Valsts ieņēmumus var audzēt, mazinot atpalicību no Lietuvas un Igaunijas, ceturtdien, 6. aprīlī valdības ārkārtas sēdē uzsvēra Fiskālās disciplīnas padomes (FDP) vadītāja Inna Šteinbuka.
Ceturtdien valdība izskatīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto Latvijas Stabilitātes programmu 2023.-2026. gadam, kas ietver makroekonomisko rādītāju prognozes 2023., 2024., 2025. un 2026. gadam, fiskālās prognozes un vispārējās valdības budžeta bilances mērķus.
Savu atzinumu par programmu sniegusi arī FDP. Tās vadītāja ministriem norādīja uz vairākiem riska faktoriem Latvijas ekonomikai, izceļot Latvijas atpalicību no kaimiņvalstīm.
"Ja gribam panākt ekonomikas izrāvienu, jāvērtē mūsu atpalicība no kaimiņvalstīm un Eiropas vidējiem rādītājiem," aicināja Šteinbuka, aicinot vērtēt iekšzemes kopprodukta (IKP) apmēru uz vienu iedzīvotāju pēc pirktspējas paritātes.
Viņa atsaucās uz FDP atzinumu par Stabilitātes programmu, kurā norādīts, ka Latvijas IKP pirktspējas paritātes izteiksmē Latvijā 2022. gadā reālie izdevumi uz iedzīvotāju veidoja 26 100 eiro, Lietuvā – 31 700 eiro, bet Igaunijā – 30 600 eiro. Padome secināja, ka Latvija būtiski atpaliek no Baltijas kaimiņiem, bet atpalicība no Eiropas Savienības (ES) ir vairāk kā par 9000 eiro.
Tajā pašā laikā Igaunijā valsts parāds uz vienu iedzīvotāju ir 4200 eiro, bet Latvijā 8000 eiro, Lietuvā nedaudz virs 8000 eiro.
"Tas ilustrē, ka valsts parāda kāpināšana nepalielina iedzīvotāju labklājību ilgtermiņā. Latvijas ekonomikas nākotnes izaicinājums ir paātrināt izaugsmi, jo tikai IKP pieaugums nodrošinās stabilu budžeta pieauguma pamatu. Šī mērķa sasniegšanai ir nepieciešams kāpināt gan pašu investīcijas, gan efektīvi ieguldīt ES līdzekļus, tai skaitā Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) sniegtās iespējas. ANM finansējuma aploksne ir paredzēta 1,826 miljardu eiro apmērā," norādīja padomē.
Jākāpina investīcijas
FDP secināja, ka valdības galvenais izaicinājums ir panākt straujāku ekonomikas izaugsmi nekā Stabilitātes programmas scenārijā. "Tas ir iespējams, ja ievērojami pieaugs investīcijas," piebilda FDP.
Šteinbuka ministriem norādīja, ka, nesamazinot Latvijas atpalicību no kaimiņvalstīm, nevar cerēt uz lielākiem budžeta ieņēmumiem. Kā arī valdībai būtu jādomā, kā efektīvāk izmantot ES fondu līdzekļus.
FDP vadītāja skāra arī jautājumu par inflāciju, kas Latvijā ir augstāka nekā kaimiņvalstīs. Viņa atsaucās uz Latvijas Bankas sniegto informāciju, ka trešdaļu inflācijas kāpuma nevar izskaidrot ar objektīviem iemesliem. Tomēr Šteinbuka sniedza savu skaidrojumu.
"Manā skatījumā, viens no trūkumiem varētu būt konkurences trūkums, kas būt jāpēta padziļinātāk. Otrkārt, tas skaidrojams ar lielu ēnu ekonomikas daļu. Tāpēc mums cenas aug straujāk un arī privātais patēriņš ir liels IKP pieauguma dzinējs. Tas nav normāli," sacīja padomes vadītāja.
Valsts pārvalde nespējot īstenot pārmaiņas
Savu vērtējumu par problēmām tautsaimniecībā sniedza arī ekonomikas ministre Ilze Indriksone (NA), kura uzsvēra, ka valdības pirmo 100 dienu "rūgtā pieredze liek apšaubīt optimismu", jo "katru nedēļu sastopamies ar to, ka tiek stiprināta vecā kārtība".
Viņas ieskatā, apgrūtinājumus rada valsts pārvaldes nespēja īstenot pārmaiņas, kā piemēru minot Valsts kancelejas un premjera iebildes pret Cilvēkkapitāla attīstības padomi, kurā darbojas ekonomikas ministre, labklājības ministre Evika Siliņa (JV) un izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV).
"Esam tikuši līdz Cilvēkkapitāla attīstības padomei un mani ir sasniegusi ziņa, ka Valsts kancelejas un premjera ieskatā tāda nemaz nav vajadzīga. Bet resursi jau ir ieguldīt. Ceru, ka šī nelielā aizķeršanās tiks atrisināta," sacīja Indriksone.
Tāpat ministre norādīja uz nepieciešamām pārmaiņām Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā (LIAA). "Jau vairāk nekā gadu esam procesā, lai LIAA spētu strādāt efektīvāk, bet tas virzās lēni," secināja ekonomikas ministre.
Viņa arī minēja, ka investīciju pieaugumu kavē Eiropas Centrālās bankas likmes, kā arī Latvijas komercbanku attieksme "vienmēr bijusi atšķirīga no vairuma Eiropas banku".
Jau ziņots, ka stabilitātes programma tiek gatavota īsu brīdi pēc tam, kad tika izstrādāts un šā gada 9. martā pieņemts likums par valsts budžetu 2023. gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam, kas tika sagatavots, pamatojoties uz 2023. gada decembra makroekonomiskajām prognozēm.
Šie faktori 2023. gadā ir likuši nedaudz paaugstināt gan izaugsmi, gan inflāciju Latvijā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
