FM virza priekšlikumu būtiski ierobežot azartspēles  (18)

Ministrija norādīja, ka likuma izmaiņas izriet no 2021. gada 14. jūlijā valdībā pieņemtajās "Azartspēļu un izložu politikas pamatnostādnēs 2021.-2027. gadam" noteiktajiem rīcības virzieniem un uzdevumiem. Turklāt likuma izmaiņas veicināšot sabiedrības interešu aizstāvību un personu tiesības, mazinot ar azartspēlēm un izlozēm saistītos riskus, nodrošinot kontrolētu, caurskatāmu, legālu, sociāli atbildīgu un atkarības riskus neradošu azartspēļu un izložu organizēšanas vidi.

Patlaban spēkā esošais likums nosaka, ka spēļu zāle ir azartspēļu organizēšanas vieta, kas ēkas tehniskās inventarizācijas plānā atzīmēta kā konstruktīvi nodalīta atsevišķa telpa vai vairākas savstarpēji saistītas telpas, kurās ir uzstādīti un tiek ekspluatēti vismaz 20 azartspēļu automāti.

FM norādīja uz nepieciešamību novērst iespējamo atkarības rašanos no azartspēlēm, kā arī mazināt sabiedrības veselības un sociālos riskus, tāpēc kā viens no efektīvākajiem pasākumiem spēlēšanas ierobežošanai gan starptautiskajā pieredzē, gan ekspertu un pašu spēlētāju perspektīvā ir azartspēļu pieejamības mazināšana.

Vērtējot citu valstu pieredzi, pamatā tiek ierobežots nevis spēļu zāļu skaits, bet azartspēļu automātu skaits, nosakot limitus atkarībā no iedzīvotāju skaita konkrētajā teritorijā vai prasības minimālajam spēļu automātu skaitam vienā azartspēļu spēļu zālē. FM atzina, ka ar prasību azartspēļu zālēs nodrošināt noteiktu spēļu automātu skaitu, ir iespējams novērst maza izmēra spēļu zāļu izvietojumu valsts teritorijā, attiecīgi samazinot azartspēļu zāļu skaitu.

Tāpēc ar grozījumiem likumā piedāvāts paaugstināt minimālo spēļu automātu skaitu spēļu zālēs no 20 uz 25 vienībām.

Saskaņā ar Latvijas Spēļu biznesa asociācijas sniegtajiem datiem, provizoriski minimālā spēļu automātu skaita palielināšana līdz 25 vienībām ietekmētu 129 spēļu zāles, kurās kopumā tiktu uzstādīti aptuveni 548 spēļu automāti. Tāpat būtu nepieciešams slēgt 29 spēļu zāles, kurās nav iespējams palielināt attiecīgo automātu skaitu un vairs netiktu izmantoti 454 spēļu automāti. Attiecīgi, pēc Latvijas Spēļu biznesa asociācijas sniegtās informācijas, spēļu automātu skaita palielināšanas rezultātā darba tiesiskās attiecības tiktu izbeigtas ar aptuveni 236 darbiniekiem.

FM aprēķini liecina, ka, slēdzot 29 spēļu zāles, valsts nodevas ieņēmumi par azartspēļu organizēšanas vietas licencēm var samazināties par 130 500 eiro gadā, bet, pieņemot, ka papildus tiks pievienoti 94 spēļu automāti, tad azartspēļu nodokļa ieņēmumi var palielināties par 486 168 eiro gadā.

FM izstrādātās izmaiņas likumā paredz arī vecuma ierobežojums azartspēlēs un izlozēs. Patlaban likums liedz šajās spēlēs piedalīties personām, kuras nav sasniegušas 18 gadu vecumu. Vienlaikus likums neparedz vecuma ierobežojumu personām, kas vēlas piedalīties izlozēs.

FM atsaucas uz Veselības ministrijas pētījumu, kurā secināts, ka azartspēles un loterijas Latvijā spēlē galvenokārt 25-34 gadus veci cilvēki. Ar katru nākamo vecuma grupu azartspēļu un loteriju par naudu spēlējušo respondentu īpatsvars samazinās. Tomēr vērojama tendence ar katru vecuma grupu spēlēšanu uzsākt arvien agrākā vecumā. Tā 19% 15-24 gadu vecu respondentu norāda, ka spēlēt sākuši pirms 18 gadu vecuma sasniegšanas, kamēr 25-34 gadu vecu respondentu vidū to par sevi saka 16%, 35-44 gadu vecumgrupā – 15%, 45-54 gadu vecumgrupā – 14%, bet 55-64 gadu vecu respondentu vidū – tikai 9%.

Vienlaikus tendence, ka visas spēles un loterijas, izņemot spēles bingo zālēs, vairākums respondentu, kas tās spēlē, sāk spēlēt līdz 20 gadu vecumam, norāda uz specifisku risku klātbūtni un šīs jaunākās spēlētāju grupas augstāku sociālo, ekonomisko un psiholoģisko ievainojamību. Latvijas Spēļu biznesa asociācija norādījusi, ka, lai arī konkrētus datus par spēlētāju vecuma grupām neapkopo, taču nozarē parasti tiek pieņemts, ka 18 līdz 21 gada vecuma grupa veido aptuveni 5% no kopējā pakalpojumu saņēmēju skaita. Savukārt Latvijas interaktīvo azartspēļu biedrība informēja, ka 18 līdz 21 gada vecuma grupa veido 2-3% no kopējā klientu skaita.

Ar likuma grozījumiem rosināts paaugstināt vecuma slieksni visa veida azartspēļu spēlēšanai, nosakot, ka azartspēļu spēlēšana atļauta personām no 21 gada vecuma, attiecinot izmaiņas arī uz totalizatoriem un derībām. Attiecībā uz dalību izlozēs likumprojekts paredz noteikt 18 gadu vecuma ierobežojumu.

FM norāda, ka starptautiskajā praksē pastāv vairākas pieejas, kā tiek ierobežots azartspēļu zāļu darba laiks, piemēram, Lielbritānijā, Francijā, Vācijā, Spānijā un citās valstīs ir noteikts spēļu zāļu darba laika pārtraukums 3-6 stundas vienas diennakts laikā. "Ir vērojama analoģija ar alkohola pārdošanas aizliegumu pēc noteiktā laika, kas ir pierādīts kā efektīvs līdzeklis sociālo risku mazināšanai. Lai spēlētājs neaizrautos un viņam nepazustu laika izjūta, nepieciešams noteikt spēļu zāles darba laiku, kad "piespiedu" kārtā ir jāpamet spēļu zāle un jādodas mājās," atzina ministrijā.

Tāpēc ar likuma izmaiņām iecerēts noteikt ierobežojumu azartspēļu un interaktīvo azartspēļu darba laikam no pulksten 6 līdz pulksten 9, izņemot totalizatoru un derību likmju pieņemšanas vietas.

FM informē par Veselības ministrijas pētījumu, kurā secināts, ka 49% nesmēķētāju azartspēles par naudu nekad nav spēlējuši, kamēr smēķētāju vidū patstāvīgu azartspēļu spēlētāju īpatsvars ir 31%. Tāpat smēķētājiem ir tendence agrāk uzsākt azartspēļu spēlēšanu.

Ar likuma grozījumiem paredzēts aizliegt smēķēt kazino un spēļu zālēs, izņemot telpās, kas speciāli ierādītas smēķēšanai un ir aprīkotas ar nosūces ventilāciju, nodrošinot, ka gaisa aizplūde telpā nav mazāka par 8,4 litriem sekundē uz kvadrātmetru. Vienlaikus gaisa aizplūdi atļauts samazināt līdz 25% no parastās gaisa apmaiņas, ja telpa netiek izmantota.

Veselības ministrijas pētījuma dati liecina, ka to respondentu vidū, kas pēdējā gada laikā alkoholu nav lietojuši, 60% norāda, ka nekad nav spēlējuši azartspēles par naudu. Savukārt to respondentu vidū, kuri pārmērīgi lietojuši alkoholu, pieaug azartspēļu spēlēšanas īpatsvars. Tāpat viņiem raksturīgi, ka azartspēļu spēlēšana uzsākta agrīnākā vecumā.

Ministrija secinājusi, ka lielāku alkohola devu lietošanas biežums arī korelē ar spēļu automātu spēlēšanas biežumu. Ierobežojot alkohola piedāvāšanu, azartspēļu spēlētājiem tas ļautu labāk saglabāt kontroli pār notiekošo un izvērtēt potenciālos riskus.

Tāpēc likumprojekts paredz aizliegt azartspēļu organizēšanas vietā piedāvāt alkoholiskos dzērienus bez maksas.

FM pauž, ka azartspēļu organizēšanas vietu fasādes noformējums nereti ir uzmanību piesaistošs, un var palielināt risku tām personām, kuras visvairāk cieš no ar azartspēļu spēlēšanu izraisītiem riskiem. Arī Veselības ministrijas pētījumā par procesu atkarībām pētījuma dalībnieki, kas sniedza padziļinātās intervijas, azartspēļu organizēšanas vietu fasādes raksturoja kā uzmācīgas, kas tādējādi rada vēlmi tās neplānoti apmeklēt. Tika secināts, ka azartspēļu organizēšanas vietu vizuālajam izskatam ir ievērojama ietekme uz azartspēļu spēlētāja rīcību, kuru ir nepieciešams novērst.

Tādējādi ar likuma grozījumiem plānots noteikt deleģējumu Ministru kabineta noteikumos noteikt vienotas prasības azartspēļu organizēšanas vietu publiskās ārtelpas (tajā skaitā skatlogu noformējuma) dizainam, kas tādējādi novērstu azartspēļu zāļu fasādes un izkārtņu dizaina pārlieku piesaistošo izskatu, kā arī veicinās vienveidīgu tiesību normu piemērošanu, nosakot vienotus kritērijus azartspēļu organizēšanas vietām visā Latvijas teritorijā.

Portāls "Delfi" jau vēstīja, ka līdzīgas izmaiņas noraidīja iepriekšējā Saeima. 2021. gada aprīlī Saeima nenodeva komisijām Jaunās konservatīvās partijas (JKP) frakcijas un frakcijas "KPV LV" iesniegtos grozījumus Azartspēļu un izložu likumā, kas paredzēja būtiskus ierobežojumus azartspēļu rīkošanai.

JKP un "KPV LV" deputātu iesniegtie grozījumi Azartspēļu un izložu likumā paredzēja noteikt, ka azartspēles pieejamas tikai kazino, kas ierīkoti četru vai piecu zvaigžņu viesnīcās. Ar projektu bija paredzēts arī mainīt vecuma ierobežojumu, no kura ir atļauts piedalīties azartspēlēs, derībās, totalizatoros un interaktīvajās izlozēs. Šobrīd likums nosaka 18 gadu vecuma robežu, ko projekts paredz mainīt uz 21 gadu vecumu. Attiecībā uz dalību izlozēs Latvijā šobrīd nav noteikts vecuma ierobežojums, tādēļ likumprojekts ievieš 18 gadu vecuma slieksni.

Likumprojekts paredzēja azartspēles klātienē aizliegt laikā no pulksten 2 līdz 8, ar mērķi atturēt personas no nepārtrauktas spēlēšanas. Likumprojekts nosaka aizliegumu uzturlīdzekļu nemaksātajiem piedalīties azartspēlēs.