Krusta ceļā šogad tiek lūgts par Latviju, ikvienu cilvēku mūsu valstī, gan arī par Ukrainu, mieru Ukrainā, kā arī par Krieviju, "Krievijas atgriešanos, atjēgšanos no kara neprāta", aizsākot Krusta ceļu, teica Rīgas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs.
Viņš sacīja, ka šogad krusta ceļā dodas gan zemessargi, gan karavīri no NATO paplašinātās kaujas grupas, karavīri no Polijas, Spānijas un Itālijas.
Rīgas bīskaps Andris Kravalis, uzrunājot tos, kuri šajā lūgšanā piedalās un tai seko attālināti, piebilda, ka šāds, internacionāls, Ekumeniskais krusta ceļš Rīgā ir pirmo reizi. Tajā tiek lūgts par izlīgumu un to, lai situācija Ukrainā atrod risinājumu.
Kā ziņots, piektdien, 7. aprīlī, Lielajā piektdienā Vecrīgas ielās jau 18. gadu notiek Ekumeniskais krusta ceļš, kas sākas laukumā pie Saeimas un sv. Jēkaba katedrāles, un kura noslēgums paredzēts Doma laukumā.
Krusta ceļa apstāšanās vietās tiek lasīti Svētie raksti un pārdomāti Jēzus Kristus ciešanu un nāves ceļa notikumi. Krusta ceļa lūgšana ir viena no senākajām kristīgajām lūgšanām, teica Kravalis.
Šogad Krusta ceļā devušies vairāki tūkstoši cilvēku, vēsta aģentūra LETA.
Šogad Krusta ceļa pārdomas un Svēto rakstu lasījumi mudina tā dalībniekus jautāt sev un dziļāk izprast, kas un kāda ir Dieva mīlestība, kā arī, kāda ir saistība dievišķajai un cilvēciskajai mīlestībai un kā patiesi mīlestība var izpausties cilvēkos un viņu savstarpējās attiecībās, "Delfi" iepriekš informēja pasākuma rīkotāji.
Krusta ceļā piedalījās un apstāšanās reizēs pārdomās dalījās Stankevičs, Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas Rīgas arhidiecēzes palīgbīskaps Rinalds Grants, Latvijas Baptistu draudžu savienības bīskaps Kaspars Šterns, kā arī dažādu konfesiju garīdznieki un pārstāvji. Svēto Rakstu fragmentus un meditācijas lasīs aktieri Olga Dreģe, Rēzija Kalniņa un Ģirts Ķesteris.
Krusta ceļš ir Romas katoļu baznīcas lūgšana, ko veido 14 stacijas jeb apstāšanās vietas, un kas ir veltīta Jēzus Kristus ciešanu un nāves apcerei.
Kristīgajā baznīcā Lielā piektdiena tiek pieminēta kā Kristus nāves diena. Šajā dienā parasti dievnamos notiek Krusta ceļa lūgšana, kuras laikā ticīgie pārdomā Jēzus Kristus ceļu līdz Golgātai – vietai, kur Viņš tika piesists krustā.
Pulksten 15 mēdz uzskatīt par Kristus nāves stundu, tāpēc parasti šajā laikā baznīcās notiek dievkalpojumi, kuros tiek lasīti fragmenti no Svētajiem rakstiem par Kristus ciešanām un nāvi, kā arī pagodināts krusts, nometoties tā priekšā ceļos vai noskūpstot to. Pēc tam seko dievgalds. Šī ir vienīgā diena gadā, kad katoļu Baznīcā netiek svinēta Svētā Mise. Pēc dievkalpojuma ticīgie atkal ir aicināti lūgties individuāli līdz Lielās sestdienas vakaram.
Īss foto ieskats 2022. gada krusta ceļā, kad sanākušie vienojās kopīgā lūgšanā, uzklausīja Ukrainas kara bēgļu, kā arī citu cilvēku liecības par šajā karā piedzīvoto, palīdzību bēgļiem tepat Latvijā, kā arī pārdomāja gan aktuālo situāciju kara plosītajā valstī, gan kristīgās ticības patiesības, pieejams šeit:
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
