MISC 2.0 - 16956
Foto: Publicitātes foto
Ne tikai piesārņojums, bet arī dažādi fiziski šķēršļi upēs un upes gultnes pārveidojumi ir viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ lielākajā daļā upju netiek sasniegta laba ekoloģiskā kvalitāte, pavēstīja Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) projekta "LIFE GoodWater IP" vadītājs Jānis Šīre.

Latvijā laba vai augsta ekoloģiskā kvalitāte ir tikai trešdaļai upju un ezeru, kas ir mazāk nekā vidēji Eiropā, kur laba kvalitāte ir vidēji 40% upju un ezeru. Lai uzlabotu upju stāvokli, ļoti daudzi no šiem šķēršļiem un pārveidojumiem būtu jālikvidē, ko, pēc Šīres teiktā, var panākt tādēļ tikai valsts un visu pārējo iesaistīto pušu sadarbībā.

"Ļoti būtiska loma šajā procesā ir pašvaldību, vietējo nevalstisko organizāciju un zemju īpašnieku vēlmei rīkoties," uzsver Šīre, norādot, ka upēs esošo šķēršļu aizvākšana ļaus veicināt bioloģisko daudzveidību un saglabāt tīrus, brīvi plūstošus ūdeņus nākamajām paaudzēm.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!