Šķēršļi upēs būtiski pasliktina ūdens ekoloģisko kvalitāti, saka eksperts

Latvijā laba vai augsta ekoloģiskā kvalitāte ir tikai trešdaļai upju un ezeru, kas ir mazāk nekā vidēji Eiropā, kur laba kvalitāte ir vidēji 40% upju un ezeru. Lai uzlabotu upju stāvokli, ļoti daudzi no šiem šķēršļiem un pārveidojumiem būtu jālikvidē, ko, pēc Šīres teiktā, var panākt tādēļ tikai valsts un visu pārējo iesaistīto pušu sadarbībā.

"Ļoti būtiska loma šajā procesā ir pašvaldību, vietējo nevalstisko organizāciju un zemju īpašnieku vēlmei rīkoties," uzsver Šīre, norādot, ka upēs esošo šķēršļu aizvākšana ļaus veicināt bioloģisko daudzveidību un saglabāt tīrus, brīvi plūstošus ūdeņus nākamajām paaudzēm.

Vairums šķēršļu ir cilvēku radīti. Tās ir novecojušas būves - vecu tiltu, dzirnavu uzpludinājumi un to paliekas, pamesti un neapsaimniekoti dīķi, mazās hidroelektrostacijas (HES), neatbilstoši izbūvētas vai novecojušas caurtekas un citas tehniskas būves, akmeņu krāvumi kāda upes posma ūdens līmeņa palielināšanai. Katrs šķērslis var negatīvi ietekmēt upi, dažreiz pat vairāku kilometru garumā. Visbiežāk aizsprosti tiek veidoti vietās, kur upēs dabiski novērojams samērā straujš kritums, tādējādi ne tikai izjaucot dabisko upes nepārtrauktību, bet arī iznīcinot straujteces, kas ir vienas no vērtīgākajām upju ekosistēmām, kurās sastopama būtiski augstāka dažādu augu un dzīvnieku sugu daudzveidība, skaidro Šīre. Straujteces nodrošina lašveidīgo zivju nārsta iespējas, kā arī tajās notiek aktīva ūdens bagātināšanās ar skābekli.

Uzpludinājumos notiek arī sanešu uzkrāšanās, jo sedimentu jeb smilšu daļiņu plūsma tiek apstādināta, savukārt lejpus aizsprosta tiek sekmēta erozija un veidojas krastu iegruvumi, koku sagāzumi un citas negatīvas ietekmes.

Īpaši Šīre piemin mazo HES radītās straujās ūdens līmeņa svārstības lejpus aizsprosta, kas ne tikai veicina papildu krastu eroziju, bet arī sekmē dabisko dzīvotņu iznīcināšanu. HES darbības laikā ūdens plūsma var būt pārāk strauja, līdz ar to noteiktus biotopus straume vienkārši izskalo vai degradē, savukārt ūdens uzkrāšanas laikā lejpus uzplūdinājuma ir pārāk sekls, tādēļ mazāk kustīgās organismu grupas, piemēram, gliemenes, sausajā gultnes daļā iet bojā.

Īpaši nozīmīgas šīs ietekmes esot mazūdens periodā, kad jau tā nelielo upē pieejamo ūdens daudzumu papildu svārsta HES veiktā periodiskā ūdens nostrāde un uzkrāšana. Šī iemesla dēļ īpaši būtiska loma ir pareizai un atbilstošai ekoloģiskā caurplūduma noteikšanai. Proti, ūdens daudzumu upē, pie kura ūdens organismi, ieskaitot zivis, jūtas komfortabli un ūdens trūkums netraucē to dažādām dzīves stadijām, skaidro Šīre.

Ūdens struktūrdirektīvā noteikta prasība sasniegt labu ekoloģisko kvalitāti visos ūdeņos visās Eiropa Savienības (ES) dalībvalstīs jau līdz 2015.gadam, savukārt, ja kādu iemeslu dēļ līdz šim laikam tas nebija iespējams, tad gala termiņš ir 2027.gads. Savukārt ES Bioloģiskās daudzveidības stratēģijā līdz 2030.gadam, kas ir daļa no Eiropas Zaļā kursa, kā viens no galvenajiem elementiem ir atzīmēta brīva tecējuma atjaunošana vismaz 25 000 kilometros upju. To nosaka fakts, ka šobrīd Eiropas upes sadrumstalo vairāk nekā 1,2 miljoni šķēršļu, turklāt saldūdens migrējošo zivju skaits Eiropā kopumā, pēc "Living Planet Index" datiem, ir samazinājies par 93%. Tādēļ visas Eiropas dalībvalstis ir aicinātas rīkoties un likvidēt šķēršļus.

Ņemot vērā aizsprostu un šķēršļu nozīmīgo ietekmi, kā arī lai nodrošinātu ūdeņu ekoloģiskā stāvokļa uzlabošanos, LVĢMC sadarbībā ar Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātnisko institūtu "BIOR" jau ir īstenojis un šobrīd īsteno vairākus projektus. To mērķis ir izstrādāt atbilstošu metodiku HES ekoloģiskā caurplūduma nodrošināšanai Latvijas upēs un rekomendācijas šīs metodikas ieviešanai.

Paralēli institūts "BIOR" ir izveidojis upju sarakstu ar prognozēto sagaidāmo zivju faunas stāvokļa uzlabošanos pēc noteiktu apsaimniekošanas pasākumu īstenošanas, tostarp migrācijas nodrošināšanas un dzīvotņu platības palielināšanas.

Tāpat tiks izveidota datubāze, kurā apkopota informācija par nozīmīgākajiem zivju migrācijas šķēršļiem Latvijā, kuros reāli iespējami risinājumi migrācijas uzlabošanai, tai skaitā to provizoriskās izmaksas, tādējādi atvieglojot zivju migrācijas nodrošināšanas pasākumu plānošanu un īstenošanu.

Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fonda līdzekļos līdz 2027.gadam Latvijai ieplānoti divi miljoni eiro upju šķēršļu nojaukšanai. Plānots, ka finansējumu no nākamā gada atklāta konkursa veidā administrēs Lauku atbalsta dienests, tas būs paredzēts gan zivju ceļu izbūvei, gan dambju nojaukšanai. Uz atbalstu varēs pretendēt tieši to aizsprostu īpašnieki, kuri būs iekļauti minētajā pētniecības institūta "BIOR" datubāzē, taču tai ir jābūt brīvprātīgai īpašnieku iniciatīvai.

Balstoties uz pētījumos gūtajām atziņām, projekta "LIFE GoodWater IP" īstenotāji ir sākuši diskusijas par aizsprostu problemātiku Latvijā ar mērķi koordinēt visu iesaistīto pušu sadarbību nepieciešamo likumdošanas grozījumu veikšanai un tālākas sadarbības sekmēšanai.

Darba grupā iesaistīti projekta, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Zemkopības ministrijas, Valsts zivju fonda, Valsts vides dienesta, Dabas aizsardzības pārvaldes un vairāku nevalstisko organizāciju pārstāvji. Nākotnē plānots diskusijās iesaistīt arī pašvaldības, aizsprostu un HES īpašniekus un to interešu pārstāvjus.

LVĢMC kopā ar partneriem no 19 organizācijām jau trīs gadus strādā kopīgā Eiropas Komisijas "LIFE" Vides programmas integrētajā projektā "Latvijas upju baseinu apsaimniekošanas plānu ieviešana laba virszemes ūdens stāvokļa sasniegšanai" ("LIFE GoodWater IP"), kura mērķis ir uzlabot ūdens kvalitāti, izstrādājot un adaptējot Latvijas apstākļiem un ieviešot dažādus inovatīvus apsaimniekošanas un pārvaldības pasākumus.