Situācija ar tabakas, alkohola un narkotisko vielu lietošanu jauniešu vidū Rīgā ir dramatiska, pēc pirmās tikšanās trešdien kopējā sarunā secinājuši domes pārstāvi, likumsargi un mediķi. Tādēļ plānots radīt prevencijas pasākumus, par piemēru ņemot ārvalstu pieredzi, taču, ņemot vērā problēmas specifiku, priekšā vēl varētu būt daudz darba, portālam "Delfi" skaidro Rīgas domes priekšsēdētāja vietniece Linda Ozola.
Vietnē "Twitter" politiķe norādījusi, ka dažu gadu laikā pārdozējušo skaits ir dubultojies. "Tabaka, alkohols un narkotikas bīstami izplatās mūsu bērnu vidū," stāsta Ozola, pieminot trešdienas tikšanos, kurā "pie apaļā galda" sēdušās visas iesaistītās puses – departamenti, policija un ārsti.
Eksperti atzīstot, ka patlaban "ir ļaunāk, nekā "spaisa" epidēmijas sliktākajā brīdī". Tādēļ iesaistītās puses apņēmušās apvienot spēkus, lai radītu preventīvus instrumentus problēmas risināšanai. Vienlaikus tiek cerēts arī uz sabiedrības atbalstu skolās un ģimenēs.
Rīgas domē Ozola uzsākusi dialogu ar Islandes galvaspilsētas Reikjavīkas pašvaldību, kura pirms aptuveni 20 gadiem izstrādāja preventīvu modeli darbam ar vielu atkarībām jauniešu vidū. Vietvara esot sasniegusi izcilus rezultātus un ir spējusi tos noturēt jau desmit gadu garumā.
Iecerēts mācīties no Reikjavīkas un saprast, kādā mērā un apjomā šo modeli varētu pielāgot Rīgas situācijai. Uzsvars būs ne tik daudz uz katra jaunieša "strostēšanu vai audzināšanu", bet uz tādas sociālās vides radīšanu, kas ir droša un saistoša jauniešiem. Darbs ietver četrus jauniešu dzīves jomas – skolu vide, ģimene, brīvā laika aktivitātes un vienaudžu sadarbība.
"Pēdējo mēnešu laikā sekoju līdzi informācijai mediju telpā par satraucošajiem rādītājiem attiecībā uz vielu lietošanu jauniešu vidū un domāju, ko mēs no Rīgas puses varam darīt situācijas labā. Man ir skaidrs, ka šis ir jautājums, ko nevar atrisināt vienas iestādes vai nozares ietvaros, tāpēc aicināju kopā dažādus aktorus," stāsta Ozola.
No pašvaldības puses aicināts Izglītības, kultūras un sporta departaments, kam ir kompetence skolu vides jautājumos, Labklājības departaments, kas pārzina veselības un sociālā atbalsta jautājumus, kā arī Rīgas pašvaldības policija, lai raudzītos uz kontroles aspektiem.
Tāpat problēmas šķetināšanā iesaistīts Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests, proti, pirmie, kas signalizēja par krīzes situāciju, un Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrs, kas ir plaši komentējuši un strādā ar vielu atkarību jautājumu. Iesaistīta arī nevalstiskā organizācija "Resiliences centrs", ar kuriem pašavaldībai ir sadarbība darbā ar, tā dēvētajiem, ielu jauniešiem.
Trešdien notika pirmā saruna, kurā situācija tika "nokartēta". Tika arī apzināts, ko "katrs jau dara un kā organizēt sistemātisku preventīvo darbu ar jauniešiem". Politiķe apņēmusies domāt, kā tālāk organizēt šo pārnozaru darbu, lai "galu galā nonāktu pie koordinēta preventīvā darba modeļa, par kuru ir izpratne un atbalsts viesiem iesatītajiem, tostarp vecākiem kā plašākai sabiedrībai un lēmumu pieņēmējiem, piešķirot finansējumu.
Lai risinātu situāciju, iesaistītie tiksies arī turpmāk. Nevarēšot iztikt arī bez valsts atbalsta. Ņemot vērā, cik komplicēts ir iemeslu kopums, kāpēc ir šādi rādītāji narkotiku lietošanā, arī risinājumi nevar būt vienkārši un var prasīt ļoti ilgu laiku, bet ar kaut ko ir jāsāk, skaidro politiķe.
Kā ziņots, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests martā ziņoja, ka mediķi novērojuši narkotisko vielu lietotāju skaita strauju pieaugumu.
Šobrīd situācija valstī neesot laba, jo no pieredzes un izsaukumu skaita redzams, ka narkotisko vielu lietotāju skaits strauji pieaug, kā arī izplešas šo vielu izplatība un pieejamība. Tikmēr paši lietotāji dienesta mediķiem pauduši, ka "viņiem vieglāk un lētāk ir nopirkt dažādas narkotiskās vielas, nekā kvalitatīvu alkoholu".
Tāpat dienesta darbinieki pēdējā laikā novērojuši, ka narkotisko vielu tirgū ienāk jaunas vielas, jau ar pavisam citu sastāvu, kas ir daudz bīstamākas to lietotājam.
Salīdzinot ar 2021.gadu, pērn izsaukumu skaits uz narkotisko vielu lietošanu ir būtiski pieaudzis – pagājušajā gadā tie bija vidēji 233 izsaukumi mēnesī, pretstatā 196 izsaukumiem 2021. gadā. Kopumā gada laikā izsaukumu skaits narkotisko vielu lietošanas dēļ pieauga gandrīz par 500 izsaukumiem. Līdzīga situācija vērojama arī šogad. Izsaukumu skaits uz narkotisko vielu lietošanu turpina pieaugt, un pašlaik tie vidēji ir 253 izsaukumi mēnesī jeb astoņi izsaukumi diennaktī.
Arī nāves no narkotisko vielu lietošanas NMPD etapā katru gadu ir vairāk. Salīdzinot ar 2021. gadu, pērn nāves gadījumu skaits pārdozēšanas dēļ bija uz pusi vairāk – tie bija 13 izsaukumi, kur cilvēku dzīvību glābt vairs nevarēja. Savukārt šā gada pirmos divos mēnešos saistībā ar narkotisko vielu lietošanu izdzisušas jau trīs cilvēku dzīvības, no kuriem vecākajam bija 35 gadi, bet divos gadījumos tie bija vien 17 gadus veci pusaudži. Dīriņa stāstīja, ka viens no viņiem narkotisko vielu lietošanas dēļ nomira pagājušajā nedēļā. Šo pusaudzi NMPD mediķiem neizdevās glābt pat pēc ilgstoši veiktiem reanimācijas pasākumiem.
Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrā uzskata, ka iemesls tam ir popularitāti guvušie sintētiskie opioīdi, īpaši nitazēnu grupas narkotikas. Centra Narkoloģiskās palīdzības dienesta vadītāja Astrīda Stirna iepriekš informēja, ka izotonitazēns ir salīdzinoši jauns spēcīgs nitazēnu grupas sintētiskais opioīds – sevišķi bīstama narkotiskā viela, kas līdzinās morfīnam un fentanilam.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
