Humanitāro un sociālo zinātņu pārstāvji norāda uz draudiem nozares pastāvēšanai  (8)

Kā teikts vēstulē, no 600 LZP 2022. gadā organizētā Fundamentālo un lietišķo projektu konkursā iesniegtajiem pieteikumiem vairāk nekā puse jeb 57% tika novērtēti kā atbilstoši virs sliekšņa prasībām, taču tikai 7,5% no tiem saņēma finansējumu. Savukārt bāzes finansējums, kam papildus projekta finansējumam būtu jāgarantē zinātnieku pamata alga, tiekot izlietots augstskolu infrastruktūras izdevumiem, nenodrošinot pat valstī noteikto minimālo algu. Šāda situācija zinātniekus spiež meklēt papildus darba iespējas ārpus akadēmiskās vides, norādīts atklātajā vēstulē.

Papildus tam pētniecisko institūciju un augstskolu pārstāvji norāda arī uz pētījumu novērtēšanai piemērotajiem eksakto zinātņu vērtēšanas kritērijiem, kuru dēļ izšķiroša nozīme esot tikai angļu valodā sagatavotām publikācijām, nevis latviešu valodā publicētām monogrāfijām un fundamentāliem pētījumiem.

Esošās situācijas risinājumam tiek piedāvāts nekavējoties veikt izmaiņas zinātnes politikā, tostarp, nodrošināt, ka zinātnieku pamata algu veido bāzes finansējums vismaz valstī noteiktā minimālā atalgojuma apjomā, kā arī 2024.gadā palielināt valsts finansējumu zinātnei līdz 1,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kā tas bija paredzēts Nacionālajā attīstības plānā 2014.-2020. gadam, jo 2022. gadā finansējums sasniedza tikai 0,7%.

Tāpat atbildīgās iestādes aicinātas atcelt eksakto zinātņu vērtēšanas kritēriju piemērošanu humanitārajām zinātnēm pētniecības projektu konkursos un atjaunot zinātnieku pašievēlēto padomi zinātnes stratēģiju un politikas veidošanai, kāda bija LZP sākotnējā iecerē.

Jau ziņots, ka 5.aprīlī atklātu vēstuli Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, IZM un LZP nosūtīja vairāk nekā 100 vēsturnieki, vēstures studenti un citi ar nozari saistīti profesionāļi, vēršot uzmanību uz to, ka vēstures zinātne Latvijā ir uz iznīcības robežas nepietiekama finansējuma dēļ.