Latvijas Romas Katoļu baznīcas arhibīskaps-metropolīts Zbigņevs Stankevičs Lieldienās ikvienam novēl piedzīvot prieku un nest to tālāk. "Sirsnīgi sveicu jūs gaišajos Lieldienu svētkos un novēlu jums kļūt par gaismu pasaulei," vēl garīdznieks.
Kristīgo konfesiju bīskapu apsveikumu Lieldienās, ko jau piektdien, 7. aprīlī, publiskojusi Latvijas Televīzija, Stankevičs iesāk ar Svēto Rakst vārdiem "kas man seko, tas nestaigā tumsā, bet iegūst gaismu".
Viņš savā sveicienā norāda, ka šie vārdi labi iederas Lieldienu rītā, jo labi parāda perspektīvu. "Mūsdienu pasaule ir ļoti apjukusi, ir ļoti daudz bada, agresijas un ļoti daudz karu, bet Jēzus parāda, ceļu, kur ir izeja – izeja no tumsas, izeja no naida un izeja no apjukuma. Viņš saka – sekojiet man, un jūs nebūsiet tumsā," saka arhibīskaps. Viņš saka, ka "mēs esam aicināti atbildēt Kristus uzaicinājumam un tad paši kļūstam par gaismu un cerības zīmi apkārtējai pasaulei".
Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas Rīgas arhidiecēzes palīgbīskaps Rinalds Grants, vēlot svētīgus Kristus augšāmcelšanās svētkus, atzīmē, ka vairāku iemeslu dēļ "šie ir pārsteidzoši, izaicinoši vai pat mulsinoši svētki, piemēram, savādi ir tas, ka šo svētu galvenais saturs jeb iemesls ir meklējams tukšā dāvanā, jeb precīzāk – tukšā kapā".
"Mēs taču dāvanās meklējam vērtīgu saturu – tukša dāvana mūsos var izraisīt vilšanos un virkni jautājumu. Tāpat tas bija ar Jēzus tuvākajiem draugiem – viņi iegāja kapā, kur pirms dažām dienām bija nolikuši Jēzus ķermeni – kaps bija tukšs", saka bīskaps. "Nepatīkams pārsteigums, šaubas, varbūt pat vilšanās. (..) Vēl bija jāpaiet laikam, līdz tukšais kaps viņiem kļūst par dāvanu – viņiem vēl bija jādzird citu liecības, un, pats galvenais, bija jāsastop augšāmceltais pašiem," norāda mācītājs.
"Tad tukšais kaps kļuva par dāvanu, ko svinēt. Vēlāk tā izrādījās vērtīgāka pat par viņu dzīvību. Golgātas kalnā Jēzus mācekļiem nāve pietuvojās tuvāk kā jebkad agrāk," viņš saka.
"Arī mūsu sabiedrībai pandēmijas un Ukrainas kara stāstā nāve ir atklājusies daudz tuvāk nekā mēs vēlētos, tāpēc tukšajam kapam ir kaut kas pasniedzams mums katram. Ar to Dievs atklāj, ka mēs nedzīvojam tumsas zemē, mēs nedzīvojam nāves ēnas zemē, ka dzīvība ir tā, kas ir lielāka par nāvi – tai pieder pēdējais vārds," saka bīskaps.
"Tādēļ mēs varam dzīvot ar cerību, cerību arī visu to izaicinājumu priekšā, ko dzīve mums pasniedz. No sirds novēlu piedzīvot šīs tukšās dāvanas pārsteigumu, izskaidroties ar tās neiespējamību un atklāt tās patieso vērtību! Tā nav meklējama kapā, bet Kristū, kurš ir atrodams starp dzīvajiem. Lai augšāmceltā Kristus gars jūs uztur un vada," novēl garīdznieks.
Latvijas Pareizticīgās baznīcas arhibīskaps – metropolīts Aleksandrs savā Lieldienu sveicienā saka, ka pašreiz svinētie Kristus augšāmcelšanās svētki, Lieldienas, "ir lielākais brīnums pasaulē, un mēs kristieši, dziļi gaidām, ticam, ka mēs varam augšāmcelties" tāpat kā Kristus. "Mēs iemantosim mūžīgo dzīvi, ja mēs dzīvosim kā kristieši – mīlot Dievu, mīlot cilvēkus, mīlot viens otru un nemeklējot cilvēkos ienaidniekus," pauž arhibīskaps.
"Sirsnīgi sveicu jūs, dārgie, lielajos Kristus augšāmcelšanās svētkos. Vēlu jums Lieldienās prieku, laimi, lai jūsu mājās mājotu prieks, miers, saticība, draudzība, lai Kristus miers un Dieva svētība jums visiem. Kristus ir augšāmcēlies, patiesi augšāmcēlies," savu sveicienu noslēdz garīdznieks.
Latvijas Baptistu draudžu savienības bīskaps Kaspars Šterns savā sveicienā uzsver, ka "Lieldienas mēs varētu sasummēt šajos Jēzus vārdos, kuros viņš saka: es esmu augšāmcelšanās un dzīvība, kas tic man, dzīvos arī tad, ja viņš mirs. Mēs zinām, ka nāve ir tā realitāte, ar kuru mēs ikviens reiz sastapsimies. Tomēr Lieldienas dod mums cerību, ka nāvei nepieder pēdējais vārds – mirušas lietas nepaliek mirušas, ja tās sastopas ar to, kurš ir augšāmcelšanās un dzīvība".
Šterns akcentē, ka "Jēzus augšāmcelšanās apsolījums ir ne tikai mūžīgai dzīvībai, bet arī ikdienas dzīvei un šim laikam – Viņš ienes augšāmcelšanās dzīvību tur, kurš šķiet, ka viss jau sen ir miris" – vai tās būtu mūsu attiecības ar līdzcilvēkiem vai arī mūsu skats uz rītdienu, kad šķiet, ka visas cerības jau ir zudušas.
"Un kas ir svarīgākais – Jēzus dod dzīvību mūsu attiecībām ar Radītāju – Dievu. Tādēļ es novēlu jums katram vienam personīgi piedzīvot šo augšāmcelšanās spēku un brīnumu. Lai jums visiem ir priecīgi Kristus augšāmcelšanās svētki," novēl garīdznieks.
Kā ziņots, Rietumu rita kristieši šodien svin Lieldienas – Jēzus Kristus augšāmcelšanās svētkus.
Lieldienu datums ir mainīgs, jo tas ir atkarīgs no Mēness fāzes. Citi kristiešu svētki tiek svinēti atkarībā no Lieldienu datuma.
Šodien Lieldienas svin katoļi, luterāņi un baptisti, savukārt pareizticīgie šos svētkus svinēs 16. aprīlī.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
