Ministrija lūgs Tiesībsarga birojam sniegt informāciju par aprūpi pansionātos  (15)

Kampaņas "Dzīve pansionātā - kāda tā ir?" laikā martā kopumā saņemtas 113 ziņas par 65 pansionātiem.Tās tiks izmantotas, veidojot pansionātu apmeklēšanas plānu. Iedzīvotāju Tiesībsarga birojam sniegtā informācija liecina par pansionātu nespēju nodrošināt cieņpilnu dzīvošanu.

Kā ziņots, salīdzinoši daudz saņemtas ziņas par to, ka tuviniekiem tiek liegta iespēja apmeklēt mītošo tuvinieku dažāda veida ierobežojumu, piemēram, gripas karantīnas dēļ. Ja arī apmeklējumi ir atļauti, tuvinieki nedrīkstot iet istabiņās, līdz ar to nav iespējams redzēt patiesos sadzīves apstākļus. Tika izteiktas arī sūdzības, ka apmeklēt pansionātu drīkst tikai darba dienās un darba laikā, kad tuviniekiem visbiežāk nav tādas iespējas.

Izteikta arī neapmierinātība ar sadzīves apstākļiem - nemājīgi iekārtotas istabiņas, pārapdzīvotība, neciešama smaka telpās, cilvēki netiek regulāri vesti uz dušu, gulošie klienti netiek apmazgāti un citas līdzīgas problēmas. Nepietiekamas aprūpes rezultātā rodas izgulējumi un citas veselības kaites. Ziņots arī par pansionātu nepieejamību cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Tie, kas uzturas ēkas otrajā stāvā, svaigā gaisā netiekot nekad izvesti.

Tiesībsarga biroja pārstāvji norādīja arī uz to, ka daudzi no ziņotājiem vēlējās palikt anonīmi un pat baidījās nosaukt iestādi, jo tikšot atšifrēti un izslēgti no pansionāta.

Sūdzībās par darbiniekiem atkārtojās tas, ka cilvēku aprūpe notiekot pavirši un skarbi, netiek organizētas jēgpilnas brīvā laika pavadīšanas iespējas vai rehabilitācijas pasākumi.

Liela daļa sūdzību bija arī par sliktu veselības aprūpi un ģimenes ārstiem, kuri nelabprāt apmeklē pansionātu vai vispār nekad nav tur bijuši. Cilvēkiem ilgstoši netiekot nodrošināti palīglīdzekļi, piemēram, dzirdes aparāti. Iedzīvotāji ziņoja arī par gadījumiem, kad pansionāts novēloti izsaucot neatliekamo medicīnisko palīdzību, jo neprot, piemēram, atpazīt infarkta pazīmes.

Iedzīvotāji arī norādījuši, ka samaksa par pansionātu ir neadekvāti augsta, un viņi ar savu pensiju nevar to atļauties.

Tiesībsargs saņēmis informāciju arī no aprūpētājām, kuras dalījās stāstā par saviem darba pienākumiem - apģērbt, pacelt no gultas, pasniegt ēdienu, pabarot un padzirdīt, novākt traukus vienlaicīgi 15 līdz 30 cilvēkiem 30 - 40 minūšu laikā. Aprūpētājas bieži pildot arī apkopēju pienākumus, līdz ar ko neatliek laika, lai noskaidrotu iemītnieku vēlmes un vajadzības.

Skrodele-Dubrovska norādīja -, ja ziņošanas kampaņas laikā ir parādījusies informācija par pārkāpumiem sociālā pakalpojuma kvalitātes vai veselības aprūpes pakalpojuma kvalitātes jomā, kas rada draudus klientu drošībai, tad Tiesībsarga biroja pārstāvji par konkrētajiem faktiem ziņos kompetentajām institūcijām.

Pēc viņas paustā, LM ilggadējā sadarbība ar Tiesībsarga biroju liecina, ka pēc katras veiktās pārbaudes atbildīgās institūcijas saņem tās rezultātus un ieteikumus turpmākajai rīcībai.

Skrodele-Dubrovska skaidroja, ka par sociālo pakalpojumu sniedzēju darbību primāri ir atbildīgs tā dibinātājs. Saskaņā ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā noteikto LM ir atbildīga par valsts sociālās aprūpes centriem, bet pašvaldības dibinātajās iestādēs, pašvaldība ir atbildīga, ka sociālo pakalpojumu sniedzēji nodrošina normatīvajiem aktiem atbilstošu, kvalitatīvu sociālo pakalpojumu sniegšanu.

Saskaņā ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 14. pantā noteikto viens no LM uzdevumiem ir kontrolēt sociālo pakalpojumu sniegšanu regulējošo normatīvo aktu ievērošanu, kā arī sociālo pakalpojumu kvalitāti un sociālo pakalpojumu sniedzēju atbilstību normatīvo aktu prasībām. Attiecīgi LM jau ir sagatavojusi lūgumu Tiesībsarga birojam sniegt darbam nepieciešamo informāciju, kas iegūta kampaņas ietvaros. Ministrija jau ir saņēmusi iesniegumus no Tiesībsarga biroja ar uzdevumu izskatīt kampaņas ietvaros personu sniegto informāciju par neatbilstībām sociālā pakalpojuma organizēšanā un tos vērtēs.