvotas 65 gadu vecumu sasniegušas personas.

Atbildes vēstules projektā tiesībsargam Iekšlietu ministrija (IeM) norāda, ka šā gada 1. janvārī stājās spēkā jauna kārtība, kas paredz, ka valsts valodas prasmes pārbaudi nekārto persona, kura ir sasniegusi 75 gadu vecumu. IeM piebilst, ka, salīdzinot ar pirms tam spēkā esošo regulējumu, ticis paplašināts to personu loks, kuras ir atbrīvotas no valodas prasmes pārbaudes kārtošanu.

IeM arī atsaucas uz Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) vērtējumu šajā jautājumā, proti, 2022. gada martā skatītajiem IZM noteikumiem par valsts valodas zināšanu apjomu un valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību.

Šo noteikumu anotācijā IZM skaidroja, ka atbrīvojums no valsts valodas pārbaudes skars personas, kas ir sasniegušas 75 gadu vecumu, kas tika pamatotas ar līdzšinējo pieredzi, eksaminējot personas, kas ir vecākas par 75 gadiem, kā arī teorētiskajā nostādnēm valodu apguvē. IZM secināja ka šādā vecumā apgūt jaunu svešvalodu ir sarežģīti.

Saeima deputāte Svetlana Čulkova (S!) uzsvēra, ka Latvijā dzīvojošie Krievijas pilsoņi nav atbraukuši, bet gan dzīvo mūsu valstī visu mūžu, šeit maksājuši nodokļus, šeit ir viņu ģimenes un mazbērni. "Šie cilvēki ir nopelnījuši cilvēcīgu attieksmi," pauda Čulkova.

Iepriekš, kad Saeimā debatēja par likuma grozījumiem, izskanēja bažas par valodas eksāmenu nenokārtojušo izraidīšanu no valsts. Deputāts Artūrs Butāns (NA) pauda, ka likumprojekts neparedz "otrajā dienā kādu deportēt". Vienlaikus viņš neizslēdza iespējamību, ka kādu valsts valodas eksāmenu nenokārtojušu Krievijas pilsoni būs no Latvijas jāizraida.

Arī deputāts Rihards Kols (NA) piekrita, ka tādi apzīmējumi kā "deportācijas" un "izsūtīšana" nav vietā, bet šī likuma izpratnē var runāt par izraidīšanu, kad personai nav tiesiska pamata uzturēties Latvijā. Viņš uzsvēra, ka šādas izraidīšanas notiek ik gadus un arī patlaban, jo šīm personām nav tiesiska pamata uzturēties Latvijā.

"Pateikt, ka būs masveida deportācijas, ir pirmsšķietami. Likums vēl nav pieņemts, neviens nav izraidīts, bet ikvienam ir tiesības nokārtot valsts valodas eksāmenu," sacīja Kols un informēja, ka izraidīšanas gadījumā spēkā ir divpusējie līgumi, kas palīdzēs personām pārcelties, tāpat Krievijai ir programma, kas palīdz tās pilsoņiem pārcelties uz dzimteni.

Arī deputāts Igors Rajevs (AS) uzsvēra, ka likuma grozījumi ir nepieciešami, lai noņemtu jebkādas bažas par iespējamu deportāciju.