Foto: DELFI

Ventspils pilsētas centrā joprojām gozējas piemineklis Jānim Fabriciusam – Sarkanās armijas komisāram. Lai gan vairākas Latvijas pašvaldības ir demontējušas vairāk padomju laikus slavinošu objektu, nekā paredz likums, Ventspils pilsētā par pieminekli Fabriciusam saka – jautājums ir neviennozīmīgs, taču tā demontāža nav domes dienaskārtībā.

Piemineklis Jānim Fabriciusam tika atklāts 1954. gada 21. februārī. Fabriciuss bija pirmais Sarkanās armijas komisārs, kurš par saviem sasniegumiem apbalvots ar četriem Sarkanā Karoga ordeņiem. Tomēr viņa militārā darbība ir mītu apvīta. Kāpēc Fabriciusa personību nevar vērtēt viennozīmīgi var lasīt šeit.

Kā iepriekš vēstīja portāls "Delfi", runas par pieminekļa demontāžu izskanējušas jau 1990. gadā – līdz ar Ļeņina pieminekļa demontāžu. Pēc gada Ventspils rajona Zlēkās darbību beidza Fabriciusam veltīts memoriālais muzejs un tika demontēts arī viņa krūšutēls.

Ventspils pašvaldība jau 1991. gadā atzina, ka Fabriciusam veltītajam piemineklim ir paliekoša mākslinieciskā un kultūrvēsturiska nozīme, tāpēc tas pilsētas centrā paliks. Turklāt vairākums pilsētnieku uzsvēra, ka Fabriciuss ir novadnieks, tamdēļ piemineklis nebūtu demontējams.

"Piemineklis Fabriciusam ir ne tikai piemiņa konkrētam cilvēkam, tā ir liecība ilgajam padomju okupācijas laikam, kas liek atcerēties un pārdomāt, cik dažādi komunistiskā ideoloģija ir ietekmējusi cilvēku likteņus. Vienlaikus tam ir noteikta vēsturiska un arī mākslinieciska vērtība un tas uzlūkojams par noteikta laikmeta kultūrvēsturisku objektu. Jāatzīmē, ka Latvijā tieši totalitāriem režīmiem (īpaši – padomju) raksturīga nekritiska un agresīva pagātnes liecību, t. sk. pieminekļu, iznīcināšana," skaidro pašvaldība.

Lai gan pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā Latvijas parlaments pieņēma likumu, kas paredzēja Latvijas pašvaldībām atbrīvoties no 69 totalitāru vai padomju režīmu slavinošiem objektiem, dažas pašvaldības gāja tālāk un pašas lēma demontēt arī sarakstā neesošos objektus.

1. aprīlī Rīgas dome deputāts Dāvis Stalts ietvītoja, ka Lembergs esot lēmis pieminekli nojaukt. Kā viņš stāsta sarunā ar "Delfi", tas esot bijis aprīļa joks, ar kuru viņš mēģinājis aizsākt diskusiju par šāda pieminekļa esamību pilsētvidē.

Arī Ventspils pašvaldībā "Delfi" skaidro, ka vietvara nav izskatījusi jautājumu par pieminekļa demontēšanu, pārvietošanu vai nojaukšanu.

Tomēr ir izskanējis priekšlikums par kvadrātkoda izvietošanu pie pieminekļa, lai, to noskenējot, mobilajā ierīcē varētu iegūt izvērstu un objektīvu informāciju par Fabriciusu un 1918.–1919. gada vēsturiskajām norisēm.

Pēc Latvijas pašvaldību sniegtās informācijas noteiktajā termiņā – līdz pērnā gada 15. novembrim – demontēti visi 69 Ministru kabineta (MK) noteikumos "Latvijas Republikas teritorijā esošo demontējamo padomju un nacistisko režīmu slavinošo objektu saraksts" iekļautie objekti, kā arī pašvaldības pēc pašu iniciatīvas nojaukušas vēl teju tikpat daudz objektu, informēja Kultūras ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Lita Kokale.

Viņa norāda, ka pašvaldības sniegušas informāciju par vēl 55 ārpus šī saraksta esošiem objektiem, kuru demontāža jau veikta pēc pašvaldību pašiniciatīvas.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!