Piektdien, 14. aprīlī, Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) tikšanās laikā ar izglītības un zinātnes ministri Andu Čakšu (JV) un Finanšu ministrijas pārstāvjiem panākta vienošanās par pedagogu atalgojuma grafiku turpmākajiem trim gadiem.
Premjera birojā portālu "Delfi" informēja, ka puses piektdien tikušās, lai runātu par pedagogu atalgojuma jautājumiem.
Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) portālu "Delfi" informēja, ka tikšanās laikā tika veikti savstarpēji saskaņoti precizējumi iepriekš sagatavotajā pedagogu darba samaksas grafikā, kā arī tika panākta vienošanās par finanšu avotiem 2023. gadam, kas nodrošinās pedagogu zemākās darba samaksas stundas likmes pieaugumu no šī gada 1. septembra.
Plānotais pedagogu algas pieauguma grafiks paredz, ka no 2023. gada 1. septembra zemākā stundas likme ir 8,5 eiro, izņemot pirmsskolas pedagogus, kuru zemākā stundas likme tiek noteikta 7,75 eiro apmērā.
Sākot ar 2025. gadu, paredzēts, ka pirmsskolas pedagogu stundas atalgojuma zemākā likme tiek izlīdzināta ar pārējo pedagogu zemāko vienas darba stundas likmi.
Atbilstoši izstrādātajam pedagogu zemākās darba samaksas pieauguma grafikam, zemākā mēneša darba algas likme, sākot ar 2023. gada 1. septembri, būs:
- pedagogam (izņemot pirmsskolas pedagogu, vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības pedagogu, izglītības psihologu, sociālo pedagogu, skolotāju logopēdu, speciālo pedagogu, pedagoga palīgu, izglītības iestādes koncertmeistaru) ar darba slodzi 30 stundas nedēļā – 1020 eiro;
- vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības iestādes pedagogam, izglītības psihologaam, sociālajam pedagogam, skolotājam logopēdam, speciālajam pedagogam, pedagoga palīgam, izglītības iestādes koncertmeistaram ar darba slodzi 36 stundas nedēļā – 1224 eiro;
- pirmsskolas pedagogam (40 stundu darba slodze) – 1240 eiro.
Jautājums par papildus nepieciešamo finansējumu, lai nodrošinātu turpmāko darba samaksas pieaugumu no 2024. gada 1. janvāra, tiks skatīts nākamā gada budžeta izstrādes gaitā.
Pēc IZM paustā, sarunas dalībnieki ir vienisprātis, ka ir jāturpina iesāktais darbs pie skolu tīkla sakārtošanas, veidojot katra reģiona un novada demogrāfiskajai situācijai atbilstošu izglītības iestāžu tīklu, tādā veidā nodrošinot izglītojamajiem kvalitatīvu izglītību visā Latvijā, kā arī pedagogiem katras iestādes ietvaros – pilnas slodzes darbu un konkurētspējīgu atalgojumu.
Izglītības un zinātnes ministre informēs par panākto risinājumu Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) pārstāvjus, kā arī pirmdien, 17. aprīlī, to pārrunās ar valdību veidojošiem politiskiem spēkiem.
Plānots, ka valdība par pedagogu atalgojuma grafiku lems otrdien, 18. aprīlī.
Kariņš uzsver, ka panāktais risinājums atbilst izglītības nozares interesēm un ies roku rokā ar skolu tīkla sakārtošanu, kas ir visas valdības prioritāte.
Jau vēstīts, ka LIZDA padome nolēmusi 24. aprīlī rīkot protesta akciju, kā arī sākt trīs dienu visas Latvijas pedagogu streiku.
Līdz šīs nedēļas sākumam protesta gājienam un trīs dienu streikam ir atsaukušies vairāk nekā 26 000 izglītības un medicīnas nozares darbinieku, tostarp pedagogi, tehniskie darbinieki, zinātnieki, mediķi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
