Izdienas pensionēšanās vecuma celšana ir neizbēgama, pavēsta Kariņš (plkst. 16.58)  (97)

Ceturtdien valdība izskatīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto Latvijas Stabilitātes programmu 2023.-2026. gadam, kas ietver makroekonomisko rādītāju prognozes 2023., 2024., 2025. un 2026. gadam, fiskālās prognozes un vispārējās valdības budžeta bilances mērķus.

Pēc FM ziņojuma uzklausīšanas atsevišķi valdības pārstāvji iesaistījās debatēs par valsts ekonomikas stāvokli un kā to uzlabot.

Premjers norādīja, ka būs jādomā par izdienas pensionēšanās vecuma celšanu.

Kariņš kā problēmu minēja izdienas pensiju pieaugumu. "Ja pensijā dodas 65 gados, tad izdienas pensijas vecums ir pavisam cits. Neviena valsts nevar atļauties 40-50 gadus maksāt cilvēkam, lai viņš nestrādātu. Es domāju, ka mums būs jāturpina arī vispārējā pensionēšanās vecuma pieaugums," sacīja Kariņš.

"Neizbēgami mūsu valstī būs soli pa solim jāiet uz augšu. Ja mēs to nedarām, mūsu bērni nevarēs mūs uzturēt tad, kad tagad strādājošie aizies pensijā. Tās ir neizbēgamas lietas, bet mums ir jāsagatavo sabiedrība un jāskaidro," pauda Kariņš.

Izdienas pensiju sistēmu iepriekš vērtējusi arī Valsts kontrole. Revīzijā iestāde secināja - ja 2011. gadā izdienas pensiju izmaksai bija nepieciešami 45 miljoni eiro, tad 2020. gadā nepieciešami jau 77,4 miljoni eiro, turklāt valsts uzņemto saistību apmērs izdienas pensiju izmaksai nākotnē jau ir sasniedzis vismaz 4,5 miljardus eiro.

Tā kā šī sistēma veidojusies vēsturiski vai arī panākot politisko atbalstu, pašlaik pastāv atšķirīgi izdienas pensiju piešķiršanas kritēriji un aprēķināšanas kārtība.

Piemēram, atsevišķas militārpersonas izdienas pensijā devušās jau 33 gadu vecumā, jo nav noteikts minimālais pensionēšanās vecums, savukārt Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) darbiniekiem un diplomātiem minimālais pensionēšanās vecums ir 55 gadi.

Savukārt Labklājības ministre Evika Siliņa (JV) norādījusi, ka valdībai pašlaik nav jauna pensiju vecuma palielināšanas plāna.