Iekšējās un ārējās valsts drošības stiprināšana, tautsaimniecības un reģionu attīstība – tās ir galvenās prioritātes, kuras veikt plāno Uldis Pīlēns, no "Apvienotā saraksta" (AS) virzītais valsts prezidenta amata kandidāts. Tās viņš piektdienas, 14. aprīļa, rītā atklāja LTV raidījumā "Rīta panorāma".
"Ja blakus kaimiņos ir agresors, tas nav labs signāls," runājot par valsts drošības stiprināšanu, LTV sacīja Pīlēns. Tāpat viņš uzsvēra, ka būtu nepieciešama Latvijas dziļāka iesaiste NATO, ieroču struktūrās, tāpat arī obligātā militārā dienesta pilnveidošana.
Viens no punktiem iekšējās drošības stiprināšanā ir arī iedzīvotāju lojalitātes uzlabošana valstij. Uz jautājumu, kā to izdarīt, viņš skaidroja, ka ir jārunā ar cilvēkiem reģionos. "Ja nerunā ar cilvēkiem Daugavpilī, Liepājā, Ventspilī, nevari praktiski pacelt lojalitātes tēmu," skaidroja valsts prezidenta amata kandidāts.
"Aizstāvēt valsti ir ne tikai tiesības, bet arī pienākums," uzsvēra Pīlēns.
Pīlēns uzskata, ka pamatjautājums ir Latvijas tautsaimniecības jaudā un lielumā, no kuras varam atļauties vairāk – tā ir "paceļama augstāk un nesama karogā". Šis punkts ir saistīts arī ar reģionu attīstību – caur proporcionālāku attīstību, palielināt tautsaimniecības attīstību, viņš norādīja. "Mums ir jāvar vairāk," uzsvēra Pīlēns.
Uz žurnālistu jautājumu, vai viņam būtu svarīgi būt koalīcijas atbalstītam prezidentam, Pīlēns sacīja, ka tas nav būtiskākais. Viņa ieskatā, runāt par to, ka opozīcijas balss ir sliktāka vai labāka, nevar.
Jau ziņots, ka pašreizējais Valsts prezidents Egils Levits vēl nav paziņojis, vai kandidēs uz otro termiņu, un arī politiķi ir izvairīgi par to, vai atbalstīs viņa kandidatūru. Taču par gatavību sēsties prezidenta krēslā šonedēļ pavēstījis Pīlēns, kurš varētu gūt vairākuma parlamenta deputātu atbalstu, ja par viņu balsotu arī opozīcija, tajā skaitā partija "Stabilitātei" un tās frakciju pametusī deputāte Glorija Grevcova.
Taču sagaidāms, ka prezidenta amata kandidātu loks paplašināsies, ceturtdien intervijā "DelfiTV" pavēstīja premjerministrs Krišjānis Kariņš (JV). Iepriekš neoficiāli izskanējis, ka uz prezidenta amatu varētu kandidēt arī Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis un NATO ģenerālsekretāra vietniece Baiba Braže.
Valsts prezidenta vēlēšanas notiks 31. maijā, bet Saeimas deputātiem kandidatūras jāizvirza no 9. līdz 13. maijam.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
